Elektroniskā vide sniedz lieliskas iespējas izpētīt to, ko ikdienas steigā kā apmeklētāji muzejos nepamanām vai vienkārši nemaz nevaram pamanīt. Rundāles pils muzejā viena šādu specifisku priekšmetu grupa ir holandiešu tabakas kārbiņas. Lai gan tās ir eksponētas, tomēr nav apskatāmas no visām pusēm, taču ievērību pelna ne vien šo kārbiņu vāki un malas, bet arī pamatnes. Arī pirms 30 gadiem Rundāles pilī notikušās trešās muzeja jaunieguvumu izstādes katalogā tabakas kārbiņu aprakstus papildina vienīgi melnbaltas vāciņu fotogrāfijas. Ar šo stāstu vēlos ne tikai dot ieskatu tabakas kārbiņu vēsturē un iespēju tās aplūkot tuvāk, bet arī aicinu muzeja apmeklētājus nepaiet garām šķietami vienkāršiem priekšmetiem. Ir vērts apstāties un papētīt tos ilgāk, jo bieži vien pats interesantākais slēpjas detaļās.
Tabakas vēsture
Tabakas lietošanas aizsākumi meklējami pirmskolumba Amerikas centrālajā daļā un Dienvidamerikā. Kad 1492. gadā Kristofors Kolumbs (Christopher Columbus, 1451–1506) pirmo reizi sasniedza Kubas krastus, tabaka jau bija labi pazīstama arī Ziemeļamerikas kontinentā. Eiropieši ātri pieņēma tabaku un, kolonizējot citas pasaules daļas, reeksportēja to tālāk, tādējādi izplatot visur, kur vien bija sastopams cilvēks. Atskatoties uz piecus gadsimtus ilgu tabakas vēsturi Eiropā, varam konstatēt, ka tā izmantota dažādi – tabaku šņauca, smēķēja, košļāja, arī ēda un dzēra, pievienoja ārstnieciskām ziedēm un citām zālēm, jo uzskatīja, ka šim augam piemīt dziedējošas īpašības.
No modes lietas tabaka drīz vien kļuva par ikdienas dzīves daļu, un līdz ar to eiropiešu mājās ieviesās arī daudzveidīgi tabakas patērēšanai nepieciešami aksesuāri – dažādu izmēru un formu trauki uzglabāšanai, pīpes, rīvītes, šķiltavas u. c. priekšmeti. Nonākuši dažādu pasaules muzeju kolekcijās, tie glabā liecības ne tikai par šo kaitīgo ieradumu, bet arī par sava laikmeta mākslu, amatniecību un modi. Rundāles pils muzeja krājumā ir vairāki interesanti ar šo tēmu saistīti priekšmeti – gan Eiropai raksturīgās tabakas kārbiņas, gan ķīniešu šņaucamās tabakas pudelītes. Savukārt par smēķējamās tabakas patēriņu tieši šajā apvidū vairāku gadsimtu garumā liecina Rundāles vecās pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie baltmāla pīpīšu fragmenti.
Holandiešu tabakas kārbiņas
Tabakas kārbiņu galvenā funkcija vienmēr palikusi nemainīga – saglabāt tabaku svaigu un pasargāt no mitruma, kas bija svarīgi neatkarīgi no veida, kādā to bija iecerēts lietot. Tabakas uzglabāšanai tika izgatavoti speciāli lielizmēra trauki, taču ikdienas lietošanai bija nepieciešamas mazas, kabatā ieliekamas kārbiņas. Nevar teikt, ka tās bijušas tikai utilitāras, jo vienlaikus kalpoja arī kā nozīmīgs aksesuārs, statusu apliecinošs priekšmets, arī modes lieta. Dažādi tabakas piederumi nereti attēloti arī kā vanitas jeb laicīguma alegorija holandiešu mākslas zelta laikmeta klusajās dabās. Jāatzīst, ka kārbiņas šajās kompozīcijās iekļautas retāk nekā pīpes, taču atrodami arī tādi spilgti piemēri kā Hārlemas mākslinieka Pītera Klāsa (Pieter Claezs, 1597–1660) radītā “Klusā daba ar glāzi, sērkociņiem, māla pīpēm, tabakas kārbiņu un ogļu pannu” (1638, privāta galerija Šveicē).
