Priekšpēdējā ekspozīcijas telpa sniedz ieskatu historisma periodā, kad 19. gadsimta vidū līdz ar ampīru un bīdermeieru beidzās vēsturisko stilu attīstība. Sākās visu iepriekšējo stilu atdarināšana, turklāt pārspīlējot to dekoratīvās īpašības. Nelielās interjera grupās parādīta neogotika, neorenesanse, neorokoko un īpaši Francijā iecienītās variācijas par Luija XVI stila dekoratīvo mākslu. Telpas pārblīvētība atspoguļo historismam piemītošo prasību pēc greznības un ārišķīgiem efektiem. Vitrīnās apskatāmi porcelāna, stikla, sudraba priekšmeti un vēdekļi. Priekšstatu par modi papildina portreti un divas 19. gadsimta otrajā pusē Francijā darinātas kleitas.
