Šā gada 24.maijā Rundāles pilī tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāde „Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae”, kas iepazīstina ar vēsturisko Kurzemes hercogu bibliotēku.
Izstāde tika atklāta reizē ar Hercoga bibliotēkas atvēršanu pēc restaurācijas. Kopumā apskatāmas 44 grāmatas, kas izdotas laikposmā no 15. līdz 17. gs., kā arī iespieddarbi un dokumenti no LNB, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rundāles pils muzeja krājumiem. Grāmatas ir Somijas Nacionālās bibliotēkas krājuma daļa un Latvijā redzamas vien dažus mēnešus. Izstādi būs iespējams apskatīties vēl tikai līdz 31.augustam (iegādājoties Mazā loka biļeti)
Kurzemes hercogu bibliotēka ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas izcelsmes bibliofilajiem krājumiem, kas vairāku paaudžu garumā veidots no 16. gs. otrās puses līdz pat 17. gs. beigām. Ziemeļu kara laikā to pārveda no hercogistes galvaspilsētas Jelgavas uz Rīgu, savukārt 1714. gadā 2585 vienību lielo grāmatu fondu pārvietoja uz Pēterburgu – tur tas kļuva par vienu no jaundibinātās Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas krājuma stūrakmeņiem. 1829. gadā daļa (gandrīz 900 izdevumu) šīs kolekcijas kā dāvinājums nonāca Somijā, Helsinku Universitātes bibliotēkā. Hercogu bibliotēkas krājums ir uzskatāma par vērtīgu ne tikai vēsturiskā dimensijā, bet arī raugoties no grāmatniecības un mākslas vēstures viedokļa.
Izstādē „Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae” ir apskatāma galvenokārt teoloģijas un jurisprudences satura literatūra. Taču, kā norāda pētnieki, kopumā Kurzemes hercogu bibliotēkas krājumā ietilpst 8 dažādu zinātņu – teoloģijas, jurisprudences, medicīnas, dabaszinātņu, filozofijas, vēstures, matemātikas un filoloģijas – grāmatas. Pārsvarā tās ir vācu un latīņu valodā, mazāk izdevumu ir franču, angļu, nīderlandiešu, zviedru un citās valodās. Vairums Kurzemes hercogu bibliotēkā pārstāvēto autoru mūsdienās ir atpazīstami vien atsevišķu nozaru speciālistiem, bet starp grāmatu autoriem ir arī plašāk zināmas garīgo strāvojumu autoritātes, piemēram, Jākobs Bēme un Mārtiņš Luters.
Ekspozīcijā iekļauta gan slavenā Nirnbergas tipogrāfa Antona Kobergera 1493. gadā iespiestā inkunābula, gan vairāku slavenu tipogrāfu, piemēram, Elzevīru, H. Lufta un Ferbera veikums. Kā grāmatu izdošanas vietas dominē Vitenberga, Frankfurte pie Mainas, Leipciga un Amsterdama. Skatāmas arī grāmatas, kuras iespieduši pirmie Rīgas tipogrāfi – Nikolauss Mollīns un Gerhards Šrēders.
Izstādē ir aplūkojams arī vienīgais Helsinku krājuma izdevums, kas piederējis Ketleru dzimtas aizsācējam Gothardam (pēdējais Livonijas ordeņa mestrs, pirmais Kurzemes hercogs (1561)). Ar visplašāko grāmatu kopu ir pārstāvēts G. Ketlera dēls Vilhelms Ketlers un Vilhelma mazdēls Frīdrihs Kazimirs. Vairāku grāmatu īpašnieki ir arī hercoga Jēkaba sieva Luīze Šarlote, dzejnieks un hercoga bibliotekārs Kristiāns Bornmanis, Kurzemes kanclers, hercogistes kanclers Frīdrihs Brakels, jurists Onufrijs Geslers u.c.
Kurzemes hercogu bibliotēkas ekspozīcijas grāmatās ir atrodami arī veltījuma ieraksti, tostarp īpašnieka piederības zīmes – ekslibri un monogrammas, kas apliecina piederību hercogu dinastijai un ar galmu saistītām personām.
„Latvijas un Somijas nacionālo bibliotēku sadarbībā tapusī izstāde ir lieliska iespēja pēc 300 gadu pārtraukuma Latvijā atkal redzēt kaut nelielu daļu no Kurzemes hercogu bibliotēkas. Izstāde koriģē mūsu līdzšinējos priekšstatus par šī vēsturiskā krājuma likteni un paver jaunas pētniecības perspektīvas Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas pārstāvju un viņu laikabiedru garīgo interešu izpētē,” skaidro grāmatzinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra Pētniecības sektora vadītājs un izstādes satura autors Viesturs Zanders.
Mūsdienās lielākā Kurzemes hercogu bibliotēkas daļa joprojām atrodas Pēterburgā un glabājas izkliedēti Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā. Šāda situācija apgrūtina iespēju pilnvērtīgi novērtēt bibliotēkas kopējo kvantitatīvo apjomu, tematisko daudzveidību un atsevišķu nozaru īpatsvaru, kā arī izdarīt vispārinošus secinājumus par šī krājuma tapšanas gaitu.