Zelta zāles priekštelpa. Parādes zāļu rindu ievada neliela priekštelpa. Tajā uzmanību saista flāmu un itāļu skolas lielformāta darbi. Gan gleznas, gan mākslas priekšmeti pilī ienākuši muzeja darbības laikā. Krāsns darināta 20. gadsimta 70. gados Ļeņingradā (Pēterburgā), precīzi kopējot pils oriģinālās ar kobaltu apgleznotās podiņu krāsnis.
Zelta zāle ir pils greznākā telpa. Johana Mihaela Grafa veidotā sienu apdare ar divkrāsu mākslīgo marmoru un zeltītiem stuka veidojumiem piešķir telpai to reprezentablo spožumu, kas atbilst hercoga troņa un audienču zāles uzdevumam. Griestu gleznojums, kura autori ir Frančesko Martīni un Karlo Cuki, attēlo valdnieka apoteozi. Zelta zālē manāms gan Versaļas pils iespaids, gan atskaņas no Zelta galerijas Šarlotenburgas pilī Berlīnē. Parkets pilnībā saglabājies no 18. gadsimta 60. gadiem.
Porcelāna kabinets iecerēts kā pretstats Zelta zāles greznībai. Uz 34 dekoratīvām konsolēm te izvietotas ķīniešu porcelāna vāzes – galvenokārt imperatora Cjanlunga laika “rozā ģimenes” maigajā krāsu gammā.
Lielajā galerijā galma svinību laikā bija klāti mielasta galdi. Griestu un sienu gleznojumi ir konsekvents itāļu monumentālās glezniecības piemērs – liels retums visā Latvijā. Griestu gleznojumu restaurācija ilga četrpadsmit gadu, jo lietus ūdens tos bija postījis jau kopš 18. gadsimta. Restaurācijas laikā atklājās, ka apgleznotas arī sienas, taču 19. gadsimtā tās divreiz pārkrāsotas. Galerijas restaurācija pilnībā pabeigta 2014. gadā.
Baltās zāles vietā sākotnēji bija iecerēta baznīca, taču otrajā pils celtniecības periodā telpa pārveidota par deju zāli, pazeminot griestu konstrukciju. Sienas un griestus klāj virtuozs stuka dekors, kura autors ir Johans Mihaels Grafs. Virs durvīm un logiem attēlotas pastorālas ainas, amati un nodarbes, zāles galos simboliski atveidoti četri pasaules pirmelementi: Zeme, Gaiss, Uguns un Ūdens. Slavena kļuvusi stārķa ligzda griestu centrālajā rozetē. Šajā zālē saglabājies vienīgais parkets, kas tapis vēlākā laikā. Jāsecina, ka te ticis daudz dejots, ja reiz grāfam Šuvalovam 1892. gadā nācās likt jaunu – tagadējo – grīdu.
Ovālais porcelāna kabinets atspoguļo 18. gadsimta Eiropas pilīm raksturīgo aizraušanos ar eksotisko un pārsteidzošo. Uz 45 konsolēm te izvietotas Ķīnas un Japānas porcelāna vāzes.
Mazā galerija saglabājusi agrīno F. Rastrelli projektēto veidolu. Grīda, tāpat kā kāpņutelpās, darināta no skujkoka dēļiem. Sākotnēji te bijusi iecerēta baznīcas priekštelpa.
Zilā istaba Zilajā istabā blakus Zelta zālei eksponēta flāmu un holandiešu meistaru gleznu kolekcija – galvenokārt 17. gadsimta ziedu kompozīcijas. Tajā īpaši izceļas Hieronīma Galles, Jana van Kesela, Katrīnas Eikenas-Flokē, Gaspara Pītera Verbrigena, Jana Baptista Morela, Nikolas Haubrakena, kā arī Daniela Zēgersa darbnīcas darbi.
25.02.2021