Lai gan speciālistu pieņemtais apzīmējums holandiešu tabakas kārbiņa norāda uz piederību konkrētam reģionam, tas neizslēdz iespēju, ka tās tikušas eksportētas. Turklāt, jūrniekiem vai tirgotājiem ierodoties kolonijās, viņu tabakas kārbiņas tur, iespējams, piesaistīja uzmanību un tika atdarinātas.
Rundāles pils muzeja holandiešu tabakas kārbiņas ir iegūtas no privātpersonām, bet diemžēl krājuma dokumentācija sniedz visai skopas ziņas par priekšmetu izcelsmi. Tās tapušas 18. gadsimta pirmajā pusē un vidū. Eiropas galmos tobrīd pīpējamā tabaka jau bija mazāk populāra par šņaucamo, kuru parasti glabāja nelielās, grezni dekorētās un no dārgiem materiāliem izgatavotās kārbiņās. Savukārt priekšmets, kuru pieņemts saukt par holandiešu tabakas kārbiņu, ir sava laikmeta masveida produkts. Vecākās līdz mūsdienām saglabājušās šāda tipa kārbiņas tiek datētas ar 17. gadsimta sākumu, bet to izgatavošana turpinājās līdz pat 19. gadsimtam. Pieprasījumu pēc tabakas kārbiņām no lētiem un pieejamiem materiāliem noteica smēķēšanas popularitāte tieši zemāko slāņu holandiešu vidū. Jāatzīmē, ka 18. gadsimts vairs nav Holandes “zelta laikmets” nedz kultūras, nedz ekonomikas jomā. Eiropā par galvenajiem ģeopolitikas spēlētājiem izvirzījās Francija, Austrija, Prūsija un Krievija, bet angļi strauji ieņēma dominējošo vietu jūrniecībā.
18. gadsimtā holandiešu tabakas kārbiņas tika izgatavotas galvenokārt no misiņa un vara, kā arī kombinējot abus metālus. Savukārt 19. gadsimtā izplatītākais materiāls bija alva. Retāk izmantoja sudrabu un perlamutru, jo tie bija dārgāki.
Tabakas vēstures pētnieks un Amsterdamas pīpju muzeja speciālists Dons Diko (Don Duco) ir izstrādājis tipoloģiju, vadoties pēc tabakas kārbiņu formas. Rakstā “Holandiešu tabakas kārbiņas” (2012; pieejams: https://pipeportal.eu/article/de-hollandse-tabaksdoos) viņš atzīmē, ka senākās kārbiņas ir apaļas vai ovālas, turklāt izmēros nelielas, kas izskaidrojams ar tabakas dārdzību un ierobežoto daudzumu. 18. gadsimtā, palielinoties tabakas importam un samazinoties cenām, sāka darināt lielākas kārbiņas – dominēja gareniska forma ar noapaļotiem stūriem, taču arī apaļas un taisnstūrveida kārbiņas nebija retums. 19. gadsimta kārbiņām raksturīga taisnstūra forma, turklāt tās ir plakanākas.
Holandiešu tabakas kārbiņas Rundāles pils muzeja krājumā
Četras no aplūkojamām kārbiņām Rundāles pils muzeja krājumā ir izgatavotas no vara un misiņa, četras – tikai no misiņa. Visām vāks piestiprināts ar eņģīti. Dominējošā ir izstiepta taisnstūra forma, taču ir arī viena ovāla un viena taisnstūrveida kārbiņa; gan to izmēri, gan gravētais dekors nepārprotami norāda uz 18. gadsimtu.
