Muzeja darbinieku skaits pieaug līdz 112 personām. Muzejā nodarbināto iestāžu skaits ar katru gadu palielinās, tāpēc dokumentācijas kārtošanai pieņem vēl vienu grāmatvedi Brigitu Buzēnu un mašīnrakstītāju. Bibliotēkas pārzināšanai pieņem darbā Birutu Šogolovu, foto nodaļā fotogrāfu un restaurācijas nodaļā vienu restauratori. Muzeja apmeklētāju skaits pieaug līdz 246 tūkstošiem, tāpēc muzejā sāk strādāt vēl septiņi zāļu uzraugi. 
Budžeta līdzekļi – 1 174 085 rubļi, no tiem restaurācijai izlietoti 259 902 rubļi. Krājums papildināts ar 190 eksponātiem, no kuriem 173 nopirkti par 61 404 rubļiem.
Pabeigti celtniecības un remonta darbi rietumu spārna ziemeļu daļas šķērskorpusā, tāpēc var sākt iekārtošanos jaunajās darba telpās.
Apmeklētājiem kinolektorija zālē pils staļļu ēkā regulāri rāda filmas. Domājot par ugunsdrošību, tiek nopirkts ugunsdzēsēju auto, lai varētu paši ātri rīkoties, novēršot iespējamu negadījumu. 
Restaurācija notiek ļoti intensīvi, tiek pabeigta 24 gleznu, 314 metāla priekšmetu, 18 keramikas priekšmetu un arheoloģisko tekstiliju restaurācija. Nostiprināti 32 baznīcu iekārtu koka priekšmeti. Metāla restaurācijas darbnīcā izbūvē velkmes skapi. Restauratori stažējas Viļņas restaurācijas centrā.
Muzeja darbinieki strādā stikla fabrikā “Neman” pie lustru detaļu slīpēšanas. Tiek nokomplektētas trīs lustras.
Pils izpētei veiktas zondāžas pils dienvidu fasādē. Izstrādā skici kabineta pie Baltās zāles starplogu spoguļa veidojuma rekonstrukcijai.
Arhitektūras pieminekļu ekspedīcijas notiek Apriķu muižā, Ēdoles pilī un Krāslavas pilī, kur atklāj sienu gleznojumus. Ekspedīcija Neretas baznīcā noorganizēta, lai veiktu kapa plāksnes konservāciju un sakārtotu baznīcas kapenes, no kurām restaurēšanai tiek izņemts alvas sarkofāgs.
Svarīgs notikums ir piedalīšanās vissavienības  izstādē “Mākslas priekšmetu restaurācija PSRS” Maskavā. Ar restaurētajiem priekšmetiem noformē veselu izstādes boksu. Restauratori piedalās arī republikāniskajā restaurācijas izstādē un muzeju krājumu izstādes “Pulkstenis interjerā” iekārtošanā viesnīcas “Latvija” izstāžu zālē.
Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvā. Strādā pie tēmām: “Rastrelli darbība”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla”, “Latvijas amatniecības vēsture”. Tēmai “17. gs. portrets Latvijā” materiālus vāc Tartu; tēmai “Sudrabs lietišķi dekoratīvā mākslā” priekšmetu apzināšana norisinās Saldus, Dobeles, Tukuma, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Jelgavas rajonā; tēmai “Alva Latvijas mākslas amatniecībā” eksponātus vāc Sakā, Pāvilostā un Liepājā; tēmai “M. Berči” izpētes ekspedīcija notiek Liepājā.
Muzeja darbinieki nolasa vairākas lekcijas: “Mākslas priekšmeti arhitektūras pieminekļos”, “Latvijas mazo pilsētu vēsturiskās ainavas saglabāšana”, “Latvijas sakrālā arhitektūra manierisma laikā”, “Liepājas Sv. Trīsvienības baznīca”, “Latvijas lietišķi dekoratīvā māksla”, “Izrakumi pilī”. Imants Lancmanis piedalās Latvijas kultūras dienu pasākumos Grācā, Austrijā, nolasot referātu par Jelgavas un Kuldīgas pilsētu apbūves problēmām pēc Otrā pasaules kara.
Laikrakstos un žurnālos tiek publicēti raksti: “Bauska – pilsētbūvniecisks piemineklis”, “Kas noticis ar mākslas darbu”, “Pulkstenis mums uz rokas un…”, “Pēdējos gados republikā atrastie monumentāli dekoratīvās glezniecības paraugi”.
Izdoti Rundāles pils bukleti piecās valodās. Imants Lancmanis uzraksta tekstu katalogam “Pulkstenis interjerā”. Ieva Lancmane izstrādā izstādes “17. gs. portrets Latvijā” maketu.
Parka nodaļas darbinieki iepazīstas ar Igaunijas parkiem. Svarīgs notikums ir pirmās centrālās alejas liepiņas iestādīšana, ko veic pirmie muzeja darbinieki Imants Lancmanis un Leopolds Kļaviņš.   
Muzeju dienām veltīti vairāki kamermūzikas koncerti. Opermūzikas koncertu rīko goda pagalmā. Pils dzimšanas dienas atzīmēšana notiek staļļu iekšpagalmā “Luksemburgas dārzā”  ar atbilstoši brīvu noskaņu pie improvizēta baseina. Muzeja studiju braucienam izvēlēta Biržu pils.