Zemītes baznīcas celtniecību ierosināja Kurzemes hercogistes landtāga 1567. gada 28. februāra lēmums par luterāņu baznīcu būvniecību un atjaunošanu hercogistes teritorijā. Tā uzbūvēta ar Zemītes un Plāņu muižas īpašnieka Bartela fon Butlara atbalstu un arhitektoniskā veidola ziņā atbilst tipiskai Kurzemes luterāņu baznīcai.
Senākie baznīcas vēstures liecinieki ir bronzas zvani. Pirmie divi izlieti 1580. un 1585. gadā, nākamie – 1662. un 1673. gadā. Domājams, šajā laikā uz Zemīti atvests arī jauns altāra retabls manierisma stilā, kas ap 1650. gadu tapis Austrumprūsijā, iespējams, Kēnigsbergas kokgriezēja Joahima Pfafa darbnīcā.
Pēc uzstādīšanas Zemītē altārim atjaunots krāsojums manierisma stila estētikā – uz zeltītas un sudrabotas pamatnes klāts lazējošs lakas slānis košos toņos.
No 2016. gada jūnija līdz 2017. gada decembrim, izmantojot Kultūras ministrijas kultūrpolitikas pamatnostādņu projekta (2014–2020) “Radošā Latvija” finansējumu muzeju nozarei, veikta Zemītes altāra retabla restaurācija. To attīrīja no pārkrāsojumiem, veica pirmo divu krāsojuma slāņu konservāciju, rekonstruēja zudušos kokgriezumus, ieklāja grunti un polimentu, lai virsmu sagatavotu zeltīšanai, veica zeltīšanu un sudrabošanu un atjaunoja kokgriezumu polihromo krāsojumu. Atsevišķi veikta predellas daļas greznojumu restaurācija.
Zemītes baznīcas altāra retabla restaurācijas projektu koordinēja Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode. Praktiskos restaurācijas darbus vadīja polihromā koka un zeltījuma restauratore meistare Ilga Galviņa, piesaistot dažādus speciālistus: kokgriezumu restauratoru vecmeistaru Vilni Līdaku, stājglezniecības restauratori vecmeistari Zitu Sokolovu, monumentālās glezniecības meistari Inesi Mežkazi, polihromā koka restauratorus Lauru Matildi Ikerti, Uldi Skani, Elzu Lapiņu, Kristīni Ahmanovu, restauratori Indru Liepu un restauratorus mācekļus Edvīnu Balodi, Jāni Balodi un Renāti Zelmu Ripu. Krāsojuma ķīmiskās analīzes veica Indra Tuņa, Mag. sc. chem., Dipl. ing. chem, procesu dokumentēja fotogrāfs Ints Lūsis.
