Hercoga parādes apartamenti izvietoti centrālā korpusa dienvidu anfilādē. Rūpīgi pārdomāts garās telpu virknes kopējais dekoratīvais efekts – gleznoti griestu plafoni mijas ar stukā veidotiem reljefiem, zīda tapetes nomaina mākslīgais marmors. Katrā nākamajā telpā valdošā krāsu gamma kontrastē ar iepriekšējo. Piecas telpas iekārtotas atbilstoši hercoga Ernsta Johana valdīšanas laikam, un tajās daļēji saglabājušies pirmā celtniecības posma elementi – divi ornamentāli parketi, ozolkoka paneļi un durvis. Četras telpas iekārtotas klasicisma stilā un atbilst hercoga Pētera laikam.
Hercoga parādes apartamentu priekštelpas griestu rotājumā redzamas agrīnā klasicisma iezīmes – lauru vainagi. Sienas rotā galvenokārt reliģiskas tematikas gleznas; te apskatāmi itāļu un flāmu baroka meistaru darbi, kuru vidū izceļas itāļu gleznotāja Frederiko Baroči darbnīcā tapusī “Noņemšana no krusta”, Džulio Karpioni “Fauni un bakhantes” un Benedeto Luti “Svētā ģimene”.
Bibliotēka atrodas anfilādes galā. No sākotnējās iekārtas saglabājies viens ozolkokā griezts grāmatu skapis. Lai telpu rekonstruētu hercogu laikam atbilstošā izskatā, izgatavotas 11 skapja kopijas. Griestu plafona alegoriskais saturs ietverts vairogā ar romiešu rakstnieka Plīnija sentenci Laborem in victoria nemo sentit (“Pūles uzvarā neviens nejūt”), ko nes centrālā Uzvaras figūra, savukārt Mieram un Pārpilnībai pretstatīts Ķildīgums un Atriebība. Gleznojumu bija ievērojami sabojājis lietusūdens no caurā jumta, turklāt 19. gadsimta 80. gados tas ticis pārgleznots. 2014. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tika pabeigta pilnīga telpas restaurācija, kas vienlaikus iezīmēja simbolisku pils interjeru atjaunošanas noslēgumu.
Rožu istabas mākslinieciskā apdare veltīta pavasara un puķu dievietes Floras tēmai, kas izvērsta griestu gleznojumā un turpinās sienu apdarē – mākslīgā marmora sienu panno grezno krāsaini tonētas un sudrabotas stuka ziedu vītnes. Tās bija ļoti cietušas pēc Otrā pasaules kara, kad telpā bija ierīkota graudu noliktava. Telpā saglabājies parkets no pirmā pils celtniecības perioda – 1739. gada. Lustra – 18. gadsimta otrās puses Kurzemes stiklinieku darbs.
Telpa ar holandiešu gleznām rada priekšstatu par teorētiski iespējamo hercoga gleznu kolekciju, kurā galvenokārt bija holandiešu mākslinieku darbi, arī Rembranta glezna „Simeons un Anna templī”, kas tagad atrodas Hamburgas muzejā Kunsthalle. Pašlaik te apskatāmas Jakoba van Reisdāla, Jana Hakārta, Jana Fransa Solmakera, Frederika de Mušerona, Oto Marseusa van Skrīka, Johannesa van der Benta, Egberta van Hēmskērka, Klāsa Molenāra, Adama Peinakera, Tomasa Veika un Juriāna van Strēka gleznas. Krēsli ar hercoga Pētera monogrammu, kas reiz atradās viņa ložā Sātu baznīcā, ir rets Kurzemē darinātu rokoko stila mēbeļu paraugs.
“Valdnieku salonā” eksponētajos portretos apskatāmi Bīronu dinastijas pārstāvji un to zemju valdnieki, kas bija cieši saistītas ar Kurzemes hercogistes likteni. Telpā atrodas viena no oriģinālajām podiņu krāsnīm, kas palikusi savā vietā kopš pils uzcelšanas.
Hercoga parādes guļamistaba, pēc Versaļas pils parauga, atrodas parādes apartamentu centrā. Griestu gleznojumā attēlotas antīkās mitoloģijas tēmas ar galantu sižetu. Alkova niša atjaunota pēc senām fotogrāfijām. Telpas apdare tapusi otrajā pils būvperiodā, saglabājot parketu un divas apgleznotu podiņu krāsnis, kuras 1740. gadā darinājis Dancigas podnieks Gotfrīds Kāters. Tikai 2005. gadā ar Kurzemes prinča Ernsta Johana Bīrona atbalstu bija iespējams restaurēt parketu, ko 1739. gadā pēc F. Rastrelli meta darinājis Johans Baptists Egers. Tas ir sarežģītākais parkets Rundāles pilī, turklāt nozīmīgākais baroka parkets visā Latvijā. Telpas vidējais logs ir parka starveida aleju satekpunkts.
Audienču kabineta griestu gleznojums attēlo antīko mītu par Veneru un Adonīdu. Galma gleznotāja Frīdriha Hartmana Barizjena gleznotais hercoga Pētera portrets rada valdnieka klātbūtnes efektu. Telpā atrodas viens no izcilākajiem Rundāles pils mēbeļu kolekcijas priekšmetiem – Francijas karaļa galma meistara Žana Anrī Rīzenera darinātā kumode.
“Itāļu salons” atspoguļo hercoga Pētera aizraušanos ar Itāliju, kur viņš ilgu laiku bija pavadījis ceļojumos un nodibinājis balvu Boloņas Mākslas akadēmijā. Turpmākajos mūža gados viņš palika konsekvents klasicisma cienītājs un aizrautīgs mākslas darbu kolekcionārs. Romas skati Džovanni Batistas Piranezi gravīrās, ainavu sērija “Četri gadalaiki”, sena Angelikas Kaufmanes gleznas kopija un citi mākslas darbi ieved apmeklētājus Itālijas noskaņās.
Hercoga ēdamzāles sienu apdarē lietots pelēkzils mākslīgais marmors – nevainojams fons marmora bistēm, kas attēlo hercogu Pēteri, hercogieni Doroteju un viņu meitas. Uzmanību saista greznais griestu veidojums, kur krāsainu ziedu vītnes ietver hercoga Ernsta Johana monogrammmu. Uz galda eksponēti t. s. Kurzemes servīzes paraugi – ap 1787. gadu pēc hercoga Pētera pasūtījuma servīzi izgatavoja Karaliskajā porcelāna manufaktūrā Berlīnē un turpina ražot līdz pat mūsdienām. Klasicisma stila krēsli kopē vienīgo oriģinālo mēbeli, kas saglabājusies no hercoga Pētera laika pils iekārtas. Parketa restaurācija pabeigta 2014. gadā.
Biljarda zāle anfilādes rietumu galā bijusi salona spēļu telpa ar biljarda jeb karambolāžas galdu un kāršu galdiņiem. Biljarda galds izgatavots, izmantojot 1770. gada projektu. Griestu gleznojums ataino antīkās mitoloģijas sižetu par strīda ābolu, ko Olimpa dievu pulkā iemetusi ķildu dieviete Erīda, izraisot Minervas, Veneras un Junonas strīdu, kas bijis sākums leģendārajam Trojas karam. Telpu grezno trīs Frīdriha Hartmana Barizjena gleznoti lielformāta portreti.
05.05.2021