Muzejā plašākā ir lietišķās mākslas priekšmetu kolekcija. Apjomīgais mēbeļu krājums rāda samērā pilnīgu stilu attīstības ainu – no itāļu renesanses līdz jūgendstilam. Senākais priekšmets ir 16. gs. sākumā Ziemeļrietumvācijā darinātais bufetes skapis (vāc. Stollenschrank). Lādes (it. cassone) un to detaļas, krēsls sgabello, Ziemeļitālijas kabinets un kumode sniedz priekšstatu par itāļu renesanses laika mēbeļu mākslu. Vācu vēlās renesanses un manierisma mēbeles pārstāv vairāki melnkoka kabineti ar ziloņkaula intarsijām. Hamburgas un Dancigas tipa riekstkoka skapji iemieso ziemeļvācu baroka masīvo krāšņumu
Liela kolekcijas daļa ir 18. gadsimta mēbeles – tās iekļautas pils interjeru ekspozīcijā. Rokoko un klasicisma stila kumodes darinājuši franču meistari Žaks Sonjē, Pjērs Vatlēns, Etjens Avrils, Žans Anrī Rīzeners, Daniels de Loze. Kolekcijā pārstāvēti dažādi franču rokoko sēdmēbeļu tipi no ērtās duchesse brisee („salauztā hercogiene”) līdz vienkāršam biroja krēslam ar pusloka atzveltni, kas balsta muguru. Augstvērtīgs itāļu vēlā baroka mēbeļu mākslas piemērs ir zeltītu krēslu komplekts, kas tagad grezno hercoga otro darba kabinetu.
Muzejā ir daudz 19. gs. sākumā Latvijā izplatītā pilsoniskā bīdermeiera stila paraugu. No sarkankoka, Karēlijas bērza un oša koka darinātie sekretāri, skapji, sofas, galdi un krēsli atvesti no muižām un pilsoņu dzīvojamajām ēkām. 19. gs. otrās puses historisma perioda vēsturisko stilu atkārtojumu vidū izceļas Francijas karalienes Marijas Antuanetes Fontenblo pils Karalienes spēļu istabas kumodes kopija, kuras oriģināla autors ir meistars Gijoms Benemans. Mēbeles, kas hronoloģiski un stilistiski neiekļaujas pils interjeru ekspozīcijā, tiek eksponētas pastāvīgajā dekoratīvās mākslas ekspozīcijā „No gotikas līdz jūgendstilam”.
17.08.2021