1600. gada 14. maijā Volgastē princese Elīzabete Magdalēna noslēdza laulību ar Kurzemes hercogu Frīdrihu un rudenī ieradās Kurzemē. Tā kā viņu laulībā bērnu nebija, aktīvi iesaistījās politikā un saimnieciskajā darbā. Lai atbalstītu vīra politiskos centienus un atjaunotu audžudēla Jēkaba tiesības uz troni, sarakstījās ar vairāku valstu valdniekiem, amatpersonām un viņu sievām. Veiksmīgi pārvaldīja vairāk nekā 20 muižu. Izaudzēto (rudzus, miežus, auzas, griķus) tirgoja arī ārzemēs. Lielu uzmanību pievērsa dārzkopībai un ārstniecības augu audzēšanai, īpaši interesējās par dziedniecību un farmakognoziju. Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas tinktūru un citu ārstniecības līdzekļu gatavošanai izmantoto augu saraksti un hercogienes korespondence ar aptiekāriem un ārstiem. Starp tiem bija arī Hermanis Konrings, viens no sava laika izcilākajiem vācu zinātniekiem, vairāku Eiropas valdnieku, arī Zviedrijas karalienes Kristīnes, padomnieks, un Johans Heveliuss, mediķis un dabaszinātnieks no Dancigas, kurš 17. gs. 30. gados uzturējies Rīgā.
Pēc vīra nāves hercogiene Elīzabete Magdalēna dzīvoja atraitnes tiesā Dobeles pilī, kur 1642. gadā pēc viņas rīkojuma veikti apjomīgi celtniecības un labiekārtošanas darbi. Pēc viņas rīkojuma uzcelta Mežmuižas (Augstkalnes) baznīca, vairākās citās baznīcās veikta pārbūve vai interjeru papildināšana (Jelgavā, Dobelē, Tērvetē).
Godinot vīra piemiņu, 1646. gadā hercogiene nosauca Neištati (Neustadt, tagad Jaunjelgava) par Frīdrihštati un uzdāvināja tai ievērojamu zemes platību. Jau nākamajā gadā Polijas-Lietuvas karalis apstiprināja Frīdrihštates pilsētas privilēģiju un ģerboni.
Hercogienei bija Polijas karaļa apstiprināta privilēģija lietot Jūlija jeb vecā stila kalendāru arī tad, kad oficiāli Kurzemes hercogistē bija jālieto Gregora jeb jaunā stila kalendārs.
Kapenēs apglabāta 1649. gada 29. jūnijā alvas sarkofāgā, kuru pati pasūtīja Jelgavas alvas lējējam Francim Varnrātam. Tas ir greznākais alvas sarkofāgs kapenēs. Korpusu rotā seši heraldiski ciļņi: trīs Pomerānijas-Volgastes ģerboņi un trīs Braunšveigas-Volfenbīteles ģerboņi. Uz vāka atradies krucifikss. 1884. gadā apbedījumā atrastas rotaslietas, un eksponēšanai Kurzemes provinces muzejā izņemta zelta rokassprādze no atsevišķiem pinuma stieples gredzenveida posmiem un burtiem ME zilā emaljā, kā arī zelta gredzens ar zilu tirkīzu. Gredzens un saktiņa ar Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas iniciāļiem, darināti Kurzemē 17. gs. sākumā, tagad apskatāmi RPM ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”.
17.07.2017