Muzejā kārbiņas nonāca pilnīgi tukšas, tomēr par vienu krājuma dokumentācijā saglabājusies ziņa, ka tā reiz bijusi oderēta ar zaļu taftu, kas gan nav saglabājies. Atsevišķām kārbiņām, piemēram, šim eksemplāram no Metropoles Mākslas muzeja kolekcijas, vāka iekšpusē bijis īpašs stiprinājums priekšmetam, ko lietoja pīpes tīrīšanai. Nevienai no Rundāles pils muzeja kārbiņām tāds netika konstatēts.
Kā jau masveida produkcijai, ne visām holandiešu tabakas kārbiņām ir zināmi izgatavotāji un gravētāji. Lielākā daļa meistaru paliek anonīma. D. Diko pauž, ka nav droši zināms, vai kārbiņas tapa, vienā darbnīcā sadarbojoties vairākiem meistariem, vai arī noteikts daudzums kārbiņu pēc izgatavošanas tika nogādātas uz citu darbnīcu pie gravētāja.
Aplūkojot analoģijas citos muzejos un speciālistu publikācijās, jāsecina, ka tabakas kārbiņas iespējams iedalīt divās lielās grupās pēc dekora tematikas – ar reliģiskiem vai ar laicīgiem sižetiem. Lai gan Holande bija protestantiska zeme, daudzu kārbiņu dekorā redzam ainas no Bībeles.
Tabakas kārbiņa ar ainām no Simsona dzīves
Misiņa tabakas kārbiņa dekorēta ar akanta lapu motīvu. Uz vāka un pamatnes simetrisku akanta un putti figūru ietvarā redzami medaljoni ar ainām no Simsona (dažreiz latviskots arī kā Samsons) dzīves, kas aprakstīta Soģu grāmatā Vecajā Derībā.
Uz vāka redzams kanonisks attēls uz stilizētas ainavas fona – Simsons satvēris lauvas žokli. Līdzīgi šis notikums attēlots arī slavenā flāmu gleznotāja Pītera Paula Rubensa (Peter Paul Rubens, 1577–1640) darbā “Simsons nogalina lauvu” (1620; Stokholmas Nacionālais muzejs) un daudzos tā atdarinājumos. Cits mākslas darbs, kas nāk prātā, ir Frančesko Rastrelli (Francesco Rastrelli, 1700–1771) skulptūra-strūklaka – Pēterhofas pils parka simbols. Minētā aina tradicionāli tiek uzskatīta par Simsona varonības piemēru, turpretī uz kārbiņas pamatnes iegravētais Simsona sagūstīšanas brīdis atgādina par nodevību.
Pamatnes medaljona centrā priekšplānā redzams Delīlas klēpī guļošs varonis. Sievietes rokās ir šķēres, bet tuvumā – bruņoti filistieši, jebkurā brīdī gatavi saņemt bez spēka palikušo varoni gūstā. Tas ir sižets, kas bijis mākslinieku uzmanības lokā vienmēr, ne tikai baroka laikmetā.
Tabakas kārbiņa ar ainām no Jaunās Derības
Ļoti smalki un detalizēti ir dekorēta vara un misiņa tabakas kārbiņa ar ainām no Jaunās Derības. Uz tās sāniem attēloti 12 apustuļi ar viņiem raksturīgajiem atribūtiem. Piemēram, apustuļa Mateja atveidojums ar eņģeli ir kanonisks – viņa atribūti ir grāmata un rakstāmspalva, kas norāda uz Mateju kā pirmo evaņģēlija autoru. Savukārt apustuļa Pētera atribūti tēlotājmākslā parasti ir atslēgas vai apgriezts krusts, turpretī te iegravētais kuģis ir retāk izmantots simbols, kas atgādina par Pētera arodu – viņš bija zvejnieks līdz brīdim, kad sastapa Jēzu.
