Daži muzeja darbinieki aiziet no muzeja, to vietā nāk citi, bet darbinieku skaits paliek nemainīgs – 100 personu. Tā kā apmeklētāju skaits pieaudzis līdz 179 tūkstošiem, darbā pieņem vēl astoņus zāļu uzraugus. Parka nodaļā amata pienākumus sāk pildīt dārzniece Dzintra Kociņa.
Budžeta līdzekļi – 1 013 104 rubļi, no tiem restaurācijā izmantoti 724 982 rubļi. Krājums papildināts ar 285 pamatfonda priekšmetiem, no kuriem 196 pirkti par 56 042 rubļiem no muzeja līdzekļiem, tostarp vairākas gleznas – Johana Lēberehta Eginka gleznots portrets, Krievijas lielkņazes Marijas Fjodorovnas portrets un glezna “Apollons”. Saņemti dāvinājumi no mākslinieka Leo Svempa mantiniekiem. Nojaukta un pārvesta Bērzaunes mācītājmuižas krāsns. No Ugāles baznīcas saņemta Jelgavas sudrabkaļa Josta Hermaņa Glandorfa dālderu kanna. Pils būvdarbos atrasts akmens kalums ar Grothusu dzimtas ģerboni no vecās Rundāles pils.
Restaurācijas nodaļā turpinās intensīvs restaurācijas darbs. Veikta septiņu gleznu tehniskā restaurācija un vienas gleznas mākslinieciskā restaurācija. Restaurētas trīs mēbeles un pieci porcelāna priekšmeti. Strādāts pie hercoga ģērbistabas krāsns podiņu restaurācijas. Konservēti arheoloģiskie audumi un 101 metāla priekšmets. Nostiprinātas divas epitāfijas un 10 kokgriezumi.
Daira Līdaka stažējas par audumu restaurāciju restaurācijas centrā Viļņā. Februārī restauratori brauc uz restaurācijas izstādi Tartu.
Izstrādāts projekts kāpņu telpu un pirmā stāva gaiteņu laternām pēc Kuskovo pils parauga. Iekārtota jauna ekspozīcija telpā aiz Zelta zāles pēc oriģinālo tapešu uzvilkšanas. Pils izpētē, lai varētu uzsākt veidojumu puķu vītņu restaurāciju, veic vītņu krāsojumu zondāžas Rožu istabā.
Starptautiskajā muzeju dienā atklāj izstādi “Ventspils koktēlnieki”. Tās sagatavošana prasa visu restauratoru un muzeja darbinieku iesaistīšanos, lai Lestenes baznīcas iekārtas priekšmetus izstādītu samontētā veidā un pasniegtu arī informatīvo materiālu. Tajā pašā laikā muzeja darbinieki strādā pie republikas muzeju krājumu porcelāna kopizstādes iekārtošanas Rīgā, izstāžu zālē “Latvija”, kur muzejs piedalās ar 117 eksponātiem.
Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvos. Daira Līdaka un Dzintra Gasūne, strādājot pie tēmas “Alva Latvijas mākslas amatniecībā”, apzina priekšmetus Rīgas, Viļņas, Tartu, Tallinas un Vīlandes muzejos un Tukuma, Talsu, Kuldīgas, Stučkas, Jēkabpils, Daugavpils, Krāslavas un Rēzeknes rajonos, veicot arī fotofiksāciju. Imants Lancmanis strādā pie grāmatas “Liepāja no baroka līdz klasicismam” sagatavošanas, Valda Vilīte uzsāk tēmu “Rundāles pils krāsnis”, izmantojot arhīvos Maskavā iegūtos uzziņas materiālus. Ieva Lancmane turpina strādāt pie tēmas “Gleznotāji Latvijā 17., 18. gs.”, un Dainis Bruģis – pie tēmas “Ventspils skolas koktēlnieki”.
Muzeja darbinieki piedalās konferencē “Baroka skulptūra 18. gs.” Ļvivā un konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā, bet Imants Lancmanis delegācijas sastāvā piedalās Latvijas kultūras dienu pasākumos Francijā. Muzeja darbinieki nolasa vairākas lekcijas: “Monumentāli dekoratīvās mākslas paraugi”, “Rundāles pils I būvperiods”, “Rastrelli un viņa laiks”, “Liepājas arhitektūra 16.–18. gs.”, “Latvijas arhitektūras pieminekļi”, “Bauskas rajona arhitektūras pieminekļi”, “Rundāles muižas ekonomika”.
Laikrakstos un žurnālos publicē dažādus rakstus: “Koktēlnieka A. Rimavičus kolekcija”, “Ventspils kokgriezēji”, “Rundāles parks”, “Senā arhitektūra Iecavā”, “Pārdomas drupu priekšā par projektu konkursu Elejas pilij”, “Скульптор декоратор И. М. Графф”.
Arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijas notiek Gatartas, Codes, Kukšu un Vecapguldes muižā, kā arī Bērzaunes mācītājmuižā. Ieva Lancmane veic zondāžas Iģenes baznīcas kanceles gleznojuma atsegšanai un Krūtes baznīcā.
Augustā tiek noorganizēts grupas “Credo” koncerts pils pagalmā – tas ir pirmais pārbaudījums lielam cilvēku pieplūdumam pilī. Septembrī pils parkā notiek Lielā talka, kuras laikā tiek izveidoti celiņi. Talciniekiem, kas sabraukuši no visas Latvijas, balvās tiek sagatavotas ģipsī atlietas pils veidojumu puķes.
Muzeja jubilejai par godu sarīko “Japāņu balli” pils staļļu ēkā, tajā piedalās citu iestāžu restauratori un viesi no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja. Martā notiek vēl viens tematisks sarīkojums kopā ar Brīvdabas muzeja darbiniekiem – “1908. gada balle”. Šī draudzība turpinās ar uzaicinājumu svinēt Līgo svētkus “Vēveros”.
Muzeja darbinieki aizbrauc uz Petrodvorecas strūklaku svētkiem un konsultējas par restaurācijas jautājumiem Meņšikova pilī Ļeņingradā.