Rundāles pils muzejā pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija. 2017. gada 6. jūlijā Kurzemes hercogu kapenēs notika svinīga ceremonija, kurā piedalījās LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Klauss fon Hāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Dr. Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki.
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī ir izcils vēstures un mākslas piemineklis, kas atkārtoti nežēlīgi postīts un izlaupīts. Kopš 20. gs. 70. gadiem par tā vispusīgu saglabāšanu gādā Rundāles pils muzeja darbinieki. Nesagraujot šīs miera vietas jēgu, notiek sarkofāgu, zārku, tekstiliju konservācija un restaurācija, mirstīgo atlieku sakārtošana.
Kopš 2004. gada muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalsta Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija) un Valsts Kultūrkapitāla fonds (Latvija). Tās ietvaros restaurēti 9 sarkofāgi. Tikko pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija un mirstīgo atlieku sakārtošana.
Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs (1677) liecina par agrīnā baroka izpausmēm Latvijas dekoratīvajā mākslā. Domājams, to darinājis Liepājas alvas lējējs Heinrihs Pēmellers, tāpat kā sarkofāgus hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzei Šarlotei. Visi trīs sarkofāgi ir ļoti līdzīgi – sešstūru prizmas formā, ar ērgļa ķetnu aptvertām lodveida kājām un zeltītiem alvas rotājumiem. Prinča un hercoga sarkofāgu apdarē dominē kara, uzvaru un miera tematika, hercogienes sarkofāgu grezno vijīgi akanti, ziedu un lapu vītnes.
Sarkofāgu stāvokli ir ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanas procesi, gan cilvēku ļaundarība. Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas, alva daudzviet stipri oksidējusies, zeltījums zudis.
Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Jānis Līdaka (Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā). Vispirms veikta sarkofāga tehniskā restaurācija – plaisu aizlodēšana un slīpēšana, iepriekšējo lodējumu noņemšana, senās balsta sistēmas atjaunošana, papildu rāmja izgatavošana, savienojuma vietu labošana, zudumu vietu aizpildīšana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde, jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā (kur iespējams pēc analoģijas). Pēc tam notika virsmu konservācija, nostiprinot atlikušo zeltījumu un attīrot alvu no oksidācijas produktu slāņa. Visbeidzot – tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no senajām, un aizsargvaska uzklāšana. Sarežģītajā procesā restauratoriem palīdzēja agrāk uzkrātā bagātā pieredze.
