Fika manufaktūras putti figūras
Rundāles pils muzeja fajansa kolekcijas izcilākie priekšmeti ir divas rokoko stila putti figūras: “Zeme” un “Ūdens”. Tās izgatavotas vienīgajā 18. gadsimta Baltijas fajansa manufaktūrā, kuru Rēvelē (Tallinā), Igaunijā, nodibināja Karls Kristians Fiks (Fick, 1730–1791). Viņš bija Štrālzundes muitnieka Daniela Heinriha Fika dēls, Ķīlē studējis farmāciju. Pēc mācībām viņš devās uz Stokholmu, kur strādāja par aptiekāra palīgu. 1765. gadā Fiks ieradās Rēvelē un galvenokārt strādāja par palīgu “Mazajā” aptiekā, bet reizēm “Lielajā” jeb “Rāts” aptiekā, kas dibināta 1422. gadā un darbojas arī mūsdienās. Viņš nopirka nekustamo īpašumu, apprecējās un 1768. gadā kļuva par Rēveles pilsoni (birģeri). Karls Kristians Fiks bija 14. gadsimtā dibinātās Lielās ģildes vecākais. Pēc sievastēva nāves 1775. gadā viņš pārņēma “Mazo” aptieku. Viņš bija viens no lielākajiem pilsētas nodokļu maksātājiem. Lasīt vairāk…
Frīzlandes reģiona “Bībeles flīzes” Rundāles pils muzejā
Dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” telpā, kas agrāk bija Rundāles pils rietumu puses virtuve, ir apskatāms panelis no deviņdesmit Nīderlandē ražotām sienas flīzēm, kuru apgleznojumā attēloti dažādi Bībeles sižeti . 20. gadsimta 70. gadu beigās tolaik vēl salīdzinoši nesen dibinātais Rundāles pils muzejs tās ieguva no Aizrobežu mākslas muzeja (mūsdienās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle – Mākslas muzejs “Rīgas Birža”), bet 1923. gadā šī muzeja priekštecis flīzes iegādājās no vācbaltiešu arhitekta Aleksandra Šmēlinga (Schmaeling, 1877–1961) par 250 latiem . Tomēr informācija par to, kā flīzes nonākušas pie arhitekta, vēstures līkločos diemžēl zudusi. Vai tās sākotnēji atradušās kādā senā Rīgas namā, pie kura pārbūves viņš strādājis, vai kā antikvāri priekšmeti atvestas no kāda ārzemju brauciena? Lasīt tālāk…
Kurzemes hercoga Vilhelma portrets
Rundāles pils muzeja dekoratīvās mākslas izstādes “No gotikas līdz jūgendstilam” pirmajā telpā gleznas lielā izmēra un modeļa bagātīgā tērpa dēļ īpaši izceļas Kurzemes hercoga Vilhelma (1574–1640) portrets. Šis greznais 17. gadsimta sākuma parādes portrets, kas literatūrā nereti raksturots kā vienīgais Latvijā saglabātais Ketleru dzimtas hercogu oriģinālportrets, laika gaitā bieži ticis reproducēts un pieminēts dažādos avotos, tomēr par to ir zināms visai maz, un gan tā autorība, gan vēsture liek uzdot daudz jautājumu. Lasīt tālāk…
18. gs. holandiešu tabakas kārbiņas
Elektroniskā vide sniedz lieliskas iespējas izpētīt to, ko ikdienas steigā kā apmeklētāji muzejos nepamanām vai vienkārši nemaz nevaram pamanīt. Rundāles pils muzejā viena šādu specifisku priekšmetu grupa ir holandiešu tabakas kārbiņas. Lai gan tās ir eksponētas, tomēr nav apskatāmas no visām pusēm, taču ievērību pelna ne vien šo kārbiņu vāki un malas, bet arī pamatnes. Arī pirms 30 gadiem Rundāles pilī notikušās trešās muzeja jaunieguvumu izstādes katalogā tabakas kārbiņu aprakstus papildina vienīgi melnbaltas vāciņu fotogrāfijas. Ar šo stāstu vēlos ne tikai dot ieskatu tabakas kārbiņu vēsturē un iespēju tās aplūkot tuvāk, bet arī aicinu muzeja apmeklētājus nepaiet garām šķietami vienkāršiem priekšmetiem. Ir vērts apstāties un papētīt tos ilgāk, jo bieži vien pats interesantākais slēpjas detaļās lasīt tālāk…
Smaržu vāzes – popuriji
Pēc Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības nāves 1783. gadā sastādītajā inventārijā, kas saglabājies Latvijas Valsts vēstures arhīvā (554. fonds, 1. apraksts, 1568. lieta), ir uzskaitītas hercogienes īpašumā bijušās mantas, kas atspoguļo 18. gadsimta augstākās sabiedrības modi un sadzīvi. Starp tām minētas arī trīs porcelāna smaržu vāzes jeb popuriji, kas 18. gadsimtā tika plaši lietoti telpu aromatizēšanai. Lasīt tālāk…
