Renesanses māksla veidojās Itālijā 14. gadsimtā, vispirms glezniecībā un tēlniecībā. 15. gadsimta sākumā Florencē renesanse parādījās arhitektūrā – Filipo Bruneleski projektētajās ēkās. Gotisko smailarku nomainīja pusloks, ornamenta galvenais motīvs bija akanta lapu vijums, bet vēlāk arī t. s. kandelabra motīvs – vertikāla kompozīcija no akanta vijumiem, vāzēm un figūriņām. Renesanses beigu posmā no Romas interjeru dekora aizguva grotesku – plašu kompozīcijas shēmu, kas atdarina fantastisku dārza paviljonu ar kolonniņām, augu vītnēm, vāzēm, cilvēku un dzīvnieku figūrām.
Galvenā itāļu renesanses mēbele bija lāde cassone. Lādes rotāja apgleznojot (to darījis pat Sandro Botičelli) vai ar kokgriezumiem (parasti izmantoja riekstkoku). 16. gadsimta lādes pēc formas un dekora līdzinājās Romas marmora sarkofāgiem. 16. gadsimta sākumā sāka darināt skapjus, bet beigās – kumodes.
Zināmi divi itāļu renesanses krēslu tipi: t. s. sgabello (kokgriezuma konstrukcija ar cietu sēdekli un atzveltni) vai t. s. Dantes krēsls (sedia dantesca), kas atdarināja romiešu kurulisko krēslu (x veida salokāms sēdeklis ar auduma sloksnes atzveltni).
No 15. līdz 16. gadsimtam Itālijā darināti izcili fajansa priekšmeti – gan aptiekas trauki albarello, gan ikdienā lietojami šķīvji. Fajansa nosaukums saistīts ar Faencu – pilsētu Itālijā, kas bija viens no galvenajiem keramikas centriem. Stikla rūpniecība koncentrējās Murano salā.
Francijā renesanses māksla tīrā veidā pastāvēja neilgu laiku. Jau 16. gadsimta 2. ceturksnī sākās meklējumi manierisma stilā.
Vācu zemēs 16. gadsimta sākumā izteiksmīgākie renesanses ornamenti redzami Heinriha Aldegrēvera un Daniela Hopfera gravīrās. Baznīcu kokgriezumus un mēbeļu dekorus Vācijā ietekmēja ap 1650. gadu Nirnbergā izdotā Frīdriha Unteiča paraugu grāmata. Izcilas renesanses mēbeles tapušas Dienvidvācijā, īpaši Augsburgā, kur tēlnieka un grafiķa Pētera Fletnera gravīras kalpoja par paraugu lieliem kokgriezuma skapjiem. Vācijas ziemeļdaļā ierosmes nāca no Nīderlandes, un bufetes skapju gotiskais, konstruktīvais tips tika papildināts ar smalku akanta vijumu, ko aizguva no gravīrām.
Livonijas valstiņu politiskais sabrukums un Livonijas karš nevarēja sekmēt mākslas attīstību Latvijas teritorijā, un renesanses elementi parādījās tikai kā atsevišķi dekoratīvi iespraudumi, jo būvniecība nebalstījās uz klasiskā ordera principiem. Renesanses detaļas atrodamas Kurzemes bīskapa Piltenes pils drupās. Ordera arhitektūra Latvijā ienāca tikai renesanses beigās kā ziemeļu manierisms.
10.07.2017