Uz kārbiņas vāka divos akantu ietvertos apaļos medaljonos attēlotas ainas no Lūkas evaņģēlija. Kreisajā pusē – vakariņas pie farizeja Sīmaņa. Priekšplānā ar nimbu redzams Jēzus, viņam blakus uz ceļiem nometusies Marija Magdalēna, kura, kā vēsta Jaunā Derība, ar savām asarām mazgāja viņa kājas. Kompozīcija, kuru mums nezināms 18. gadsimta meistars ir iegravējis uz kārbiņas vāka, ļoti atgādina P. P. Rubensa un viņa toreizējā mācekļa Antonisa van Deika (Anthony van Dyck, 1599–1641) “Dzīres pie farizeja Sīmaņa” (1618, Valsts Ermitāža). Savukārt uz vāka labajā pusē attēlota Jēzus līdzība par sējēju no Mateja evaņģēlija. Vēlos pievērst uzmanību sātana attēlojumam medaljona centrā. Līdzība vēsta, ka viņš sēj nezāles, bet šeit nelabais attēlots tik neuzkrītošs un tik organiski iederas kompozīcijā, ka to uzreiz pat grūti pamanīt.
Uz kārbiņas pamatnes attēlotas ainas no Marka evaņģēlija. Kreisajā pusē redzamas ķēniņa Hēroda dzīres Galilejā, labajā – Hērodijas meita (mākslas vēsturē plašāk pazīstama ar Salomes vārdu) ar Jāņa Kristītāja galvu.
Tabakas kārbiņa ar ainām no “Mazās ilustrētās Bībeles”
Visbiežāk tabakas kārbiņas rotājošās kompozīcijas ir orientētas horizontāli, taču netrūkst paraugu arī ar vertikālu orientāciju. Rundāles pils muzeja kolekcijā tāda ir misiņa tabakas kārbiņa ar ainām no tā sauktās “Mazās ilustrētās Bībeles” (de kleine Print-Bybel).
1736. Diko norāda, ka 1736. gada Bībeles izdevums bijis vispopulārākais, bet ne vienīgais avots, kura ilustrācija izmantotas holandiešu tabakas kārbiņu dekorā. Uz konkrētās tabakas kārbiņas iegravētajām ainām analoģiskas ilustrācijas izdevās atrast 1720. gada izdevumā (Amsterdama, 1720; glabājas Nīderlandes Nacionālajā bibliotēkā). Uz kārbiņas vāka iegravēts fragments no Pāvila 1. vēstules Timotejam par mantkārības ļaunumu un novēršanos no ticības, bet uz pamatnes ilustrētas rindas no psalmu grāmatas.
Apaļas formas tabakas kārbiņa
Uz Rundāles pils muzeja kolekcijā vienīgās apaļās misiņa kārbiņas vāka attēlotas kāpnes uz debesīm, bet uz pamatnes – aina interjerā ar pulksteni. Noprotams, ka šis dekors kārbiņas īpašniekam kalpojis kā atgādinājums par visa laicīgā pārejošo dabu un laika straujo ritējumu.
Apaļas formas tabakas kārbiņas pamatne. RPM kolekcija
Tabakas kārbiņa ar svētku ainām
Dažādas laicīgas izklaides attēlotas uz vara un misiņa tabakas kārbiņas ar svētku ainām.
Uz kārbiņas sāniem redzamas medības uz parka ainavas fona – mednieks un suņi dzenas pakaļ briedim. Attēlots arī zvejnieks laivā un gulbji. Priekšējam sānam pa vidu iegravēti burti “LS”, bet pa kreisi no tiem – divi neskaidri salasāmi cipari. Te nepieciešama papildu izpēte, bet pastāv varbūtība, ka tie norāda vai nu uz kārbiņas izgatavotāju, vai uz īpašnieku.
Tabakas kārbiņas ar sadzīves žanra ainām
Ne visām kolekcijas kārbiņām līdz šim ir izdevies noteikt precīzu sižetu. Vara un misiņa kārbiņai izstiepta taisnstūra formā ar volūtas formā nošķeltiem galiem gan vāks, gan pamatne dekorēti ar akanta lapas motīvu. Vāka centrā ir sadzīviska žanra aina – kāds vīrs maksā vai saņem naudu par kādu preci, bet pa labi un pa kreisi izvietoti taisnstūraini medaljoni ar vīriešu portretiem.