Johana Heinriha Baumaņa glezna “Klusā daba ar vēžiem”
Šķiet, ko lai vēl piebilst par gleznotāju Johanu Heinrihu Baumani un viņa daiļradi pēc mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites pētījuma publicēšanas grāmatā “Johans Heinrihs Baumanis” (Rīga: Neputns, 2017)? Un tomēr. Ievadot stāstu par vienu no Rundāles pils muzeja kolekcijas gleznām, ir vērts pavisam īsi atgādināt gleznotāja biogrāfiju. Johans Heinrihs Baumanis (Baumann, 1753–1832) bija vācbaltiešu mākslinieks, kurš pievērsies medību tēmai – gleznojis medību ainas, medījumus, meža zvērus un putnus, medību suņus, pašportretus un portretus mednieku ekipējumā. Mākslinieka bērnība pagājusi Jelgavas pusē. Lasīt tālāk…
Ragu svečturis (lustra) ar vāravas figūru no Gramzdas baznīcas
Rundāles pils muzeja dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” pirmajā telpā apmeklētāju uzmanību uzreiz piesaista kāds interesants objekts – sievietes/nāras kokskulptūra, kas papildināta ar brieža ragos ievietotām svecēm un veic lustras funkciju. Tā kādreiz atradusies Gramzdas luterāņu baznīcā un pašlaik ir vienīgais zināmais šāda veida gaismeklis, kas saglabājies Latvijā. Lasīt tālāk…
Tikumu alegorijas no Feimaņu Romas katoļu baznīcas
Sākot darbu Rundāles pils muzejā, iepazinu šeit esošo priekšmetu kolekciju, un manu uzmanību piesaistīja četru gleznotu sieviešu figūru komplekts. Tas apskatāms dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” Latvijas baznīcu mākslai veltītajā telpā. Figūras muzejam 1970. gadā nodeva Feimaņu katoļu draudze, kura šos atveidus glabāja baznīcas bēniņos un sen vairs neizmantoja. Iepriekš, strādājot ar Latgales sakrālās mākslas mantojumu un apmeklējot visu konfesiju dievnamus, šādus gleznojumus nebiju sastapusi. Lasīt tālāk…
Utrehtas flīzes Rundāles pilī
Rundāles pilī bieži nākas dzirdēt divus kļūdainus apzīmējumus – “holandiešu krāsnis” par zili apgleznotajām podiņu krāsnīm un “Delftas flīzes”, nonākot flīzētajās hercoga mazgāšanās telpās. Lai gan Delftā galvenokārt izgatavoja traukus un flīzes, ne viens vien apmeklētājs par visiem izstrādājumiem ar zilu gleznojumu uz baltas glazūras saka “Delftas zilais” un uz visām Holandē ražotām flīzēm attiecina apzīmējumu “Delftas flīzes”. Lasīt tālāk…
Marmora skulptūra “Pamestā”
Pirmoreiz Agi Jirgensas (Jürgens) marmorā darinātās skulptūras “Pamestā” reprodukciju es ieraudzīju pirms aptuveni deviņiem gadiem, kad, sākot pētījumu par Latvijas māksliniecēm, izšķirstīju visus Rīgas Arhitektu biedrības (Architektenverein zu Riga) izdotās Baltijas mākslas gadagrāmatas “Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen” (1907–1913) sējumus. Nākamā sastapšanās notika dažus gadus vēlāk, kad starpkaru laika avīzes “Pēdējā Brīdī” rakstam par Rīgas pilsētas mākslas muzeja ekspozīcijas izmaiņām pievienotajā fotogrāfijā atpazinu šo sievietes siluetu un uzsāku skulptūras meklējumus. Lasīt tālāk…
Gobelēni ar antīkās mitoloģijas sižetiem
Rundāles pils muzeja dekoratīvās mākslas izstādē “No gotikas līdz jūgendstilam” eksponēti divi izteiksmīgi gobelēni ar antīkās mitoloģijas sižetiem – 17. gadsimta 1. pusē Flandrijā darinātais “Agamemnons pie Apollona altāra” un 18. gadsimta 1. ceturksnī turpat tapušais “Apollons un Kalliope”. Aušana izsenis ir viens no koptākajiem amatiem. Tajā izpaužas amata kultūra, rakstu un krāsu bagātība un daudzveidība, kompozīcijas ritms un vienotība, materiāla dabisko īpašību un skaistuma izjūta. Lasīt tālāk…
Pulkstenis “Diāna ar briežiem”
