Greznā ampīra stila bankete ir unikāla ar savu formu, dekoratīvajiem kokgriezumiem un izmantoto apdares materiālu. Šī sēdmēbele izgatavota 1804. gadā pēc arhitekta Andreja Voroņihina (Андрей Воронихин, 1759–1814) meta imperatores Marijas Fjodorovnas (Мария Фёдоровна, 1759–1828) tualetes telpai Pavlovskas pilī.
Bankete nonāca Rundāles pils muzejs kolekcijā 1986. gadā ļoti sliktā stāvoklī. Muzejs to nopirkta Ļeņingradā (tag. Sanktpēterburga) no S. A. Šustera. Lai priekšmets atgūtu sākotnējo izskatu, Rundāles pils muzeja restauratori 1991. gadā veica vērienīgu restaurāciju – no jauna izgatavoja zudušās koka daļas, retušēja krāsojumu un atjaunoja zeltījumu, uzlika jaunu polsterējumu.
Rundāles pils muzejā nonākusī bankete nepārprotami atbilst mēbeļu tipam, kas pēc arhitekta Andreja Voroņihina metiem izgatavotas tikai Pavlovskas pilij. Savdabīgā forma, dekoratīvie elementi un apdares materiāli liecina par lielisku stila izjūtu un radošu iztēli. Andreja Voroņihina mēbeļu dekoram raksturīgas nevis bronzas aplikācijas, bet kokgriezumi, kas klāti ar melni zaļu krāsu, vecinātu bronzu vai zeltījumu.
Skicējot interjerus, Andrejs Voroņihins ļoti bieži tos attēlojis akvarelī. Mēbeles, apgaismes ķermeņi, drapērijas un vāzes ir atveidotas ar lielu precizitāti, saskatāmi pat visi iecerētie materiāli. Atbilstoši tā laika modes tendencēm, mēbelēs ieviestas skulpturālas detaļas, kas aizgūtas no antīkās kultūras.
Izcilais arhitekts Andrejs Voroņihins ir viens no pirmajiem ampīra stila aizsācējiem Krievijā. Viņš dzimis 1759. gadā grāfa Aleksandra Stroganova
(Александр Строганов) dzimtļaužu ģimenē. Būdams mākslinieciski apdāvināts, aizrautīgs un zinātkārs, Andrejs izpelnījās dzimtkunga labvēlību – vispirms mācījās glezniecību pie ikonu meistara Gavrilas Juškova (Гаврила Юшков), bet 1777. gadā grāfs Stroganovs talantīgo jaunieti nosūtīja uz Maskavu, kur viņš apguva glezniecību un arhitektūru pie tādiem slaveniem meistariem kā Vasilijs Baženovs (Василий Баженов) un Matvejs Kazakovs (Матвей Казаков). 1786. gadā topošais arhitekts saņēma brīvlaišanu un 26 gadu vecumā kļuva par brīvu cilvēku. Andrejs Voroņihins turpināja izglītoties studiju braucienos pa Eiropu. 1790. gadā atgriezies Krievijā, viņš saņēma ļoti atbildīgu darbu – pārveidot Stroganova pils galerijas interjeru Sanktpēterburgā, kuru sākotnēji bija izveidojis Frančesko Rastrelli. Arhitekta grādu Andrejs Voroņihins ieguva 1800. gadā un jau 1802. gadā kļuva par arhitektūras profesoru.
Vērienīgajos atjaunošanas darbos Stroganova pils galerijā jaunais arhitekts bija pierādījis, ka ir izcils sava amata lietpratējs, un kļuva par pieprasītu arhitektu. Tāpēc Pāvila I atraitne Marija Fjodorovna, Pavlovskas pils īpašniece, tās interjera atjaunošanu pēc 1803. gada ugunsgrēka uzticēja tieši viņam.
Atjaunojot Pavlovskas pils centrālā korpusa telpas, arhitekts vēlējās ieviest nelielas pārmaiņas dažās zālēs, papildinot interjeru ar ampīra stilam raksturīgām mēbelēm un dekoratīvajiem elementiem. Viņš aizsāka jaunu virzienu mēbeļu dizainā, kuru turpināja citi slaveni arhitekti – projektēja īpašas mēbeles parādes zālēm, kas izcēlās ar svinīgumu, ārkārtīgu greznību un neparastiem dekoratīvajiem elementiem. Savukārt dzīvojamo telpu mēbeles stilistiski bija daudz vienkāršākas, lielāka uzmanība bija pievērsta ērtībai un funkcionalitātei. Arhitekta projektētās mēbeles ir mākslinieciski pārdomātas un harmoniski saskan ar pārējo interjera apdari.
Marija Fjodorovna mēbeļu izgatavošanu pēc Andreja Voroņihina metiem uzticēja Heinriha Daniela Gambsa (Heinrich Daniel Gambs/Генрих Даниэль Гамбс, 1764–1831) mēbeļu darbnīcai. Atvērta 1795. gadā, 19. gadsimtā tā bija viena no vadošajām mēbeļu izgatavotājām Pēterburgā un izcēlās ar ļoti labu darba kvalitāti. Meistars vienmēr izprata pasūtītāja vēlmes un spēja izpildīt vissarežģītākos pasūtījumus, tāpēc darbnīca bija iecienīta dižciltīgu cilvēku vidū. Uzņēmumam paplašinoties, par Heinriha Gambsa darbnīcas līdzīpašniekiem kļuva viņa dēli: 1828. gadā Pjotrs (Пётр Гамбс, 1802–1871), 1830. gadā Ernests (Эрнест Гамбс, 1805–1849). Brāļi Gambsi darbnīcu izveidoja par milzīgu uzņēmumu ar lielu darbinieku skaitu. Par to liecina fakts, ka izsniegtas medaļas 130 firmas meistariem, kas piedalījās Ziemas pils atjaunošanā pēc ugunsgrēka 1837. gadā. Labu slavu uzņēmumam nodrošināja ne tikai izcilā kvalitāte, bet arī spēja ieviest jaunākās modes un stilu tendences mēbeļu ražošanā un dizainā. Tas bija pirmais uzņēmums Krievijā, kur sāka izgatavot mēbeles neogotikas stilā.
Domājams, ka arī Rundāles pils muzeja krājumā esošā bankete ir izgatavota Heinriha Daniela Gambsa mēbeļu darbnīcā. Par to liecina dokumenti, kuros minēts, ka imperatore Marija Fjodorovna ilgus gadus bijusi pastāvīga darbnīcas kliente un veikusi ļoti lielu pasūtījumu tieši Pavlovskas pilij, proti, dzīvojamo (privāto) telpu interjeriem, tātad arī tualetes telpai, kuras garnitūras daļa bijusi šī sēdmēbele.
Bankete no Pavlovskas pils ir spilgts krievu ampīra paraugs. Tā apskatāma Rundāles pils muzeja dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”.
Autore: Baiba Leitlante,
RPM Zinātniskās restaurācijas nodaļas restauratore
05.12.2019