Līdzīgi stilizēta ir arī pamatne, taču tās vara daļa ir stipri nodilusi, tāpēc precīza sižeta noteikšana ir apgrūtināta. Lai gan ir iespējams saskatīt galdu ar cilvēku figūrām priekšplānā, tomēr uzraksts, kas bieži vien ietekmē kontekstu, pašlaik nav salasāms.
Pēc līdzīga principa ir dekorēta arī taisnstūra formas misiņa kārbiņa ar žanra ainām uz vāka un pamatnes. Arī tai gan uz sāniem, gan uz vāka un pamatnes ir baroka laikmeta raksturīgais bagātīgais akantlapu ornaments. Uzraksti uz vāka un pamatnes ir salasāmi, taču vēl nav atšifrēti un prasa papildu izpēti.
Abu kārbiņu rotājumam izvēlēti sieviešu un vīriešu portreti taisnstūra formas medaljonos. Iespējams, te atainotas sieviešu un vīriešu lomas un vieta tā laikmeta sabiedrībā.
Jūrnieka tabakas kārbiņa
Pavisam citāda nekā visas iepriekšējās ir tā sauktā jūrnieka tabakas kārbiņa. Tā ir izgatavota no vara un misiņa izstiepta taisnstūra formā ar nošķeltiem stūriem un ir precīzi datējama ar 1753. gadu, kas iegravēts uz vāka. Muzeja krājuma dokumentācija liecina, ka 1986. gadā eksponāts kopā ar vairākiem citiem priekšmetiem tika nopirkts no pazīstama krievu avangarda mākslas kolekcionāra Solomona Šustera (Соломон Шустер, 1934–1995) Sanktpēterburgā. Diemžēl citu ziņu par kārbiņas vēsturi nav. Un tomēr, lai gan uz tās nav ne meistara zīmes, ne iniciāļu, šī ir vienīgā tabakas kārbiņa, par kuras izcelsmi mēs zinām daudz. Šādas kārbiņas izgatavojis un arī tirgojis zviedru izcelsmes jūrnieks Pīters Holms (Pieter Holm, 1685/1686–1776) Amsterdamā.
Kāpēc šo priekšmetu dēvē par jūrnieka tabakas kārbiņu – to izskaidro fakts, ka kārbiņa kalpojusi īpašniekam arī kā kalendārs un palīgs kuģa ātruma noteikšanā. Rundāles pils muzeja krājumā šāds priekšmets ir vienīgais, taču līdzīgas kārbiņas digitāli iespējams aplūkot, piemēram, Britu muzejā, Metropoles Mākslas muzejā un Īrijas Nacionālajā muzejā.
Arheologs Džeimss Čerijs (James Cherry) rakstā “18. gadsimta tabakas kārbiņa ar ātrumu tabulu un citas jūrnieku kārbiņas” Kamberlendas un Vestmorlandes antikvārās un arheoloģiskās biedrības žurnālā (Cumberland & Westmorland Antiquarian & Archaeological Society, 2006, Nr. 6) norāda, ka pasaulē ir apzināta un dokumentēta 91 šāda tabakas kārbiņa. Konkrētais priekšmets no Rundāles pils muzeja krājuma šajā skaitā neietilpst, jo vienkārši agrāk nebija nonācis pētnieku redzeslokā. Kādreizējais Jūrniecības muzeja Amsterdamā direktors Ernsts Krons (Ernst Crone, 1891–1975) 20. gs. pirmajā pusē brošūrā “Pīters Holms un viņa tabakas kārbiņa” (Marine Historical Association, Nr. 24, 1953) uzskaitīja vien 20 viņam zināmus eksemplārus. Ir tikai loģiski, ka, ar laiku palielinoties pētnieku interesei un mainoties informācijas apritei, šis skaits aug.