1988. gada oktobrī muzejā pienāca telefona zvans no Rīgas. Kāds cilvēks piedāvāja lielu pulksteni “ar malahītu”. Malahīts? Tad jau, visticamāk, pulkstenis izgatavots Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un diez vai izrādīsies piemērots Rundāles pilij. Tomēr brauciens uz Rīgu notika. Maskavas priekšpilsētā, necila nama mazā virtuvītē uz galda stāvēja kāds liels priekšmets, apsegts ar vecu vaskadrānas gabalu. Saimnieks to noņēma, un skatam pavērās kaut kas neticams – monumentāls zeltītas bronzas pulkstenis ar seno romiešu dievietes Diānas figūru četru briežu vilktos kaujas ratos. Lasīt tālak…
Karolīnes un Kristiana Heinriha fon Keizerlingu portreti
2019. gada septembrī izsoļu nama “Schloss Ahlden” izsolē Vācijā Rundāles pils muzejs iegādājās divus portretus no kādas vācu muižnieku dzimtas kolekcijas – 18. gadsimta otrajā pusē darinātus pasteļus oriģinālajos klasicisma stila rāmjos. Tajos portretētas Kēnigsbergas kultūras dzīvē nozīmīgas personības – grāfiene Karolīne Šarlote Amālija fon Keizerlinga (Caroline Charlotte Amalie von Keyserling), dzimusi grāfiene Valdburga (Waldburg), un viņas vīrs Kristians Heinrihs fon Keizerlings (Christian Heinrich von Keyserling), kas dzimis Kurzemē lasīt tālāk…
Hercogienes Dorotejas kosmētikas un tualetes piederumu komplekts
2013. gadā grāfs Teodors Mēdems Rundāles pils muzejam uzdāvināja dzimtas relikviju kolekciju, kuru viņa vectēvs 1918. gadā no Stukmaņu muižas un Vecauces muižas aizveda uz Vāciju un vēlāk uz Franciju. Dāvinājums ietver arī Kurzemes hercogienes Dorotejas kosmētikas un tualetes piederumu komplektu no porcelāna lasīt tālāk…
Svētes pils durvis
Dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” rokoko stila interjeru dekorācijas Latvijā iespējams parādīt tikai fotogrāfijās, jo lielākā daļa šo interjeru vairs nav – telpas ir pārbūvētas vai arī gājušas bojā. Svētes pils durvis ir izcils, labi saglabājies rokoko stila paraugs, kas izņemts no pils tās pārbūves laikā 1875. gadā. Lasīt tālāk…
Hercogienes Dorotejas vāzes
1791. gada 18. oktobrī Kurzemes hercogiene Doroteja rakstīja Blankenfeldes muižas īpašniekam Karlam fon Manteifelam no Berlīnes: “Viņa Majestāte man uzdāvināja piecas lielas, brīnišķīgas porcelāna vāzes, tumšzilas ar zeltu un izcili skaisti apgleznotas.” (Vēstule glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.) Lasīt tālāk…
Vēsturiskās kleitas
“Mode nav tikai drēbes, tikai lietišķas mākslas paveids, bet arī sociāla parādība. Mode ir dzīvesveids, interjers, kūrorti, mājdzīvnieki. Mode ir viss, kas atrodas ap mums.” (Aleksandrs Vasiļjevs grāmatā “Es esmu modē…”) Rundāles pils muzeja izstādi “18. gadsimta mode” un dekoratīvās mākslas ekspozīciju “No gotikas līdz jūgendstilam” bagātina atbilstošā laika un stila tērpi. Lasīt tālāk…
Ampīra stila bankete no Pavlovskas pils
Greznā ampīra stila bankete ir unikāla ar savu formu, dekoratīvajiem kokgriezumiem un izmantoto apdares materiālu. Šī sēdmēbele izgatavota 1804. gadā pēc arhitekta Andreja Voroņihina (Андрей Воронихин, 1759–1814) meta imperatores Marijas Fjodorovnas (Мария Фёдоровна, 1759–1828) tualetes telpai Pavlovskas pilī. Lasīt tālāk…
Dunalkas (Firkspedvāles) muižas durvis
Kandavas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs, Kurzemes hercoga virspadomnieks, oberburggrāfs un galvenais muižniecības nodevu iekasētājs, vairāku muižu – Nurmuižas, Oktes un Šķēdes – īpašnieks Karls fon Firkss (Carl von Fircks, 1667–1746) 1708. gadā iegādājās Dunalkas muižu. Vēlāk viņš to nodeva mantojumā savam dēlam Karlam Leberehtam fon Firksam. Lasīt tālāk…
Burato mežģīnes
Veidojot Rundāles pils muzeja 18. gadsimta mežģīņu kolekciju ar sarežģītiem un smalkiem šūto un pīto mežģīņu paraugiem, radās jautājums – kādi bija mežģīnes pirmsākumi? Kolekcija pēdējo trīs gadu laikā ir papildināta ar vairākiem agrīno mežģīņu paraugiem, kas apskatāmi dekoratīvās mākslas ekspozīcijas renesanses telpā. Lasīt tālāk…
