1. laukums HERCOGA ROŽU DĀRZS
Vēsturisko rožu kolekcijas senākā daļa raksturo, kādas rozes, iespējams, augušas Kurzemes hercoga dārzā, un atbilst periodam no vissenākajiem laikiem līdz hercogistes pastāvēšanas beigām (1795). Arhīvā atrodamas ziņas par hercogam Pēterim piegādātajiem 160 rožu stādiem – starp tām bija 50 simtlapu rožu Rosa x centifolia, 30 franču rožu Rosa gallica, 30 Damaskas rožu Rosa x damascena un 30 raibu angļu rožu ‘York and Lancaster’ (Rosa damascena variegata). “Hercoga rožu dārzā” visvairāk ir rožu sugu, kurām vēsturiski piešķirti nosaukumi, kas ne vienmēr nozīmē atsevišķu šķirni. Stādījumi grupēti pa sugām: Gallijas roze (franču roze) Rosa gallica, baltā roze Rosa x alba, Damaskas roze Rosa x damascena, Ķīnas roze Rosa chinensis, simtlapu roze Rosa x centifolia, simtlapu sūnu roze R x centifolia muscosa un Portlandes roze Rosa x portlandica. Senās rozes atšķiras no mūsdienu rozēm ar sarkanās krāsas vēso vīna toni, ziedu formu un nereti – ar ļoti spēcīgu smaržu.
2. laukums GRĀFA ZUBOVA ROŽU DĀRZS
Te aug rozes, kas atbilst laikam no 1800. gada līdz 1822. gadam un nosacīti atspoguļo grāfa Valeriana Zubova un kņaza Platona Zubova valdīšanas posmu Rundāles pilī. Šo kolekcijas daļu iespējams precīzāk anotēt, jo ir saglabāti daudzi vēsturiski rožu attēlojumi, apraksti un rožu audzētāju vārdi, saistīti ar slaveno ķeizarienes Žozefīnes dārzu Malmezonā pie Parīzes. Laukumā augi izvietoti pēc rožu sugu dalījuma principa: rozes, kas veidotas no vecākajām grupām – R. gallica, R. x damascena, R. x alba un R. chinensis. Portlandes roze R. x portandica izveidota, krustojot ‘Slater`s Crimson China’ ar rudens Damaskas rozi R. x damascena semperflorens. No jauna radusies Burbonas rožu grupa R. x bourbonica, kuras hibrīdu, dabas veidotu, 1817. gadā atrada Burbonas (Reunionas) salā un izveidoja Antuāns Žaks (Jacques), un nuazetroze R. Noisettiana, kuras aizsākumi meklējami ap 1819. gadu. Tā radusies no ‘Champney`s Pink Cluster’ sēklām, kuras Luijam Nuazetam (Noisette) uz Franciju atsūtīja no Dienvidkarolīnas. Nozīmīgākie tā laika rožu audzētāji: Žiljēns Aleksandrs Ardī (Hardy), Žans Pjērs Vibērs (Vibert), Žans Lafē (Laffay), Žaks Luī Desemē (Descemet) un Luī Klods Nuazets (Noisette). Daudzas no šajā laukumā apskatāmajām rozēm ziedējušas arī ķeizarienes Žozefīnes dārzā, un plaši pazīstami ir šo rožu attēli, kurus gleznojis Pjērs Žozefs Redutē (Redouté).