Uz kārbiņas vāka iegravēts tā dēvētais mūžīgais kalendārs. Pa labi un pa kreisi no tā apaļos medaljonos – vīriešu portreti ar gadskaitļiem “1582” un “45 pirms Kristus” (voor Kristi). Tie norāda, ka portretētās personas ir Jūlijs Cēzars (Iulius Caesar, 100–44 BC) un pāvests Gregors XIII (Gregorius XIII, 1502–1585), kas attiecīgi atgādina par Jūlija kalendāru (pieņemts 45. gadā pirms mūsu ēras) un Gregora kalendāru (pieņemts 1582. gadā) .
Uz vāka atrodamas arī norādes Mēness fāžu noteikšanai. Lunārais jeb Mēness kalendārs bija nepieciešams jūrniekiem, lai pēc Mēness stāvokļa noteiktu paisuma un bēguma laikus. Šūnās ar mēnešu nosaukumiem augšējais cipars norāda, cik dienu vecs ir Mēness konkrētā mēneša pirmajā datumā.
Uz kārbiņas pamatnes iegravēta tabula kuģa ātruma noteikšanai, kura atšķirībā no vāka ir orientēta vertikāli. Augšā apaļā medaljonā redzams vīrieša portrets ar gadskaitli “1497”. Tas ir gads, kuru uzskatīja par Amerigo Vespuči (Amérigo Vespucci, 1451–1512) pirmā ceļojuma sākumu. Apakšā uzraksts holandiešu valodā vēsta: “Zaudēt var nevis pieredzi, bet bagātību, tāpēc izvēlieties pieredzi.” (Geen konst maar rijkdom kan men verlisen, daaran is konst voor rijkdom te kriezen.) Tas ir gan sava veida atgādinājums jūrniekam – kārbiņas īpašniekam – par dzīves vērtībām, gan arī labi raksturo pašu P. Holmu, jo viņš ļoti paļāvās uz savu praktisko pieredzi.
Atšķirībā no pārējām eksponētajām kārbiņām šai sāni nav dekorēti. Vienīgi priekšpusē ir askētisks uzraksts holandiešu valodā: “Kuģojot pa kursu taisni.” (Regt door zee.) Tāds pats nosaukums bijis P. Holma izveidotajai jūrnieku skolai Amsterdamā. Holandieši jau 17. gadsimtā bija pazīstami kā jūrasbraucēju nācija. Lai gan 18. gadsimtā viņu pozīcijas sāka apdraudēt angļu kuģotāji, Holandes ostu pilsētās joprojām bija daudz jūrniecības skolu. Navigācijas vēstures pētnieks E. Krons ir secinājis, ka P. Holms nav bijis absolūts eksperts navigācijā, taču kā izbijis jūrnieks balstījies savā praktiskajā pieredzē, un tieši tāpēc viņa metode veiksmīgi darbojās. Ziņas par šo metodi P. Holms apkopojis brošūrā “Stuurmans zee-meeter” (Amsterdama, 1748), kas kalpojusi par mācību materiālu, tāpēc izdota atkārtoti. Tajā autors paskaidrojis, kā izmantojama uz tabakas kārbiņas iegravētā tabula kuģa ātruma noteikšanai.
Lai gan E. Krons kritiski vērtēja šo darbu kā visai primitīvu, tomēr atzina, ka tas bijis noderīgs jūrniekiem, kas mācījušies P. Holma skolā. Pēc viņa nāves gan skolu, gan tabakas kārbiņu izgatavošanu pārņēma viņa audzēknis Arends Sviters (Arend Switer, ?), kurš to turpināja līdz pat 1817. gadam.
Holandiešu tabakas kārbiņas apskatāmas gan vēlajam barokam veltītajā telpā ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, gan arī 2021. gada pavasarī iekārtotajā vitrīnā hercogienes apartamentos, kur divas tabakas kārbiņas papildina 18. gadsimta vīriešu modes vitrīnu.
Autore: Mg. hist. Marija Šumilo
20.05.2024