Rundāles pils muzeja kolekcijā ir vairāku Apriķu muižas krāšņu fragmenti, kas raisa pārdomas par šīs muižas greznajiem interjeriem un tās cēlēja Kristofa Frīdriha fon der Osten-Sakena (1697–1759) vērienu. Muižas kungu māja būvēta laikā starp 1742. un 1745. gadu. Tās pagalma puses frontonā ir cilnī veidots Osten-Sakenu un Korfu alianses ģerbonis, jo Kurzemes landhofmeistara Kristofa Frīdriha fon der Osten-Sakena pirmā sieva bija Katrīna fon Korfa (1700–1742).
Dārza puses frontonā bija otrās sievas Julianas Luīzes fon den Brinkenas ģerbonis, kas tika nokalts, izbūvējot verandu 20. gadsimta 60. gados. Bēniņos atrastais ciļņa fragments tagad apskatāms Rundāles pils muzejā. Laikā no 1740. līdz 1758. gadam Kristofs Frīdrihs fon der Osten-Sakens bija iecelts par Kurzemes hercogistes reģentu. Atbilstoši augstajam stāvoklim, domājams, izraudzīta kungu nama greznā apdare ar apgleznotām Dancigas krāsnīm un intarsētām durvīm.
Meistaru noteikšana vienai no krāsnīm bija iespējama, meklējot analoģijas. Vistuvākā līdzība ir Šamboras pils krāsnis, kuras 1748./1749. gadā Dancigas podniekmeistaram J. M. Šmitam pasūtījis Francijas maršals Saksijas Morics. No 1725. līdz 1733. gadam Šamboras pils bija trimdas rezidence Polijas karalim Staņislavam Leščinskim, bet no 1748. līdz 1750. gadam tajā uzturējās Saksijas Morics.
Apriķu muižas krāsns reljefie podiņi, izgatavoti Dancigā
Trīs Apriķu muižas krāsnis – viena balta un divas apgleznotas, Pieminekļu valdes aprakstos sauktas par Holandes podiņu krāsnīm – 1935. gadā bija iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 1940. gadā Pieminekļu valde atļāva tās nojaukt un pārvest uz Rīgu pēc Apriķu pagasta vecākā lūguma, kurš ziņoja, ka krāsnis vairs nespēj apsildīt muižā iekārtotās skolas telpas. Krāsns fragmenti, kurus Rundāles pils muzejs saņēma 1981. gadā, bija šie Pieminekļu valdes savāktie podiņi, kas līdz tam glabājās Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Viena krāsns no parasta izmēra podiņiem (29,5 x 22,5 cm), kurus rotā ar zilu kobaltu gleznotas ainiņas reljefā, ornamentālā ierāmējumā, ir tieša analoģija Šamboras pils krāsnij. Līdzība saskatāma ne tikai korpusa podiņu gleznojumā, bet arī stūra podiņos ar specifisku ornamentālu reljefu. Šim krāsns tipam raksturīgais reljefs melni glazētā variantā bija atrodams arī Liepājā, Stūrmaņu ielas namā. Ņemot vērā izmēru starpību, ir iespējams, ka Dancigā izgatavotie podiņi kalpojuši kā forma Kurzemes podniekam.
Apriķu krāsns podiņi ar mangāna apgleznojumu
Apriķu krāsns podiņi ar kobalta apgleznojumu
Otra tipa krāsnis bija darinātas no liela formāta (41 x 32 cm) plakaniem podiņiem – viena ar kobaltzilu, otra ar mangāna purpura gleznojumu, kur ornamentālā ziedu kartušā attēlotas ainas ar cilvēkiem.
Abi krāšņu tipi redzami 1931. gada fotogrāfijās. Tās ir divstāvu krāsnis ar lauztu dzegu un frontonu, vainagotas ar izteiktu kupolu, otrā stāva centrā izveidota niša. Krāsnis balsta dzīvnieku ķetnu formā veidotas kājas. Gleznojumiem raksturīgs māksliniecisks izpildījums ar tonējumiem un smalkām zīmējuma kontūrām. Kobalta gleznojumos attēlotas medību ainas, mangāna gleznojumos – sadzīves ainas vai alegorijas.
