Muzeja darbība izvēršas arvien plašāka, te strādā jau 76 darbinieki. Darbā pieņem divas speciālistes – mākslas vēsturnieci Dzintru Miķelsoni un darbam Maskavas arhīvos Valdu Vilīti. Gleznu restaurācijas nodaļā aizgājušās restauratores vietā pieņem Velgu Lazdiņu. Grāmatvedībā rodas nepieciešamība pēc vēl vienas grāmatvedes, tāpēc darbu sāk Julijana Bitaitiene. Sekretāres amatu pilda Ligita Ābolniece, jo Anna Gasūna pārņem atbildību par restaurācijas darbu uzskaites dokumentāciju. Pieņem vēl trīs tehniķus – Foto nodaļā Veroniku Vasiļausku, Pils ansambļa nodaļā Inesi Sprinci un Restaurācijas nodaļā Juri Spilneru. Nepieciešams vēl inženieris tehnisko ierīču uzturēšanai, kurinātājs un mehāniķis dārza tehnikas labošanai. Ruta Zaķe sāk strādāt par dežuranti sardzi.
Muzeja apmeklēšana iespējama tikai speciālistu grupām. Budžeta līdzekļi palielinājušies līdz 1 061 099 rubļiem, no kuriem restaurācijai piešķirti 822 715 rubļi.
Tiek nopirkts traktors T-40. Pilsrundāles ciematā pabeidz muzeja otro dzīvojamo māju “Kurši”, kurā darbiniekiem piešķir dzīvokļus. Iedalīti tiek arī mazdārziņi pie Bērsteles upes.
Turpinās krājuma papildināšana, pamatfondā iegūti 116 priekšmeti. Saņemtas trīs gleznas ar alegoriju tēmām no Aizrobežu mākslas muzeja, gleznas līdz 1919. gadam atradušās Paula fon Tranzē-Rozeneka kolekcijā.
Uzsāk krājuma iekārtošanu jaunajā pastāvīgajā krājumu glabātavā austrumu puses ratnīcas ēkā, uz kurieni pārved kokgriezumus, kas glabājušies pils virtuves telpā.
Intensīvi notiek krājuma priekšmetu restaurācija – veic 11 gleznu tehnisko restaurāciju, restaurē 38 vāzes un 39 mēbeļu priekšmetus. Konservāciju pabeidz 58 arheoloģisko audumu fragmentiem. Apglezno 11 porcelāna Ķīnas vāžu kopijas. Notīrīti misiņa kroņlukturi un sagatavotas izstādīšanai trīs stikla lustras un 30 misiņa blakeri.
Četrus mēnešus gandrīz visi muzeja darbinieki strādā Baltajā zālē, lai pabeigtu restaurācijas darbus, kurus nepietiekamu finanšu dēļ nebija paveikusi Ļeņingradas restauratoru brigāde. 17. jūnijā Kultūras ministrijas arhitektūras pieminekļu restaurācijas komisija var pieņemt pabeigtos restaurācijas darbus.
Muzeja darbinieki tapsē pirmo telpu pilī ar audumu, parastu puszīda oderdrēbi, kas gan ir pagaidu risinājums, kamēr nav noausti īstie zīda tapešu audumi. Telpu pie Zelta zāles iekārto ar mēbelēm un gleznām, bet Ovālajā porcelāna kabinetā izliek Ķīnas porcelāna vāžu kolekciju. Iekārtojums tiek veidots arī reprezentācijas telpu kompleksā pils pirmajā stāvā, tā ka ir iespējams svinīgi atzīmēt darbu pabeigšanu kopā ar Zinātniskās restaurācijas pārvaldes restauratoriem.
Turpinās arhīva materiālu vākšana Centrālajā valsts vēstures arhīvā, un tiek sākta materiālu vākšana Maskavas arhīvos. Leopolds Mārcis Kļaviņš turpina strādāt pie tēmas ”Bauskas vēsturiskā centra apbūve”, bet Gunārs Ozols – pie tēmas “18. gadsimta regulārie parki”. Ārpus muzeja tiek nolasītas lekcijas par lietišķi dekoratīvās mākslas vēsturi un Rundāles pils restaurāciju. Muzeja darbinieku raksti par Rundāles pils restaurāciju parādās vairākos laikrakstos.
Sarīko ekspedīciju Elejā muižas kalpu mājas izpētei un uzmērīšanai, jo ēku paredzēts nojaukt. Notiek izpēte arī hercogu pilī Vircavā. Viena no pirmajām fasādes krāsojumu sistēmas izpētēm tiek veikta ēkai Rīgā, I. Sudmaļa ielā 1, tagadējā Grēcinieku ielā. Maija Baņķiere restaurē Ventspils rātsnama krāsni.
Par godu muzeja 8. dibināšanas gadadienai notiek diskoballe ar NLO maskas parādīšanos. Sarīkojuma noformējumam griestu gleznotāju sastatnes dekorētas ar slaveno mūzikas grupu nosaukumu transparentiem. Muzejā nostiprinās tradīcija – Jaungada eglītes pasākuma rīkošana darbinieku bērniem.
Oktobrī muzeja darbinieki aizbrauc ekskursijā uz Prado muzeja gleznu izstādi Ermitāžā, pie reizes apskatot Ļeņingradas piepilsētas pilis un vienu no Frančesko Rastrelli celtnēm Smoļnija klosteri.

Muzeja krājums – jaunieguvumi 

Zinātniskā darbība

Sadzīve un norises muzejā