Priekšmetu stāsti

Gobelēni ar antīkās mitoloģijas sižetiem

Rundāles pils muzeja dekoratīvās mākslas izstādē “No gotikas līdz jūgendstilam” eksponēti divi izteiksmīgi gobelēni ar antīkās mitoloģijas sižetiem – 17. gadsimta 1. pusē Flandrijā darinātais “Agamemnons pie Apollona altāra” un 18. gadsimta 1. ceturksnī turpat tapušais “Apollons un Kalliope”. 
Aušana izsenis ir viens no koptākajiem amatiem. Tajā izpaužas amata kultūra, rakstu un krāsu bagātība un daudzveidība, kompozīcijas ritms un vienotība, materiāla dabisko īpašību un skaistuma izjūta. Lasīt tālāk… 

 
Pulkstenis “Diāna ar briežiem”

 

1988. gada oktobrī muzejā pienāca telefona zvans no Rīgas. Kāds cilvēks piedāvāja lielu pulksteni “ar malahītu”. Malahīts? Tad jau, visticamāk, pulkstenis izgatavots Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un diez vai izrādīsies piemērots Rundāles pilij. Tomēr brauciens uz Rīgu notika. Maskavas priekšpilsētā, necila nama mazā virtuvītē uz galda stāvēja kāds liels priekšmets, apsegts ar vecu vaskadrānas gabalu. Saimnieks to noņēma, un skatam pavērās kaut kas neticams – monumentāls zeltītas bronzas pulkstenis ar seno romiešu dievietes Diānas figūru četru briežu vilktos kaujas ratos. Lasīt tālak… 

 
Karolīnes un Kristiana Heinriha fon Keizerlingu portreti

 

2019. gada septembrī izsoļu nama “Schloss Ahlden” izsolē Vācijā Rundāles pils muzejs iegādājās divus portretus no kādas vācu muižnieku dzimtas kolekcijas – 18. gadsimta otrajā pusē darinātus pasteļus oriģinālajos klasicisma stila rāmjos. Tajos portretētas Kēnigsbergas kultūras dzīvē nozīmīgas personības – grāfiene Karolīne Šarlote Amālija fon Keizerlinga (Caroline Charlotte Amalie von Keyserling), dzimusi grāfiene Valdburga (Waldburg), un viņas vīrs Kristians Heinrihs fon Keizerlings (Christian Heinrich von Keyserling), kas dzimis Kurzemē lasīt tālāk…

 

Hercogienes Dorotejas kosmētikas un tualetes piederumu komplekts

2013. gadā grāfs Teodors Mēdems Rundāles pils muzejam uzdāvināja dzimtas relikviju kolekciju, kuru viņa vectēvs 1918. gadā no Stukmaņu muižas un Vecauces muižas aizveda uz Vāciju un vēlāk uz Franciju. Dāvinājums ietver arī Kurzemes hercogienes Dorotejas kosmētikas un tualetes piederumu komplektu no porcelāna lasīt tālāk…

 
Svētes pils durvis

Dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” rokoko stila interjeru dekorācijas Latvijā iespējams parādīt tikai fotogrāfijās, jo lielākā daļa šo interjeru vairs nav – telpas ir pārbūvētas vai arī gājušas bojā. Svētes pils durvis ir izcils, labi saglabājies rokoko stila paraugs, kas izņemts no pils tās pārbūves laikā 1875. gadā. Lasīt tālāk…

 
Hercogienes Dorotejas vāzes

1791. gada 18. oktobrī Kurzemes hercogiene Doroteja rakstīja Blankenfeldes muižas īpašniekam Karlam fon Manteifelam no Berlīnes: “Viņa Majestāte man uzdāvināja piecas lielas, brīnišķīgas porcelāna vāzes, tumšzilas ar zeltu un izcili skaisti apgleznotas.” (Vēstule glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.) Lasīt tālāk…

 
Vēsturiskās kleitas

“Mode nav tikai drēbes, tikai lietišķas mākslas paveids, bet arī sociāla parādība. Mode ir dzīvesveids, interjers, kūrorti, mājdzīvnieki. Mode ir viss, kas atrodas ap mums.” (Aleksandrs Vasiļjevs grāmatā “Es esmu modē…”)
Rundāles pils muzeja izstādi “18. gadsimta mode” un dekoratīvās mākslas ekspozīciju “No gotikas līdz jūgendstilam” bagātina atbilstošā laika un stila tērpi. Lasīt tālāk…

 
Ampīra stila bankete no Pavlovskas pils

Greznā ampīra stila bankete ir unikāla ar savu formu, dekoratīvajiem kokgriezumiem un izmantoto apdares materiālu. Šī sēdmēbele izgatavota 1804. gadā pēc arhitekta Andreja Voroņihina (Андрей Воронихин, 1759–1814) meta imperatores Marijas Fjodorovnas (Мария Фёдоровна, 1759–1828) tualetes telpai Pavlovskas pilī. Lasīt tālāk…

 
Dunalkas (Firkspedvāles) muižas durvis

Kandavas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs, Kurzemes hercoga virspadomnieks, oberburggrāfs un galvenais muižniecības nodevu iekasētājs, vairāku muižu – Nurmuižas, Oktes un Šķēdes – īpašnieks Karls fon Firkss (Carl von Fircks, 1667–1746) 1708. gadā iegādājās Dunalkas muižu. Vēlāk viņš to nodeva mantojumā savam dēlam Karlam Leberehtam fon Firksam. Lasīt tālāk…

