Mežotnes pils vēsture sākās 1795. gadā, kad Krievijas imperatore Katrīna II nodeva Mežotnes muižu mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei Margarētai fon Līvenai (1743–1828). 1797. gadā Katrīnas II pēctecis Pāvils I to padarīja par Līvenu dzimtīpašumu, un tajā pašā gadā Šarlote fon Līvena nolēma celt Mežotnē jaunu dzīvojamo māju.
Pirms tam Mežotnes muižu vairākus gadu desmitus bija nomājis Johans Frīdrihs fon Mēdems, un tieši Mežotnē 1761. gadā piedzima viņa meita Anna Šarlote Doroteja, nākamā Kurzemes-Zemgales hercogiene, hercoga Pētera sieva.
Mežotnes pils celtniecība sākās 1798. gadā vācu arhitekta J. G. Ā. Berlica vadībā. Par pamatu tika izmantots itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādātais Elejas pils projekts, kuru Berlics papildināja ar sānu šķērskorpusiem. Celtniecību pabeidza 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi (stuka apdare un gleznojumi) turpinājās līdz 1817. gadam.
1818. gada septembrī, pavadot Krievijas lielkņazieni Mariju Fjodorovnu ceļojumā uz Vāciju, Šarlote fon Līvena ieradās Mežotnes pilī, bet jau agri nākamajā rītā devās tālāk. Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad muižas īpašniecei izdevās paviesoties savā jaunajā mājā.
Pēc Šarlotes fon Līvenas nāves 1828. gadā muižu mantoja viņas jaunākais dēls Johans Georgs (1775–1848), kurš pabeidza pils iekšējo izbūvi, bet pēc viņa – Pauls Hermanis (1821–1881), kura laikā tika pabeigts Mežotnes muižas saimniecības ansamblis.
1881. gadā Mežotni mantoja Paula Hermaņa dēls Anatols Līvens (1873–1937), kurš savu karjeru sāka Pēterburgā, taču 1908. gadā izstājās no armijas un pārcēlās uz dzīvi Mežotnē. 1920. gadā agrārās reformas rezultātā firsts Anatols Līvens zaudēja visus īpašumus, izņemot Mazmežotnes muižu Lielupes pretējā krastā, kas Līvenu dzimtai piederēja līdz 1939. gadam.
1944. gada septembrī pils tika daļēji sagrauta Sarkanās armijas artilērijas apšaudes laikā. 1959. gadā sākās ēkas atjaunošana, kas ieilga līdz 1989. gadam. 2001. gadā tika veikta pils rekonstrukcija, trešajā stāvā iekārtota viesnīca.
Pils pagalma fasāde ar četru kolonnu portiku un parka fasāde ar pusrotondu atbilst Dž. Kvarengi projektam. Parādes interjeri atrodas ēkas otrajā stāvā. Anfilādes centrā ir kupola zāle – nozīmīgākā klasicisma stila telpa Latvijā. Par paraugu tai izmantoti Romas Panteona elementi. Trešajā stāvā bija iekārtotas dzīvojamās telpas un viesu istabas. Kā liecina arhīvu materiāli, agrāk pils interjeri bija piepildīti ar mākslas darbiem un dārgām mēbelēm, kas apliecināja Līvenu rezidences aristokrātisko vērienu.
Blakus pilij atrodas 10 ha plašs parks, kura veidošana sākās reizē ar pils celtniecību. Tas ir viens no vislabāk plānotajiem un koptajiem ainavu parkiem Latvijā.
14.07.2025