Muzeja darbinieku skaits palielinās galvenokārt sezonas laikā, kad pieņem darbā 11 zāļu uzraugus. Papildinās arī citas nodaļas. Restaurācijas nodaļā sāk strādāt restauratore Inese Sakne, Latvijas mākslas nodaļā – speciālistes Inita Dzelme un Liene Voroncova, Pils ansambļa nodaļā – arhitekte Baiba Zasa, Foto nodaļā – fotogrāfs Gerards Dzelme. Tehnisko ierīču apkopei pieņem darbā Vladislavu Grunasu, remontatslēdznieku Agri Ģirupnieku un ugunsdrošības inženieri Aināru Melderi.

Apmeklētāju skaits pieaug līdz 266 tūkstošiem, jo aktīvi attīstās tūrisma firmas organizētas grupu ekskursijas no visas Padomju Savienības. Muzeja budžeta līdzekļi – 902 623 rubļi, no kuriem restaurācijas darbiem izlieto 664 899 rubļus.

Tā kā tiek saņemti Rīgas mēbeļu fabrikā izgatavotie arhīva un bibliotēkas sarkankoka skapji, rodas iespēja pārvietot bibliotēku uz pastāvīgajām telpām un arhīva materiālus salikt vienuviet skapjos. Koncertiem nopērk 200 finierētus krēslus. Muzejs iegādājas automašīnu ЛУАЗ-96 MM.

Krājums papildinās par 196 eksponātiem. Pilsrundālē nopērk salauztu krēslu, kas nācis no hercoga Pētera laika pils apmēbelējuma. Maskavā iegādājas Limožas emaljas krūku, Lietuvā –Liepājas sudrabkaļa Johana Lautenzaka izgatavotus svečturus. Muzejs tiek arī pie Edītes Paulas-Vīgneres gobelēna “Ainava ar putniem”, viena no Kultūras ministrijas veiktajiem pasūtījumiem Latvijas tekstilmāksliniekiem izgatavot gobelēnus vēsturisko gobelēnu manierē. Domājot par vēsturisku koncertu rīkošanu, tiek nopirkta 1587. gada Hansa Rukera virdžināla kopija (izgatavota Ukrainā).

Krājumu pārvieto, izmantojot rietumu korpusa telpas, lai netraucētu restaurācijas darbus centrālajā korpusā. Krājuma priekšmetu restaurācija veikta visās jomās: 11 gleznu tehniskā un deviņu gleznu mākslinieciskā restaurācija, karoga un vēdekļa restaurācija, restaurētas trīs porcelāna vāzes, viena skulptūra, pulksteņa korpuss, četri krēsli, galds un 17. gadsimta skapis. Veikta konservācija pieciem apgleznotiem dēļiem, veikta viena tērpa konservācija, tīrīti, konservēti un restaurēti 43 metāla, astoņi sudraba un astoņi alvas priekšmeti. Izgatavotas piecu lustru un bra kopijas – lai to paveiktu, muzeja darbinieki strādā pie detaļu slīpēšanas fabrikā “Neman” un pilī iekārtotajā darbnīcā. Tiek veikta Zlēku baznīcas kapeņu inventarizācija.

Atestēti seši III kategorijas restauratori. Stažēšanās notiek Viļņas restaurācijas centrā, Valsts mākslas muzejā un Vissavienības zinātniskās restaurācijas pētniecības institūtā Maskavā par temperas restaurāciju.

Strādājot pie tēmas “Sudrabs Latvijas lietišķi dekoratīvajā mākslā”, materiālu apzināšana notiek Maskavā, Ļeņingradā, kā arī Ilūkstē, Rūjienā, Jelgavā, Kuldīgas un Daugavpils rajonā. Tēmai “Alva Latvijas amatniecībā” eksponātu vākšana notiek Ļeņingradā, Viļņā, Kuldīgā, bet tēmai “17. gs. portrets Latvijā” materiālu vākšana norit Ļeņingradā. Ieva Lancmane izstrādā projektu izstādei “17. gadsimta portrets Latvijā”, Dainis Bruģis strādā pie tēmas “Historisms Latvijas muižu celtniecībā”, Imants Lancmanis – “M. Berči Liepājā”.

Muzeja darbinieki nolasa vairākas lekcijas: “Pēterburgas krāšņu podnieki Kurzemē”, “Baroka, klasicisma, ampīra, eklektikas un jūgendstila sakrālā māksla”, “M. Berči darbība Latvijā”, “Rundāles pils restaurācija”, “Elejas pils parks”.

Publicēti raksti: Imants Lancmanis “Unbekannte Bauzeichnungen von K. F. Schinkel für das Schloss Eleja” (Berlīnes Valsts muzeju izdevumā “Forschungen und Berichte, Bd. 25: Kunsthistorische, numismatische und restauratorische Beiträge”), “Rastrelli pēdējā celtne”, “Jaunumi Rundāles pilī”. Izdots salokāms buklets “Rundāles pils”.

Svarīgs notikums, kam gatavojas visi muzeja darbinieki, ir 2. jaunieguvumu izstāde, kuru iekārto cokolstāvā ar 490 eksponātiem, veidojot improvizētus stila interjerus. Izstādei nodrukā arī plakātu.

Muzeja dibināšanas gadadienai par godu notiek Johana Sebastiāna Baha koncerts. Janvārī koncertu sniedz ģitārists Andris Kārkliņš. Zelta zāli pēc restaurācijas atklāj ar Ainas Kalnciemas koncertu.

Pirmais muzeja studiju brauciens tiek rīkots uz Jaunpili, Lesteni un Eleju, otrs – uz Bīriņiem un Sējas muižu, bet trešais – uz Kauņu un Pažaisles klosteri.