Ziemeļu kara laikā princis troņmantinieks kopā ar māti hercogieni Elizabeti Sofiju dzīvoja mātesbrāļa Prūsijas karaļa Frīdriha I galmā Berlīnē. Pēc desmit gadiem, jau būdams Kurzemes hercogs, ar kuģi atgriezās izpostītajā Kurzemes hercogistē. Tajā pašā dienā, 1710. gada 13. maijā, viņš Liepājā nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), kas 1938. gadā Latvijas Republikā tika atjaunots ar Atzinības krusta nosaukumu, kas savukārt atjaunots 2004. gadā. Pakļaujoties Krievijas cara Pētera I gribai, hercogs Frīdrihs Vilhelms 1710. gada 13. maijā salaulājās ar cara brāļameitu Annu Joanovnu, taču jau pēc dažiem mēnešiem nomira atceļā uz Kurzemi netālu no Pēterburgas.
Zārks ar mirstīgajām atliekām no 1711. gada 14. februāra līdz 8. martam novietots Rīgas Jēkaba baznīcas sakristejā, pēc tam – kapenēs Jelgavā. Tērps – grezns brokāta mētelis. Ar tādu pašu audumu tapsēts zārks, kas no ārpuses apvilkts ar koši sarkanu samtu un rotāts ar platām brokāta tresēm. Kājās virs adītām vilnas zeķēm smalkas zīda zeķes ar sarežģītu rotājumu pie potītes – ieadīta astoņstaru zvaigzne, virs tās hercoga kronis kuram krusta vietā ir dzīvības koka motīvs.
21.11.2016