Tapšanas vēsture

Līdz ar muzeja izveidi Rundāles pilī sākās eksponātu iepirkšana, lai pils interjerus varētu iekārtot atbilstoši hercogu laikam. Tā kā Padomju Savienībā mākslas antikvariātos reti varēja atrast ko vērtīgu, daudzi pirkumi notika puslegālās privātkolekcijās galvenokārt Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga). Meklējot 18. gadsimta priekšmetus, muzeja darbinieki nereti uzgāja lieliskus vēsturisko stilu paraugus no citiem laikmetiem. Apziņa, ka Latvijas muzejos nekā tāda nav, rosināja pieņemt lēmumu – labākos paraugus vajag iegādāties, lai Rundāles pilī izveidotu hronoloģiski un stilistiski sakārtotu lietišķi dekoratīvās mākslas ekspozīciju.

Otrs Rundāles pils muzeja kolekciju papildināšanas avots bija saistīts ar traģisko situāciju, kurā Latvijas baznīcas un muižu ēkas bija nonākušas pēc Otrā pasaules kara. Padomju okupācijas režīms īstenoja masīvu kampaņu pret Latvijas kultūras mantojumu un kristiešu draudzēm, tāpēc 20. gadsimta 60. gados daudzas baznīcas un muižas jau bija pamestas un izdemolētas. Muzeja darbinieki kravas mašīnā apbraukāja Latviju, lai pēdējā brīdī vēl iemūžinātu fotogrāfijās to, kas lemts bojāejai, un paglābtu to, ko iespējams saglabāt. Rundāles pils pirmā stāva tukšās telpas pamazām piepildīja dažādi mākslas priekšmeti, kurus nevarēja tieši iekļaut pils interjeros. Kokgriezumi, skulptūras, gleznas, sudraba un alvas izstrādājumi, lustras un krāsnis, durvis, parketi, dekoratīvi ciļņi, apkalumi… Unikāli dažādu laikmetu liecinieki, kam tagad – pēc pusgadsimta – atkal ir dota iespēja uzrunāt cilvēkus. Daudzi sakrālās mākslas priekšmeti pēc restaurācijas ir atgriezušies baznīcās, piemēram, Lestenes baznīcas kokgriezuma iekārta, citi – iekļauti ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” vai baznīcu mākslas ekspozīcijā Rundāles pils staļļos.

 

05.03.2019

Footer menu LV