Kandavas pilskungs, Kuldīgas virspilskungs, Kurzemes hercoga virspadomnieks, oberburggrāfs un galvenais muižniecības nodevu iekasētājs, vairāku muižu – Nurmuižas, Oktes un Šķēdes – īpašnieks Karls fon Firkss (Carl von Fircks, 1667–1746) 1708. gadā iegādājās Dunalkas muižu. Vēlāk viņš to nodeva mantojumā savam dēlam Karlam Leberehtam fon Firksam (Carl Lebrecht von Fircks, 1710–1788).
1737. gadā, 27 gadu vecumā, Karls Leberehts par sievu apņēma dižas vācbaltu dzimtas pārstāvi Annu Mariju fon Bēru (Anna Maria von Behr, 1712–1780). Viņu savienībā 1738. gadā pasaulē nāca pirmdzimtais un, kā vēlāk izrādījās, arī vienīgais bērns – dēls Karls Ulrihs (Carl Ulrich von Fircks, 1738–1816). Visticamāk, tieši šim notikumam par godu Karls Leberehts lika izgatavot cēlas, masīvas ozolkoka durvis, no vienas puses apšūtas ar dzelzs skārda plāksnēm, kas stiprinātas pie koka ar kaltām naglām.
Durvju kreisajā augšējā pusē attēlots dzelzī kalts fon Firksu dzimtas ģerbonis ar Karla Leberehta vārdu virs tā. Savukārt blakus, labajā pusē, redzams fon Bēru dzimtas ģerbonis ar viņa sievas Annas Marijas vārdu. Zem abu dzimtu ģerboņiem durvju centrā ir uzraksts ‘AИИO 1738’ – dēla Karla Ulriha dzimšanas gads. Šīs durvis tika uzstādītas Dunalkas muižas kungu mājas senākajā daļā – 17. gadsimtā celtā divstāvu torņa ēkā, kurai 18. gadsimta 30. gados piebūvēja divstāvu korpusu, bet 19. gadsimta otrajā ceturksnī izbūvēja jaunu ieejas portiku.
Iespējams, šādu dekoratīvu un vienlaikus funkcionālu priekšmetu izgatavošana nozīmīgam dzimtas notikumam par godu bijusi ģimenes tradīcija, jo Rundāles pils muzejā glabājas arī 1719. gadā apgleznots koka skapis, kura divos pildiņos ir Karla Leberehta vecvecāku dzimtas ģerboņi – fon Firksu ģerbonis ar vectēva Karla vārdu un fon Bistramu ģerbonis ar vecmāmiņas Ģertrūdes Margarētas (Gertrude Margaretha von Bistram, ap 1672–1734) vārdu. Pārējos pildiņos gleznotas lauku ainavas ar baltiem kungu namiem, iespējams, dzimtas īpašumā esošajām muižām.
Pēc neatkarīgās Latvijas Valsts izveidošanas agrārās reformas rezultātā Dunalkas muižu atsavināja un zemes sadalīja jaunsaimniekiem, muižas klētī ierīkojot “tautas namu”, bet vecajā kungu namā – pagasta valdes namu. No visām bijušajām dzimtas muižām fon Firksu ģimenes īpašumā palika tikai Firkspedvāles muiža. 20. gadsimta 30. gados durvis no Dunalkas uz Firkspedvāli pārveda Teodors Aleksandrs Lakševics (Theodor Alexander Lackschewitz, 1894–1988), kura sievas baroneses Hildegardes fon Firksas (Hildegard von Fircks, 1907–1959) tēvs Volfgangs fon Firkss (Wolfgang (Wolf) von Fircks, 1874–1951) bija pēdējais Firkspedvāles muižas īpašnieks, pirms dzimta 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Dunalkas pagasta valde piekrita atdot šīs vecās durvis apmaiņā pret jaunām, kuras arī saņēma.
1965. gadā, veicot ekspedīciju pa Sabiles rajonu, durvis no Firkspedvāles muižas tika pārvestas uz Rundāles pils muzeju.
Durvis bija saglabājušās salīdzinoši labā stāvoklī. Lai gan metāla virsmas bija pārklājušās ar vienmērīgu korozijas kārtu, bija zuduši daži ģerboņu fragmenti un daļēji arī uzraksts ‘AИИO 1738’, uz dzelzs skārda plāksnēm bija labi saskatāmi zudušo fragmentu nospiedumi un stiprinājumu caurumi. Tāpēc veiksmīgi izdevās rekonstruēt zudušos elementus un veikt vēsturiskā priekšmeta restaurāciju.
Ar fon Firksu un fon Bēru dzimtas ģerboņiem rotātās durvis apskatāmas Rundāles pils muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Akmens un metāla kalumi Latvijā” pils coklostāvā, bet apgleznotais skapis – ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”.
Autors: Jānis Lasmanis,
RPM Zinātniskās restaurācijas nodaļas restaurators
21.11.2019