3. laukums ROŽU SUGAS, TO FORMAS UN HIBRĪDI
Rožu sugu, to formu un hibrīdu kolekcija tiek veidota, ievērojot dalījumu sekcijās. Šajā rozārija pusē (rietumu pusē) izvietotas senākās: 2. GALLICANAE ar R. gallica, R. x damascena un R. x alba (Eiropā ievestas Krusta karu laikā 13. gadsimtā), R. x centifolia (izveidota Holandē no 1580. līdz 1710. gadam), 3. CANINAE, 4. CAROLINAE, 5. CINNAMOMEAE, kā arī formas un hibrīdi, kas biežāk izmantoti rožu selekcijā. Latvijā augošās sugas ir suņu roze R. canina, smaržlapu roze R. Rubiginosa-eglanteria, R. corymbifera, ādlapu roze R. cariifolia, ābolu roze R. Pomifera-villosa, tūbainā roze R. tomentosa no 3. sekcijas un rudā jeb maija roze R. majalis no 5. sekcijas. Rievainā roze Rosa rugosa, kuras dzimtene ir Japāna, Eiropā ievesta 1796. gadā, par Latvijas savvaļas rozi kļuvusi 19. gadsimtā, krāšņuma un salcietības dēļ izmantota Latvijas rožu selekcijā. No 14. gadsimta sākuma līdz 18. gadsimtam Provēnā (Provins) Parīzes tuvumā no R. gallica, kuru sauca arī par aptiekas rozi, ieguva rožu eļļu. Laukumā apskatāma roze R. x damascena trigintipetala (Kazanlik), kas kopš 16. gadsimta beigām audzēta Bulgārijā rožu eļļas iegūšanai. 4. sekcijā galvenokārt aug Ziemeļamerikas rozes, bet 5. sekcijā – rozes, kas savvaļā aug Austrumāzijā.
36. laukums PIRMAIS ŠUVALOVA ROŽU DĀRZS
Visu 19. gs. un līdz pat 1914. gadam Rundāles pilī bijuši dārznieki, un pils dārzs ticis rūpīgi kopts. Šī vēsturisko rožu kolekcijas daļa atbilst pils īpašnieku grāfu Šuvalovu laika pirmajam posmam (1823-1859). Rundāles pils 1852. gada inventārijā minētas simtlapu, daudzziedu, nuazetu un atkārtoti ziedošās rozes. Rožu daudzveidība liecina par intensīvo selekcijas darbu Eiropā un modes tendencēm. Rozes grupētas, ievērojot sugu sekcijas. Apskatāmas gan tradicionālās grupas, gan remontanto hibrīdu grupa, kas nodalīta kopš 1842. gada, kad Žans Lafē (Laffay) bija izveidojis izturīgo remontanto hibrīdu ‘La Reine’, kas kļuva par mātes augu turpmākajām atkārtoti ziedošajām rozēm. Pazīstamākie selekcionāri: Luijs Parmentjē (Parmentier), kas strādāja ar gallu (franču) rozēm, Žans Pjērs Vibērs (Vibert), kas pārņēma Desemē rožu dārzu un strādāja ar dažādu rožu selekciju, un M. Robērs (Robert), kas galvenokārt veidoja sūnainās simtlapu rozes.
37. laukums OTRAIS ŠUVALOVA ROŽU DĀRZS
Grāfu Šuvalovu laika otrajam posmam (1860-1920) raksturīga rožu daudzveidība, kas liecina par intensīvo selekcijas darbu Eiropā un tā laika modes tendencēm. Rozes grupētas, ievērojot sugu sekcijas. Blakus tradicionālajām grupām aug remontanto hibrīdu grupa un tējasrozes, kas bija populāras no 1882. līdz 1910. gadam, kā arī agrīnie tējasrožu hibrīdi, daudzziedu rozes un vīteņrozes. Pazīstamākie tā laika Francijas selekcionāri bija Luī Levēks (Levêque), Žilbērs Nabonāns (Nabonnand), kurš strādāja ar tējasrozēm, Pjērs Ožē (Oger), kas veidoja remontantos hibrīdus, Fransuā Lašarms (Lacharme), kas veidoja atkārtoti ziedošās rozes un Burbonas rožu hibrīdus, Eižens Verdjē (Verdier), kas veidoja sūnainās simtlapu rozes. Žozefa Pernē-Dišē (Pernet-Ducher) nopelns ir dzeltenās rozes – viņš izveidoja Pernē jeb kapucīņu rožu grupu R. pernetiana. Strādājot ar 1838. gadā ievesto ‘Persian Yellow’, viņš 1900. gadā izveidoja dzeltenīgu tējhibrīdu ‘Soleil d`Or’. Savukārt Žans Batists Gijo (Guillot) Jaunākais 1867. gadā radīja pirmo tējhibrīdu ‘La France’, un šis brīdis tiek uzskatīts par moderno rožu ēras sākumu. Viljams Pols (Paul) Anglijā veidoja Ķīnas un Burbonas rozes hibrīdus, Rūdolfs Gešvinds (Geschwind) veidoja daudzziedu rozes R. multifora hibrīdus un tējhibrīdus. 20. gs. sākumā ar muskusa rožu R. moschata hibrīdu radīšanu nodarbojās Džozefs Pembertons un Pēteris Lamberts Vācijā.
