Rundāles pils muzeja dekoratīvās mākslas izstādē “No gotikas līdz jūgendstilam” eksponēti divi izteiksmīgi gobelēni ar antīkās mitoloģijas sižetiem – 17. gadsimta 1. pusē Flandrijā darinātais “Agamemnons pie Apollona altāra” un 18. gadsimta 1. ceturksnī turpat tapušais “Apollons un Kalliope”.
Aušana izsenis ir viens no koptākajiem amatiem. Tajā izpaužas amata kultūra, rakstu un krāsu bagātība un daudzveidība, kompozīcijas ritms un vienotība, materiāla dabisko īpašību un skaistuma izjūta.
Par gobelēnu (franču val. gobelin; krievu val. гобелен; angļu val. tapestry; vācu val. Tapisserie) sauc gan paklāju aušanas tehniku, kurā uz audu ripsa sējuma pamata ar krāsainiem diegiem tiek brīvi veidots zīmējums, gan pašu tekstilmākslas izstrādājumu. Gobelēnus, proti, dekoratīvas drapērijas vai paklājus, vēsturiski auda ar rokām, nereti paraugam izmantojot vairāk vai mazāk slavenu mākslinieku zīmējumus un gleznojumus. Strādāja ar zīda diegiem vai vilnas dziju, arī ar jauktiem materiāliem. To krāsojums, izturība un citas īpašības nosaka gobelēna kopējo kvalitāti. Gobelēnu vidusdaļā attēloja ainavas, augus, putnu un dzīvnieku figūras, arī reliģiska, mitoloģiska vai vēsturiska satura ainas, bet malu rotājumam izvēlējās dažādus dekoratīvus elementus vai ornamentus.
Gobelēns uzlūkojams divējādi – kā funkcionāls priekšmets, kas vajadzīgs, piemēram, sienas nosegšanai, un vienlaikus arī kā mākslas darbs. Darināts kādā noteiktā laikā, tam laikam atbilstošā tehnikā, nereti – izmantojot kādus īpašus konkrētajam meistaram raksturīgus paņēmienus. Gobelēni veidoti atbilstoši katra laikmeta tendencēm un rāda tolaik iecienītos sižetus, simbolus, manieres.
Rundāles pils muzeja krājuma gobelēnu restaurācija
Abi minētie muzeja kolekcijas gobelēni ir roku darbs, tie izgatavoti aušanas tehnikā, izmantojot saistīto un nesaistīto aušanas paņēmienu. Izmantotie materiāli ir vilnas dzija un zīda diegi zilā, sarkanā, brūnā, dzeltenbrūnā un zaļganā krāsā, kā arī linu diegi un kokvilnas diegi.
Pirms gobelēnu eksponēšanas veikti nopietni restaurācijas darbi. Vispirms gobelēnu sadala kvadrātos. Tad no katra kvadrāta noņem virsmas netīrumus, to apstrādājot ar putekļusūcēju un birstīti no abām pusēm. Lai noņemtu netīrumus, kas pielipuši šķiedrām, tīrīšanu turpina uz vakuumgalda, izmantojot karstā tvaika kompresoru. Pēc tam vajadzīgajos toņos krāso vilnas dziju un zīda diegus. Bojātās vietas aizpilda gobelēnu rakstā, vijot diegus caur velkiem. Visbeidzot veic gobelēna dublēšanu, pie kreisās puses piešujot lina audumu un nostiprinot ar kokvilnas apdares lentēm.
Gobelēns “Apollons un Kalliope”
Gobelēnā attēlota ainava ar trīsfigūru kompozīciju. Centrā pie galda sēdoša sieviete gaišdzeltenā tērpā – rokas paceltas, galvā lauru vainags, klēpī un pie kājām atvērtas grāmatas. Viņai blakus vīrietis sarkanā apmetnī, priekšplāna labajā pusē – amors ar atvērtu grāmatu rokās, bultu maksti pie sāniem un loku zem kājām. Gobelēna kreisajā malā – čells, lira un taure; labajā malā uz galda – krūka, glāze un šķīvis ar augļiem, zem galda – lira. Fonā regulāra parka stādījumi un apaļi apcirpti koki un cipreses, tālumā – pils uz pakalna. Gobelēna dekoratīvā apmale veidota kā kokgriezuma rāmis.
Kompozīcijas elementi liecina, ka mitoloģiskās ainas tēma ir Apollons un Kalliope. Sengrieķu mitoloģijā Apollons bija viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis, kam bija deviņas mūzas. Viena no tām bija Kalliope – episkās dzejas un daiļrunas mūza, kuras tipiskie atribūti ir lira, pergaments un taure.
Rundāles pils muzejs gobelēnu nopirka no privātpersonas 1978. gadā, restaurācija veikta 2012. gadā.
Gobelēns “Agamemnons pie Apollona altāra”
Rundāles pils muzejs gobelēnu iegādājās 2006. gadā antikvariātā Rīgā ar norādi, ka tas nācis no Benjamiņu dzimtas īpašuma. Tam bija cits nosaukums – “Ķēniņš Zālamans un Sābas ķēniņiene”, pieņemot, ka gobelēnā attēlots brīdis, kad Sābas ķēniņiene, izdzirdējusi par Zālamana gudrību, apciemo viņu un kā lielu dārgumu dāvina sandalkoka ēteriskās eļļas un garšvielas. Gobelēna kompozīcija nav krasā pretrunā ar šo sižeta skaidrojumu: tās centrā ir sieviete sarkanā kleitā ar platu dekoratīvu jostu, pa kreisi no viņas – vīrietis un sieviete, abi grezni tērpti, ar valdnieka kroni galvā, pa labi – altāris ar dieva skulptūru zelta krāsā, bet priekšplāna labajā pusē – uz ceļiem nometies jauns vīrietis ar lauru vainagu galvā, viņam priekšā lādīte, krūka un neliels kausiņš. Aiz viņiem vēl vairākas figūras – vecāks vīrietis ar garu, sirmu bārdu, vīrietis ar lāpu, kareivis bruņucepurē un divas sievietes. Fonā kreisajā pusē saskatāmas vairākas cilvēku figūras pie liesmojoša upuraltāra, vidusdaļā – dienvidnieciska ainava un lidojošs putns, kas nes lauru vainagu.
