Dzimis zviedru gūstā. Izvēlējās militāru karjeru, lai gan bija piedzimis bez labās rokas apakšdelma. Vispirms iestājās Brandenburgas kūrfirsta armijā un 1678. gadā piedalījās kaujās pret zviedriem. Pēc tēva nāves 1684. gadā saformēja un nosauca savā vārdā kājnieku pulku, ar kuru piedalījās Brandenburgas kūrfirsta karagājienā pret turkiem Podolijā. 1686. gada 27. jūlijā kaujā pie Ofenas nāvīgi ievainots, miris netālu no Vīnes.
Iekšējais zārks iekšpusē tapsēts ar gaišu zīda audumu, ārējais zārks ārpusē – ar sarkanu samtu un zelta brokāta tresēm. Tērps ļoti vienkāršs, tāpēc radušies nostāsti, ka kapenēs apglabāts kāds zemnieks, taču labi iebalzamētā mūmija ar šāviena brūci krūtīs un mākslīgo labo roku apstiprina, ka tas ir princis Aleksandrs. Viņš ticis ietīts rupja linu audekla lentēs, virs tām uzvilkts tērps. Linu auduma mētelis ar mežģīnēm konstatēts vēl 1913. gadā. Kopā ar rokas protēzes atliekām atrasti balti ādas cimda fragmenti ar brokātā izšūtu kroni un augu motīvu.
21.11.2016