Gleznā attēlots sižets no Jaunās Derības, kad Poncija Pilāta kareivji, apsmiedami Kristu, liek viņam galvā ērkšķu vainagu, tērpj purpura mētelī un ņirgādamies sauc par jūdu ķēniņu. Tā ir viena epizode no Dieva Dēla labprātīgo ciešanu ceļa. Kristus figūra ar niedres rīksti rokās reliģiskajā ikonogrāfijā pazīstama ar nosaukumu Ecce Homo.
Glezna sākotnēji rotājusi 16. gs. beigās Bauskas Svētā Gara baznīcā novietoto altāri. Tajā attēloti svētki, kurus Vecajā Derībā svin par godu izraēliešu iziešanai no Ēģiptes gūsta. Tie ir vieni no senākajiem jūdu svētkiem. Gleznas kompozīcijas pamatā ir 1523. gadā darināta gravīra pēc H. Holbeina Jaunākā zīmējuma, kas tikusi izmantota arī 17. gs. Rietumeiropas mākslinieku gravīrās. Altārglezna ir viena no vecākajām vietējās izcelsmes gleznām Latvijā.
Ar šādām ozolkoka durvīm gotikas laikmetā slēdza Svētā Sakramenta skapīti, kas atradās baznīcas altārtelpas ziemeļu sienā un kurā uzglabāja iesvētītu hostiju un vīnu. Durvju iekšpuse apgleznota; te attēlots Kristus ar asiņojošām brūcēm, no kurām asinis šļācas Svētā Vakarēdiena kausā. Cauri gleznojumam saskatāma agrīnāka gotikas laikmeta kompozīcija, kurā Svētā Vakarēdiena kausu nes divi lidojoši eņģeļi.
Glezna ir viena no divām Vānes muižas īpašnieku fon Henningu epitāfijām ar vairāku dzimtas paaudžu portretiem, kas kādreiz atradušās Vānes baznīcā Kurzemē. Epitāfija pasūtīta vienlaikus ar Gotharda fon Henninga epitāfiju. Mākslinieks gleznās apvienojis poļu t. s. sarmātu portreta gleznieciskos paņēmienus ar holandiski vācisko reālismu, kas raksturīgs Dancigas skolas glezniecībai.
Salomons fon Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes-Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un “Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam” autors.
09.03.2021