Tomēr 2012. gadā izdotā lietuviešu pētnieces Ievas Jedzinskaites-Kuizinienes (Jedzinskaitė-Kuizinienė) grāmata “Lietuvas Valdnieku pils gobelēni” (“Tapestries of the Palace of the Grand Dukes of Lithuania”) atklāj, ka šajā Rundāles pils muzeja kolekcijas gobelēnā attēlots cits sižets, saistīts ar sengrieķu mitoloģiju un vienu no tās plaši apdzejotajiem notikumiem – Trojas karu. To apstiprina Lietuvas Nacionālā muzeja kolekcijai 2007. gadā kādā itāļu antikvariātā nopirktais gobelēns ar gandrīz identisku kompozīciju, bet atšķirīgu, platu dekoratīvo apmali, ko rotā alegoriskas figūras un tās raksturojoši vārdi latīņu valodā. Turklāt šis gobelēns ir viens no pāra – otrs gobelēns ar tādu pašu apmali attēlo Trojas valdnieku Priamu un slaveno Trojas zirgu pie aplenktās pilsētas vārtiem.
Domājams, ka gobelēnā attēlots Homēra “Iliādā” apdzejotais brīdis, kad ahajiešu karavadonis Agamemnons gatavojas sākt upurēšanu pie altāra, ko rotā Apollona figūra platā apmetnī, ar lauru vainagu galvā un liru padusē. Upurēšana bija nepieciešana, lai izlūgtos dieva labvēlību pēc tam, kad tas bija uzsūtījis sērgu grieķu armijai kā sodu par viņa priestera Hrīsa meitas nolaupīšanu. Kompozīcijas kreisajā malā, visticamāk, redzams Agamemnons kopā ar sievu Klitaimnēstru, bet labajā pusē attēlots altāris ar ziedojumiem, turpat pamanāms arī bārdainais zintnieks, kas karavadonim ieteica atdot nolaupīto Apollona priestera meitu viņas tēvam, lai mazinātu dieva dusmas. Karavadonis gūstekni atdeva un sarīkoja upurēšanu. Par zīmi, ka upuris pieņemts, Apollons sūtīja putnu ar lauru vainagu knābī. Tomēr nav īsti skaidrs, kas ir kompozīcijas centrā attēlotā sieviete, kas Rundāles pils muzeja kolekcijas gobelēnā ir vairāk izcelta nekā Lietuvas Nacionālā muzeja krājuma tekstilijā. Ieva Jedzinskaite-Kuiziniene izsaka minējumu, ka tā varētu būt Agamemnona meita Elektra, bet tikpat labi arī tikko atbrīvotā Apollona priestera Hrīsa meita vai kāda cita sieviete.
Zināms, ka Trojas kara epizodes bija iecienīts sižets 17. gadsimta Briseles audēju darbos, jo klienti bija iecienījuši mākslas priekšmetus ar militāriem skatiem no antīkās vēstures. Lietuviešu pētniece atradusi ne tikai citu 17. gadsimta flāmu audēju darinātus gobelēnus ar Trojas kara epizodēm, bet arī trešo gobelēnu ar tādu pašu dekoratīvo apmali kā abiem Lietuvas Nacionālā muzeja kolekcijas priekšmetiem un ainu no Trojas kara, kas glabājas kādā privātkolekcijā Florencē, – tātad tas ir bijis plašāks cikls. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka arī Rundāles pils muzeja kolekcijas gobelēnam ir savi “brāļi”, kas laika gaitā, cerams, tiks atrasti un palīdzēs atklāt vēl kādus šī mākslas darba noslēpumus.
Kā izpētījusi Ieva Jedzinskaite-Kuiziniene, abi Lietuvas Nacionālā muzeja kolekcijas Trojas kara epizodēm veltītie gobelēni austi 17. gadsimta pirmajā pusē pēc nezināma mākslinieka meta, kas tapis, sekojot 16. gadsimta gleznotāja Mihaela I Koksi (Michael I Coxcie, arī Coxie, 1499–1592) paraugiem. Gobelēni austi Fransa I van den Hekes (Frans I van den Hecke, 1595–1675) darbnīcā Briselē, ko apstiprina manufaktūras zīme:
Arī Rundāles pils muzeja kolekcijas gobelēna labajā apakšējā stūrī ieausta tās pašas manufaktūras zīme.
Meistars Franss I van den Heke pārstāv slavenu audēju dzimtu, un viņa vārds tiek saistīts ar baroka uzplaukumu flāmu tekstilmākslā. Manufaktūra viņa vadībā darbojās no 1629. līdz 1675. gadam, pēc tam to pārņēma viņa dēls Jans van den Heke.
Gobelēns “Agamemnons pie Apollona altāra” austs no vilnas diegiem, vienā centimetrā ir 7 audi un 6 velki. Pirms restaurācijas tas bija ļoti bojāts – audi un velki zuduši, deformējušies un lāpīti, daudzu audu plīsumu iemesls bija gobelēna lielais svars. Restaurācija veikta no 2010. līdz 2012. gadam.
Autore: Aina Ābolniece-Āboliņa,
RPM Zinātniskās restaurācijas nodaļas restauratore
06.08.2020