Juriāns Jakobss. Mednieki ar suņiem. Holande, 1647
Adriāns de Greifs. Medību trofeja. Flandrija, ap 1700
Jans Franss Solmakers. Pie pilsētas akas. Holande, 17. gs. 2. puse
Filips Vauvermans. Tirgotāji ostā. Holande, 17. gs. vidus
Nezināms mākslinieks. Junona pie Argusa līķa. Itālija, 17. gs. beigas
Džulio Karpioni. Fauni un bakhantes. Itālija, 17. gs. vidus
Jans de Brejs (?). Artemīsija. Holande, 17. gs. vidus
Kristus zaimošana (Ecce Homo). Nīderlande, 16. gs. 2. puse
Gleznā “Kristus zaimošana” attēlots sižets no Jaunās Derības, kā Poncija Pilāta kareivji, apsmiedami Kristu, liek viņam galvā ērkšķu vainagu, tērpj purpura mētelī un ņirgādamies sauc par jūdu ķēniņu. Tā ir viena epizode no Dieva Dēla labprātīgo ciešanu ceļa. Kristus figūra ar niedres rīksti rokās reliģiskajā ikonogrāfijā pazīstama ar nosaukumu Ecce Homo.
Hieronīma Frankena II sekotājs. Kristus pie kolonnas. Flandrija, 17. gs. sākums
Pashā maltīte. Latvija, Bauska, 16. gs. beigas
Sākotnēji glezna “Pashā maltīte” rotājusi 16. gs. beigās Bauskas Svētā Gara baznīcā novietoto altāri. Tajā ir attēloti svētki, kurus Vecajā Derībā svin par godu izraēliešu iziešanai no Ēģiptes gūsta. Tie ir vieni no senākajiem jūdu svētkiem. Gleznas kompozīcijas pamatā ir 1523. gadā darināta gravīra pēc Hansa Holbeina Jaunākā zīmējuma, kas ticis izmantots arī 17. gs. Rietumeiropas mākslinieku gravīrās. Altārglezna ir viena no vecākajām vietējās izcelsmes gleznām Latvijā.
Svētā Sakramenta skapīša durvis ar Kristus figūru. Vācija, 15. gs.
Ar šādām ozolkoka durvīm gotikas laikmetā slēdza Svētā Sakramenta skapīti, kas atradās baznīcas altārtelpas ziemeļu sienā un kurā uzglabāja svētītu hostiju un vīnu. Durvju iekšpuse ir apgleznota; gleznojumā attēlots Kristus ar asiņojošām brūcēm, no kurām asinis šļācas Svētā Vakarēdiena kausā. Cauri gleznojumam saskatāma senāka gotikas laikmeta kompozīcija, kurā Svētā Vakarēdiena kausu nes divi lidojoši eņģeļi.
Salomona fon Henninga epitāfijas centrālā daļa. Latvija, 1670
Glezna ir viena no divām Vānes muižas īpašnieku fon Henningu epitāfijām ar vairāku dzimtas paaudžu portretiem, kas reiz atradušās Vānes baznīcā Kurzemē. Epitāfija pasūtīta vienlaikus ar Gotharda fon Henninga epitāfiju. Šajos darbos mākslinieks apvienojis poļu t. s. sarmātu portreta gleznieciskos paņēmienus ar holandiski vācisko reālismu, kas raksturīgs Dancigas skolas glezniecībai.
Salomons fon Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes-Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un “Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam” autors.
23.08.2021