Kolekcijā glabājas Latvijas senākās vitrāžas ar Kurzemes hercoga Jēkaba, hercogienes Elīzabetes Magdalēnas un Kalnamuižas pārvaldnieka Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni, kas reiz greznoja Tērvetes baznīcu.
Zināms, ka Kurzemes hercogistes teritorijā 1645. gadā darbojās 10 stikla manufaktūras, kurās strādāja Eiropā pazīstami meistari no Saksijas un Bohēmijas. Latvijas teritorijā jau 17. gs. beigās bija pārstāvēti visi Eiropā pazīstamie stikla ražošanas veidi un paņēmieni. Četršķautņu pudele izgatavota no t. s. meža stikla brīvajā pūšanas tehnikā. Šādas formas pudeles 17. gs. Eiropā ir viens no izplatītākajiem galda stikla veidiem.
Vairāki gravēti un daļēji zeltīti kristāla pokāli pārstāv baroka laika greznuma priekšmetu grupu, ko tomēr lietoja ne vien reprezentācijai, bet arī vīna dzeršanai.
Glāzes forma un dekors raksturo Bohēmijas stikla attīstību Venēcijas ietekmē, pārņemot Itāļu meistaru virtuozo pūšanas tehniku, māksliniecisko gaumi un izsmalcināto matēto dimanta gravējuma tehniku. 17.gs. pirmajā pusē līdz ar mangāna lietošanu stikla tehnoloģijā Bohēmijas stikls ieguva jaunu kvalitāti – bezkrāsainību un spožumu.
Glāzes forma un matētais burinieka gravējums – Holandei tipiskais dekora veids. Jau 16.gs. otrajā pusē holandieši bija pilnīgi apguvuši „Venēcijas stikla” ražošanu un izplatīja šo tehniku tālāk Eiropā. Arī smalkā matētā dimanta gravēšanas tehnikas jau ap 1600.gadu aizgūta no Venēcijas stikliniekiem.
Krievija ilgstoši stāvēja nomaļus no Eiropas stikla attīstības tendencēm. Pirmajās stikla rūpnīcās Maskavā, kas ar ārzemju speciālistu līdzdalību dibinātas 17.gs., ražoja izstrādājumus „venēciešu” garā. 18.gs. centrs pārcēlās uz Pēterburgu. Tur izgatavotajā produkcijā jūtama Bohēmijas gravētā stikla ietekme.
Dekoratīvās mākslas ekspozīcijas pēdējā telpa ir veltīta jūgendstilam, kas 19. gadsimta 90. gados nomainīja historismu un pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Telpā apskatāma gan brāļu Domu, Emīla Gallē, Andrē Delata un citu meistaru stikla izstrādājumu kolekcija.
09.03.2021