38. laukums ROŽU SUGAS, TO FORMAS UN HIBRĪDI
Rožu sugu kolekcija laukumā veidota pēc rožu sekciju principa. Šajā dārza pusē (austrumu pusē) pārstāvētas šādas sekcijas: 1. PIMPINELLIFOLIAE, 6. SYNSTYLAE, 7. INDICAE rozes, kā arī to formas un hibrīdi, kas biežāk izmantoti rožu selekcijā. Latvijas klimats neļauj parādīt 8. sekcijas BANKSIAE un 9. sekcijas LAEVIGATAE dienvidzemju savvaļas sugas un hibrīdus, jo tiem ir ļoti vāja salcietība. 10. sekcijas BRACTEATAE un PLATYRHODON, HULTHEMIA un HESPERHODUS apakšgrupas pārstāv tikai dažas rozes. No PIMPINELLIFOLIAE sekcijas liela nozīme moderno dzelteno rožu radīšanā bijusi lapsu jeb dzeltenajai rozei R. foetida. Kolekcijā ir arī koši oranžā R. Foetida bicolor. Latvijā populāra ir noraglapu rozes R. Pimpinellifolia, sauktas par maijrozīti, pildītā baltā forma. Somijas selekcionāri mūsdienās veido jaunas krāsainas un salcietīgas maijrozīšu šķirnes. Kolekcijā ir vairākas angļu šķirnes ar vīnsarkanu krāsu. Anglijā lieto apzīmējumu Scotch Rose, arī R. spinosissima. Šajā laukumā aug vienīgā atkārtoti ziedošā noraglapu roze ‘Stanwel Perpetual’, kas radīta 1838. gadā Anglijā. No SYNSTYLAE sekcijas rozēm, kas jau sen augušas Dienvideiropā (piemēram, mūžzaļā stīgotājroze R. sempervirens un tīrumu roze R. arvensis), izveidotas daudzas iecienītas vīteņrozes, kas zied tikai reizi gadā. R. wichuraiana ar lielām ziedkopām, kuru no Japānas Eiropā ieveda botāniķis Vihura, uzlaboja vīteņrožu kvalitāti. Tās sāka krustot ar tējrozēm, un 1930. gadā tika izveidota pirmā atkārtoti ziedošā stīgotājroze ‘New Dawn’. Daudzziedu rozei R. multiflora bija liela nozīme ne tikai stīgotājrožu, bet arī poliantrožu un floribunda rožu veidošanā. No INDICAE sekcijas rozēm būtiska nozīme atkārtoti ziedošo rožu izveidē bija Ķīnas rozei R. chinensis. No tās veidota nuazetroze R. noisettiana, Portlandes roze R. x portlandica un Burbonas roze R. x burboniana. Tējas roze R. thea, radīta no ‘Park`s Yellow Tea China’ un R. giganthea. Arī poliantrozes R. polyantha veidojušās, krustojot Ķīnas rozes un daudzziedu rozes, ko 1875. gadā veica Anrī Gijo (Guillot), radot pirmo šķirni ‘Pâquerette’. Lai labāk parādītu rožu selekcijas vēsturi, rožu sugu, formu un hibrīdu kolekcija tiek papildināta ar šķirnēm, kas veidotas no atbilstošo sugu rozēm. Šajā laukumā ir iestādīta arī daļa vēsturisko vīteņrožu, pirmās poliantrozes, nuazetu, Burbonas un Ķīnas rozes, kas izveidotas laikā no 1860. līdz 1920. gadam.
25.07.2018