Studējis Rostokas universitātē. Kļuvis hercogs, tiecās palielināt savu varu, izraisot konfliktu ar vietējo muižniecību. Pēc tam ilgāku laiku ceļoja pa Eiropu un piedalījās cīņās pret zviedru desantu pie Rīgas. 1609. gada janvārī Kēnigsbergā salaulājās ar Prūsijas hercoga meitu Sofiju, atgriezās uz dzīvi Kuldīgā, taču laimīgo laulību pārtrauca sievas pāragrā nāve 1610. gada 24. novembrī – četras nedēļas pēc dēla Jēkaba piedzimšanas. Hercogs Vilhelms citu sievu nemeklēja un pievērsās hercogistes pārvaldīšanai. Konflikts ar muižniecību arvien saasinājās, līdz 1615. gadā muižnieki apsūdzēja hercogu Vilhelmu slepkavības organizēšanā – viņš bija pavēlējis apcietināt un bez tiesas sprieduma nonāvēt brāļus fon Noldes. 1616. gadā pēc Polijas karaļa Sigismunda III pavēles hercogs Vilhelms zaudēja troni un devās trimdā. Ar radu un draugu atbalstu 1632. gadā atguva hercoga titulu, taču nedrīkstēja atgriezties Kurzemes hercogistē, lai viņa dēls Jēkabs nezaudētu mantošanas tiesības. Miris trimdā.
Masīvais alvas sarkofāgs bagātīgi rotāts, tā sānos – Kurzemes un Prūsijas-Brandenburgas ģerboņi, uz vāka atradies krucifikss. Sarkofāgs sabojāts jau Pirmā pasaules kara laikā, 1934. gadā atjaunots. Pēc Otrā pasaules kara apbedījums izpostīts atkārtoti – šķirsta korpuss bija automāta ložu sakapāts un sacirsts ar cirvi. Sarkofāga restaurācija pabeigta 2005. gadā, apbedījums iesvētīts.
Tumšbrūna zīda vesti un bikses un samta mēteli rotā pītu zīda mežģīņu rozetes un čiekurveida pogas. Tumšbrūna zīda cepure puslodes formā, adītas zīda zeķes ar dekoratīvām joslām gar vīli un ieadītām zvaigznēm pie potītēm.
09.03.2017