Kristīgi audzināta, kopš bērnības interesējās par dzeju un mūziku. Guvusi savam laikam lielisku izglītību, bija apveltīta ar asu prātu, muzikalitāti un dotībām finanšu jomā. 1638. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Kēnigsbergu, kur uzturēja saikni ar vietējo literātu un mūziķu sabiedrību. Pēc pilngadības sasniegšanas saņēma astoņus vērā ņemamus bildinājumus. Starp preciniekiem bija arī Polijas karalis Vladislavs IV, taču kūrfirsts un viņa padomnieki izlēma par labu Kurzemes hercogam Jēkabam. 1645. gada 10. oktobrī tika noslēgta laulība, un jaunā Kurzemes hercogiene kopā ar vīru apmetās vispirms Kuldīgā, tad Jelgavā. Būdama deviņu bērnu māte, vienlaikus veica veiksmīgus saimnieciskus un finanšu darījumus, atbalstot vīru, kā arī sarakstījās ar politiski ietekmīgām personām. Muižu apsaimniekošanā daudz mācījās no vīra audžumātes Elīzabetes Magdalēnas un labvēlīgi izturējās pret vietējiem zemniekiem. Šāda attieksme atmaksājās, kad hercogs ar ģimeni atgriezās izpostītajā Kurzemē, – zemnieki viņiem dāvināja gan pārtiku, gan apģērbu. Luīze Šarlote jūtami ietekmēja muzikālo gaumi Kurzemes hercogistē. Līdz mūsdienām saglabājies unikāls dokuments – viņas dziesmu grāmata, kuru 1632. gadā sastādījis Brandenburgas galma mūziķis un komponists Valters Rovs, iekļaujot tajā savas, Tomasa Kempiona, Tomasa Morleja un vēl citu autoru dziesmas.
Bēru procesija bijusi ļoti grezna – to attēlo kāda sena gravīra ar 600 figūrām.
Alvas sarkofāgu, domājams, darinājis Liepājas meistars Heinrihs Pēmellers. Sarkofāga restaurācija pabeigta 2016. gada rudenī, apbedījums iesvētīts.
Tērps – grezna kleita, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām un tikusi restaurēta. Šūta no zīda brokāta ar barokālu lapu un ziedu rakstu; taisna ņiebura daļa, platas piedurknes, gari svārki ar aizdari priekšpusē, ko akcentē sudraba brokāta mežģīnes. Tērpam pieder gluda zīda auduma apakšsvārki. Saglabājušās gaišas, smalkas adītas zīda zeķes ar ieadītu dzīvības koka motīvu virs potītes.
09.03.2017