 
Burato mežģīnes

Veidojot Rundāles pils muzeja 18. gadsimta mežģīņu kolekciju ar sarežģītiem un smalkiem šūto un pīto mežģīņu paraugiem, radās jautājums – kādi bija mežģīnes pirmsākumi? Kolekcija pēdējo trīs gadu laikā ir papildināta ar vairākiem agrīno mežģīņu paraugiem, kas apskatāmi dekoratīvās mākslas ekspozīcijas renesanses telpā. Lasīt tālāk…

 
Sofijas gredzeni

Ieejot dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” pirmajā telpā, vitrīnā labajā pusē apskatāmi vairāki unikāli priekšmeti, kas Rundāles pils muzeja krājumā nonākuši, restaurējot Kurzemes hercogu kapenes. Lasīt tālāk…

 
Rokassprādze ar Kurzemes hercogienes Dorotejas miniatūru
un grāfa Pētera fon der Pālena matiem

2000. gada 5. decembrī Rundāles pils muzejs saņēma dāvinājumu no Benitas fon Egenas (von Egen) – rokassprādzi ar Kurzemes hercogienes Dorotejas miniatūru medaljonā un Pētera fon der Pālena (18241907) matiem pinumā. Lasīt tālāk…

 
Martas Bērnhofas portrets

Rundāles pils muzeja ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” pēdējā, jūgendstilam veltītajā zālē vienu no sienām rotā zeltītā rāmī iekļauts ovālas formas portrets, kurā tēlota jauna sieviete baltā tērpā. Tas ir vācbaltiešu gleznotājas Matildes Portas 19. gadsimta nogalē darinātais rīdzinieces Martas Bērnhofas portrets. Lasīt tālāk…

 
Apriķu muižas krāsns

Rundāles pils muzeja kolekcijā ir vairāku Apriķu muižas krāšņu fragmenti, kas raisa pārdomas par šīs muižas greznajiem interjeriem un tās cēlēja Kristofa Frīdriha fon der Osten-Sakena (1697–1759) vērienu. Lasīt tālāk…

 

Krēsls no Katrīnas pils Zaļās ēdamzāles

Skaistais klasicisma stila krēsls Rundāles pils muzeja īpašumā nonāca 1981. gada 5. maijā, nopirkts Rīgā no R. Ostapkoviča. Tas izgatavots 1783. gadā pēc arhitekta Čārlza Kamerona (Charles Cameron/Чарлз Камерон, 1745–1812) meta un sākotnēji atradies Pēterburgā, Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļajā ēdamzālē. Lasīt tālāk…

 
Pavarda kāši

Kad ikdienas maltītes tapa vaļējā pavardā virs ugunskura, katrā mājsaimniecībā bija dažādi priekšmeti un ierīces, kas atviegloja ēdienu pagatavošanu. Sākotnēji to konstrukcija bija veidota no koka, vēlāk – kalta no dzelzs. Viens no nozīmīgākajiem virtuves priekšmetiem bija ierīce, kurā tika iekārts katls. Lasīt tālāk…

 

Ģenerālim Peniķim dāvinātie svečturi

Katra priekšmeta ceļš uz muzeja krājumu ir atšķirīgs. Divi eleganti sudrabkaluma bīdermeiera stila svečturi Rundāles pils muzeja krājuma papildināšanai pirkti 1986. gada 30. oktobrī no Olgas Aleksandras Justīnes Peniķes (1901–1991) par 3000 rubļiem. Abiem svečturiem uz pēdas malas virspusē iegravēts identisks veltījums: “Armijas komandierim ģenerālim Peniķim – Kara ministris, divīziju, pulku un bataljonu komandieri 1921 – 1935.” Savukārt uz pēdas sānu malas vienā pusē punktējuma tehnikā veidots uzraksts: “Laudon–Serben”, bet otrā atrodas sudrabkaļa meistara zīme “A . S” un pilsētas zīme – viena atslēga ar krustiņu. Lasīt tālāk…

 

 
Mēdemu ģimenes portreti no Elejas muižas

2018. gada pavasarī, iekārtojot muzeja ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” priekšpēdējo, historismam veltīto telpu, nācās konstatēt, ka kopīgajam iespaidam pietrūkst portretu. Ekspozīcijas veidošanā ir svarīgi ne tikai parādīt pašus priekšmetus, nepieciešama arī šo lietu kādreizējo lietotāju klātbūtne – no sienām uz skatītāju jāraugās attiecīgā laikmeta personāžiem. Šajā brīdī, gluži kā maģijas izsaukts, no tālās Čīles pienāca grāfa Alehandro Mēdema piedāvājums lasīt tālāk…

 
Čārlza I portrets

Nesen Rundāles pils muzejā kādā pirmā stāva telpā savu vietu pie sienas ieņēmusi ļoti lielu izmēru glezna (276 x 217 cm). Daudzi tajā spēs uzpazīt Anglijas karali Čārlzu I, ko gleznojis Antonijs van Deiks. Luvras muzejā apskatāmais portrets ir viens no populārākajiem šī traģiskā valdnieka attēlojumiem un rāda karali medībās, lepnā pozā romantiskas piejūras ainavas  fonā. Lasīt tālāk…

 

 

 

 

08.06.2020