1979. gads

Muzejā strādā jau 57 darbinieki. Par Latvijas mākslas nodaļas vadītāju pieņem darbā Daini Bruģi, šajā nodaļā sāk strādāt zinātniskais līdzstrādnieks vēsturnieks Jānis Baltiņš un mākslas vēsturniece Indra Liepa, Pils ansambļa nodaļā – Gazis Habibuļins, Fondu nodaļā – Līga Sāne, Restaurācijas nodaļā – Ilga Galviņa. Pieņem darbā arī divus tehniķus dažādu tehnisku darbu veikšanai. Parka nodaļā amata pienākumus sāk pildīt dārzniece Ilzīte Enkmane. Tā kā muzejs Armēnijā iegādājas kravas autobusu ERAZ-762 un nepieciešamos mehānismus parka ierīkošanas darbiem, Mehānikas nodaļā pieņem darbā trīs mehāniķus un šoferi Jāni Vasiļausku. Arvien vairāk procesu dārza atjaunošanā jāveic pašu spēkiem. Arī vairums saimniecisko darbu ir uz muzeja darbinieku pleciem, tāpēc galdnieku darbnīcā uzaicina strādāt amatnieku Vili Štelmaheru. Lai gan muzejs visu gadu ir slēgts, pieņem divus zāļu uzraugus – sargus. Katlu mājas darbināšanai amata pienākumus sāk pildīt divi kurinātāji.
Muzeja budžets ir 849 709 rubļi, no kuriem pils restaurācijai piešķirti 684 132 rubļi. Krājuma pamatfondā iegūti 409 priekšmeti. Gleznu “Junona pie Argusa līķa” nodevis Aizrobežu mākslas muzejs, no Valsts Ermitāžas Ļeņingradā saņemti Ķīnas porcelāna priekšmeti. Veikti atsevišķi eksponātu pirkumi Rīgā un Ļeņingradā. Krājums kārtējo reizi tiek pārvietots uz dažādām pils telpām atkarībā no pilī veiktiem restaurācijas darbiem.
Veikta tehniskā un mākslinieciskā restaurācija sešām gleznām. Konservāciju veic 32 metāla priekšmetiem un 49 arheoloģiskajiem audumiem. Sagatavo oriģinālos kāpņu balustrus uzstādīšanai. Tiek nolemts izsniegt pienu restauratoriem, jo restaurācijā izmanto ķimikālijas, kas var būt kaitīgas veselībai.
Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvos. Speciālisti strādā pie tēmām “Rundāles pils plafonu ikonoloģija”, “Baltās zāles veidojumu tematika”, “Gleznotāja F. H. Barizjena portreti”, “Spāres baznīcas lustru analīze”.
Veikta arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcija Veismaņu muižā pēc Valmieras pieminekļu inspektores Daces Puķītes ierosinājuma. Izpēti un fotofiksāciju veic arī Liepājas pilsētā – tas nepieciešams plānotajam izdevumam “Liepāja no baroka līdz klasicismam”.
Izgatavoti trīs austrumu korpusa telpu iekārtojuma projekti, paneļa pildiņu projekts mazajiem Baltās zāles kabinetiem, skices banketu kompleksa aizkaru lambrekenu izšuvumiem un interjera projekta skice pils virtuves telpai pirms pavardu atsegšanas.
Sastādīts perspektīvais eksponātu plānojums baznīcu mākslas ekspozīcijai staļļu ēkās. Veiktas zondāžas vairākās skolas atbrīvotās pils telpās. Telpā pie hercoga ēdamzāles atklāts uz sienas joslā pie krāsns uzgleznots ķīniešu zīda apgleznojuma stilistikas tapešu motīvs. Veicot komunikāciju ierīkošanas darbus, atrod vēsturiskā ūdensvada paliekas. Identificēti oriģinālie pils krāsns podiņi pēc fotogrāfijām, lai varētu sākt krāšņu atjaunošanu sākotnējās vietās.
Ārpus muzeja tiek nolasītas lekcijas “Rastrelli darbība Latvijā”, “Rundāles pils kompleksa restaurācija”, sniegta intervija radio. Žurnālā “Arhitektūra, Celtniecība, Dizains” publicēts raksts “Interjera apdares veidi un materiāli”.
Pils jubileju atzīmē braucienā pa hercoga pilīm Vircavā, Zaļeniekos, Lustē un Svētē.