2020. gada vasarā Rundāles pils muzejs iesniedza pieteikumu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta nominācijai “Rundāles pils apbūves ansamblis ar dārzu un meža parku”. Pēc ekspertu veiktā apsekojuma un nominācijas pieteikuma izvērtēšanas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Asambleja pieņēma lēmumu par Rundāles pils ansambļa iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā.
Rundāles pils ar dārzu ir vieta, kur satikušās vairāku izcilu personu ambīcijas. No vienas puses tas bija Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons, kurš savā dzimtajā zemē nopirka īpašumu un īstenoja ieceri par greznas rezidences būvniecību tolaik labākajā Krievijas impērijas arhitekta izpildījumā. No otras puses, Rundāles pils ansambļa celtniecībā izcili izpaužas Frančesko Rastrelli (1697–1771) arhitekta talants. Viņam bija iespēja uzbūvēt sava laika priekšstatam atbilstošu ideālo rezidenci, plānojot to kopā ar dārza teritoriju un apkārtnes apbūvi. Rezultātā, kā ikviens muzeja apmeklētājs par to var pārliecināties, ir tapusi reprezentatīva, bet vienlaikus arī samērīgi atturīga ēka, kas harmoniski iekļaujas apkārtnes ainavā un ir potenciāli saderīga ar cilvēkam labi izjūtamu un izprotamu mēroga un telpas attiecību.
Rundāles pils ir vienīgais Krievijas galma arhitekta Frančesko Rastrelli būvniecības projekts, kas tapis viņa 20 gadus ilgās darbības agrīnajā posmā, nav piedzīvojis pārbūves 19. gadsimta gaitā un nav izpostīts 20. gadsimta revolūcijās un karos. Atšķirībā no daudzām Eiropas pilīm Rundāle ir saglabājusi 18. gadsimta arhitektūras stilistisko viengabalainību.
Pašlaik Rundāles pils tiek demonstrēta kā hercoga vasaras rezidence. Pils telpas iekārtotas ar 18. gadsimtam atbilstošām mēbelēm, interjera priekšmetiem un mākslas darbiem, kas ļauj uztvert telpu sākotnējo funkciju un rada hercoga dzīves līmenim atbilstošu rezidences noskaņu.
Par galveno uzdevumu izvirzot tieši baroka laika tieksmi pēc pārsteigumiem un negaidītiem efektiem, Rundāles pils franču dārza apstādījumos ierīkots viens no lielākajiem rozārijiem Eiropas ziemeļu daļā. Rožu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 2300 šķirņu, demonstrē gan vēsturiskās rozes, kas audzētas jau kopš 12. gadsimta, gan mūsdienu selekcionāru sasniegumus. Rundāles pils dārza bosketu plānojums ir atjaunots, vadoties pēc vēsturiskā celiņu tīkla un apstādījumu zonām. Vienā no bosketiem, sekojot Rastrelli iecerei, izveidots Zaļais teātris.
“Mēs ļoti lepojamies ar Rundāles pils apbūves ansambli un esam pārliecināti, ka tas ir pelnījis starptautisku atzinību ne tikai kā unikāls Rastrelli agrīnās arhitektūras paraugs, bet arī kā vieta, kurā
sastopas gan mākslinieku, gan dārznieku radošais gars, apvienojot baroka laikmeta vietas izjūtu arī mūsdienu cilvēkam viegli saprotamā veidā. Tas, protams, ir panākts, veicot mērķtiecīgu, zinātniski pamatotu pils kompleksa restaurāciju nu jau vairāk nekā pusgadsimta garumā,” norāda Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Turpinot virzību uz Pasaules mantojuma sarakstu, muzejam jāpilnveido pieteikuma zinātniskais pamatojums Rundāles pils ansambļa universālajai vērtībai, jāturpina pils iekļaušana starptautiskajā apritē un kompleksa uzturēšana atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā iekļautās mantojuma vietas potenciāli var tikt nominētas iekļaušanai starptautiskajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lēmumu par mantojuma vietu iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā pieņem Asambleja, kas ir UNESCO LNK augstākā lēmumu pieņemšanas institūcija. Lēmumus par saraksta papildināšanu UNESCO LNK Asambleja pieņem, balstoties uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kā par mantojuma aizsardzību atbildīgās valsts institūcijas atzinumu, Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) Latvijas nacionālās nodaļas kā mantojuma profesionāļu nevalstiskās organizācijas atzinumu, kā arī uz neatkarīgo ekspertu vērtējumu. Vietējas institūcijas un eksperti novērtēja, ka nominācijai piemīt universāla vērtība kā Latvijas, tā Eiropas kontekstā un ka tai ir augsts potenciāls izpildīt UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību vadlīnijās noteiktos kritērijus un autentiskuma un integritātes prasības.