Sofijas gredzeni
Ieejot dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” pirmajā telpā, vitrīnā labajā pusē apskatāmi vairāki unikāli priekšmeti, kas Rundāles pils muzeja krājumā nonākuši, restaurējot Kurzemes hercogu kapenes. Lasīt tālāk…
Rokassprādze ar Kurzemes hercogienes Dorotejas miniatūru un grāfa Pētera fon der Pālena matiem
2000. gada 5. decembrī Rundāles pils muzejs saņēma dāvinājumu no Benitas fon Egenas (von Egen) – rokassprādzi ar Kurzemes hercogienes Dorotejas miniatūru medaljonā un Pētera fon der Pālena (1824–1907) matiem pinumā. Lasīt tālāk…
Martas Bērnhofas portrets
Rundāles pils muzeja ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” pēdējā, jūgendstilam veltītajā zālē vienu no sienām rotā zeltītā rāmī iekļauts ovālas formas portrets, kurā tēlota jauna sieviete baltā tērpā. Tas ir vācbaltiešu gleznotājas Matildes Portas 19. gadsimta nogalē darinātais rīdzinieces Martas Bērnhofas portrets. Lasīt tālāk…
Apriķu muižas krāsns
Rundāles pils muzeja kolekcijā ir vairāku Apriķu muižas krāšņu fragmenti, kas raisa pārdomas par šīs muižas greznajiem interjeriem un tās cēlēja Kristofa Frīdriha fon der Osten-Sakena (1697–1759) vērienu. Lasīt tālāk…
Krēsls no Katrīnas pils Zaļās ēdamzāles
Skaistais klasicisma stila krēsls Rundāles pils muzeja īpašumā nonāca 1981. gada 5. maijā, nopirkts Rīgā no R. Ostapkoviča. Tas izgatavots 1783. gadā pēc arhitekta Čārlza Kamerona (Charles Cameron/Чарлз Камерон, 1745–1812) meta un sākotnēji atradies Pēterburgā, Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļajā ēdamzālē. Lasīt tālāk…
Pavarda kāši
Kad ikdienas maltītes tapa vaļējā pavardā virs ugunskura, katrā mājsaimniecībā bija dažādi priekšmeti un ierīces, kas atviegloja ēdienu pagatavošanu. Sākotnēji to konstrukcija bija veidota no koka, vēlāk – kalta no dzelzs. Viens no nozīmīgākajiem virtuves priekšmetiem bija ierīce, kurā tika iekārts katls. Lasīt tālāk…
Ģenerālim Peniķim dāvinātie svečturi
Katra priekšmeta ceļš uz muzeja krājumu ir atšķirīgs. Divi eleganti sudrabkaluma bīdermeiera stila svečturi Rundāles pils muzeja krājuma papildināšanai pirkti 1986. gada 30. oktobrī no Olgas Aleksandras Justīnes Peniķes (1901–1991) par 3000 rubļiem. Abiem svečturiem uz pēdas malas virspusē iegravēts identisks veltījums: “Armijas komandierim ģenerālim Peniķim – Kara ministris, divīziju, pulku un bataljonu komandieri 1921 – 1935.” Savukārt uz pēdas sānu malas vienā pusē punktējuma tehnikā veidots uzraksts: “Laudon–Serben”, bet otrā atrodas sudrabkaļa meistara zīme “A . S” un pilsētas zīme – viena atslēga ar krustiņu. Lasīt tālāk…
Mēdemu ģimenes portreti no Elejas muižas
2018. gada pavasarī, iekārtojot muzeja ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” priekšpēdējo, historismam veltīto telpu, nācās konstatēt, ka kopīgajam iespaidam pietrūkst portretu. Ekspozīcijas veidošanā ir svarīgi ne tikai parādīt pašus priekšmetus, nepieciešama arī šo lietu kādreizējo lietotāju klātbūtne – no sienām uz skatītāju jāraugās attiecīgā laikmeta personāžiem. Šajā brīdī, gluži kā maģijas izsaukts, no tālās Čīles pienāca grāfa Alehandro Mēdema piedāvājums lasīt tālāk…
Čārlza I portrets
Nesen Rundāles pils muzejā kādā pirmā stāva telpā savu vietu pie sienas ieņēmusi ļoti lielu izmēru glezna (276 x 217 cm). Daudzi tajā spēs uzpazīt Anglijas karali Čārlzu I, ko gleznojis Antonijs van Deiks. Luvras muzejā apskatāmais portrets ir viens no populārākajiem šī traģiskā valdnieka attēlojumiem un rāda karali medībās, lepnā pozā romantiskas piejūras ainavas fonā. Lasīt tālāk…
25.04.2024