Divu tipu stūra podiņi ar baltu balustru
Kā atsevišķi atradumi no senākā perioda ir saglabājušies nelieli (22 x 18 cm), melni glazēti, reljefi stūra podiņi ar baltu, šķautņotu balustru. Līdzīgs reljefs un stūra podiņa balustrs bijis krāsnij ar mangānvioletu, izplūdušu māzerējumu, tās fragments apskatāms ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” Rundāles pilī. Tur eksponēts arī vienkāršs, melni glazēts krāsns kupols ar baltiem, zili marmorētiem volūtu elementiem. Šos fragmentus muzeja darbinieki atrada 1974. gada ekspedīcijā Apriķu muižas kungu nama bēniņos.
Apriķu muižas kungu mājā pašlaik atrodas divstāvu krāsns no melni glazētiem, reljefiem podiņiem. Tai ir baltas, marmorētas profiljoslas un dzega, apgleznots frontons un kupols. Cits melni glazētu, reljefu podiņu krāsns variants ar baltu līstīšu profiljoslām, frontonu un kupolu redzams 1931. gada fotogrāfijā. 1985. gadā Rundāles pils muzeja darbinieki nojauca un pārveda uz muzeju līdzīgas melnas krāsns paliekas un zili apgleznotu frontona fragmentu.
Fotogrāfijās Apriķu kungu mājas zālē redzama divstāvu krāsns no balti glazētiem, reljefiem podiņiem, ar nišu, dzegu, frontonu un kupolu. Rundāles pils muzeja kolekcijā kopā ar apgleznotajiem podiņiem nonāca vairāki šīs krāsns fragmenti – nišas augšdaļas fragments ar reljefu veča galvu, lauztā frontona fragments, atsevišķi korpusa podiņi, profiljoslas. 1985. gada ekspedīcijā izdevās atrast arī vienu šaurās joslas podiņa stūri. Melnajām un baltajām krāsnīm vienāds ir korpusa podiņu taisnstūra robotais, reljefais ierāmējums, atšķiras stūra podiņu reljefais ornaments. Datējums –18. gadsimta 4. ceturksnis.
Melnās krāsns slīpā stūra podiņi ar atšķirīgu ornamentālo reljefu
Karlam Kristofam von der Osten-Sakenam (1721–1790) muiža piederēja no 1759. līdz 1790. gadam, kad pēc meitas Juliānas Katarīnas (†1805) precībām īpašums nonāca Kristofera fon Korfa (1738–1811) rokās, bet pēc Juliānas Katarīnas nāves 1805. gadā īpašumu sadalīja starp majoru Kristoferu fon Korfu, viņa dēlu un meitu. Apriķu muižu saņēma Karls Aleksandrs.
1984. gada ekspedīcijā tika atrasti vēl atsevišķi neglazēti podiņi no citu periodu krāsnīm, kas izgatavoti 18. gadsimta pašās beigās. Korpusa podiņš ar taisnu veltnīša reljefa ierāmējumu izmantots zāles baltās krāsns labošanai. Vairāki 19. gadsimta 1. ceturkšņa frīzes un dzegas podiņi varētu būt saglabājušies no Karla Aleksandra fon Korfa laika.
Divu tipu 19. gadsimta 1. cet. krāsns frīzes podiņi
1852. gadā Apriķu muižu nopirka Augusts fon der Reke. Pēc tam muiža bieži mainījusi īpašniekus – 1857. gadā Emīlija fon Štromberga to pārdevusi baronam Reinholdam fon Noldem, 1892. gadā muižu nopircis Eberhards Bērenss fon Rautenfelds (1822–1895), 1900. gadā no Annas fon Šulcas-Ašerādenas to pircis Georgs fon Putkamers un Stepans Vereščaka. Kopš 1901. gada muižas īpašniece bija vēlākā Somijas maršala Karla Gustava Manerheima sieva Anastasija Arapova, bet 1912. gadā viņa īpašumu pārdeva Maksim fon der Osten-Sakenam, kuram Apriķu muiža piederēja līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai.
Autore: Lauma Lancmane,
ilggadēja RPM darbiniece
20.05.2024