Rundāles pils muzeja pirmā stāva telpās no 6. jūlija līdz nākamā gada februārim bez maksas apskatāma izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē”. Izstādes tēma, tāpat kā aizritējušo Dārza svētku tēma, nav izvēlēta nejauši. Eiropas Karalisko rezidenču tīkls, kurā iesaistījies arī Rundāles pils muzejs, par godu 2024. gada olimpisko spēļu jāšanas sacensībām Versaļā attīstīja kopīgu projektu par vienojošu, taču vienlaikus plašu un daudzslāņainu tēmu “Zirgi un zirgošanās Eiropas galmos”. Projekta laikā visa gada garumā vairākās Eiropas karaliskajās rezidencēs norisinās dažādi pasākumi.
Stāsts par zirgiem Kurzemes-Zemgales hercogistē (1562–1795) vēsta gan par smagu darbu, gan par greznību. Ikdienā zirgu spēks balstīja muižu iztikšanu, zemes apstrādi, pilsētu izaugsmi un pārvietošanos. Taču dokumentēts un līdz mūsdienām labāk saglabājies ir otrs, ekstravagantais stāsts par tīrasiņu zirgu audzēšanu Ernsta Johana Bīrona (1690–1772) laikā. Panākumi zirgkopībā apliecināja to īpašnieka statusu un labklājību, un majestātiskie zirgi kuplināja galma ceremonijas, izklaides, izjādes un bija vērtīga dāvana draugiem un labvēļiem. Lai gan zirgi bija svarīgi arī Ketleru dinastijas valdīšanas laikā (1562–1737), tieši hercoga Ernsta Johana Bīrona personiskās intereses un aizraušanās dēļ Kurzemes-Zemgales hercogiste apkārtējos galmos bija pazīstama ar lielisko zirgkopību.
Lai nodrošinātu tīrasiņu zirgus galma vajadzībām, hercogistes laikā pastāvēja vairāk nekā 10 ķēvnīcu, staļļi ar manēžām zirgu iejādei un pat jāšanas skola Jelgavā. Zirgi atradās katrā muižā, lielākajās – pat vairāki staļļi vienkopus.
Mūsdienās redzamie Rundāles pils pusloka staļļi ir celti otrajā būvperiodā (1764–1768), Frančesko Rastrelli sadarbojoties ar Severīnu Jensenu. Staļļu kompleksā ietilpa simetriski izvietotas staļļu ēkas, kas bija paredzētas 66 zirgiem.
Izstādē iekļautajās sešās telpiskajās stacijās var uzzināt dažādus interesantus faktus par staļļiem un ķēvnīcām, to, cik darbinieku strādāja hercoga lielajos staļļos Jelgavā, kādi bija staļļi hercogu Ernsta Johana un Pētera laikā, kādas rases zirgi hercogam piederēja, kādas bija zirgu audzēšanas un pavairošanas tradīcijas, kāda loma bija zirgiem dažādās galma ceremonijās un izpriecās. Uz izstādes stendiem atainoti lielformāta attēli atbilstoši apskatītajām tēmām.
Izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē” veidota kā ceļojošā izstāde, kas var būt lielisks papildinājums iespaidu un uzziņas ieguvei kādā citā Latvijas muzejā.
Izstādes kuratore ir Rundāles pils muzeja direktore Dr. art. Laura Lūse, pētniecību un avotu izpēti, kā arī tulkojumus no vācu valodas veica Rundāles pils muzeja vēsturniece Gundega Plūduma, teksta autore – Laura Bitiniece, grafiskais dizains, izstādes dizains un arhitektūra – māksliniece Tatjana Raičiņeca un Rundāles pils muzeja māksliniece Līga Beļakiene, projekta vadītāja – Rundāles pils muzeja Komunikācijas un izglītības darba nodaļas vadītāja Dace Lāže. Izstādes tehnisko risinājumu nodrošinājuši muzeja speciālisti un SIA “Dekorāciju darbnīca”.
Atbalsts izstādes tapšanā
Asoc. prof., Mg. agr. Guntis Rozītis
Herder-Institut, Marburg, DE
Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka
Latvijas Universitātes bibliotēka
Bibliothèque nationale de France, Paris, FR
Nationalmuseum, Stockholm, SE
National Gallery, London, UK
National Trust Images, Trowbridge, UK
Hampel Fine Art Auctions, München, DE
Vereinigte Kurländische Stiftungen der Kurländischen Ritterschaft, DE
04.07.2024.