Rundāles pils muzeja izstāžu zālē pils staļļos no 6. jūlija līdz 31. augustam varēs aplūkot izstādi “Baroka tēlniecības mistika: Johans Georgs Pinzels un citi 18. gadsimta Ļvivas meistari”. Izstādē ir iespējams apskatīt 20 izcilā vēlā baroka laikmeta tēlnieka Johana Georga Pinzela (ap 1720?–1761?), kā arī citu Ļvivas reģiona meistaru koka skulptūras.
Izstādē Rundāles pils muzejā ir eksponēti 20 iespaidīgi, vairumā gadījumu zeltīti koktēlniecības darbi, kas izgatavoti 18. gadsimtā. Izcilā tēlnieka Johana Georga Pinzela noslēpumainības apvītie darbi pelnīti tiek uzskatīti par Ļvivas reģiona vēlā baroka tēlniecības virsotni. Līdzās Pinzela darbiem izstādē ir apskatāmi arī citu slavenu 18. gadsimta meistaru darbi, piemēram, Antonija Osinska, Jana Obrocka un Franciska Olenska, kā arī vairāku nezināmu meistaru sniegums, kas atspoguļo Ļvivas reģiona baroka laika tēlniecības dramatismu un mistiku. Šīs skulptūras savulaik tika izgatavotas baznīcu iekārtām.
“Pinzela tēlniecisko izjūtu vada ļoti spēcīga tehniska varēšana un dziļš emocionāls līdzpārdzīvojums. Viens no viņa spilgtākajiem paņēmieniem ir ģeometriski lauzti drapēriju veidojumi ar asiem stūriem. Ja pētām drapērijas, tad ir ļoti grūti apakšā ieraudzīt anatomiski pareizu figūru vai ķermeni vispār, visur dominē plīvojošā drāna. Pinzels pamatoti tiek uzskatīts par ļoti veiksmīgu 18. gadsimta tēlnieku, viņš tiek pielīdzināts arī tādiem baroka gigantiem kā Džovanni Lorenco Bernīni, bet salīdzinājumā ar Bernīni Pinzels ir daudz ekspresīvāks,” stāsta Rundāles pils direktore, Dr. art. Laura Lūse.
Johana Georga Pinzela biogrāfijā ir daudz nezināmā — nav zināms ne Pinzela dzimšanas laiks, ne vieta, un neskaidri ir arī citi viņa biogrāfijas fakti. Tēlnieks ir ieguvis profesionālu apmācību ģilžu sistēmā un strādājis kopā ar baroka arhitektu Bernardu Meretinu. Pinzels darbojās trīs mūsdienu Ukrainas rietumu apgabalos — Ļvivas, Ternopiļas un Ivanofrankivskas.
Visi Rundāles pils muzejā izstādītie darbi ir no Borisa Vozņicka Ļvivas Nacionālās mākslas galerijas kolekcijas krājuma, un līdz maija beigām tie bija apskatāmi izstādē Nacionālajā muzejā – Lietuvas Dižkunigaitijas valdnieku pilī Viļņā. Tā kā kara apstākļos skulptūru nogādāšana atpakaļ Ļvivā ir riskanta, Rundāles pils muzejs ierosināja tās uz laiku izvietot savās telpās, dodot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un arī apmeklētājiem no ārvalstīm iepazīt svarīgu Ukrainas kultūras mantojuma daļu.
Padomju okupācijas periodā tika slēgtas, izdemolētas un pat nojauktas daudzas Rietumukrainas katoļu baznīcas, bet tajās esošās mākslas vērtības tika izlaupītas vai iznīcinātas. Tas, ko izdevās izglābt un ko var aplūkot izstādē, ir drosmīgo Ukrainas muzeju darbinieku nopelns. Līdzīgi kā ukraiņu muzeologs Boriss Vozņickis un viņa kolēģi, arī Rundāles pils muzeja speciālisti padomju okupācijas laikā devās ekspedīcijās uz pamestām Latvijas baznīcām, pārvedot uz muzeju citādi iznīcībai nolemtos mākslas priekšmetus.
Izstāde Rundāles pils muzejā tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas atbalstu.
Informācija par izstādes veidotājiem:
Izstādes koncepcijas autori: Dr. Vīds Dolinsks, Ģintare Tadarovska, Marijus Uzorka (Lietuva), Tarass Vozņaks (Ukraina). Izstādes kuratori un koordinatori: Igors Homins, Viktors Kušņirenko, Boriss Šengera (Ukraina), Ģintare Tadarovska, Marijus Uzorka, Daļus Avižinis (Lietuva).
Izstādi eksponēšanai Rundāles pils muzejā pielāgoja: Dr. art. Laura Lūse, Dr. art. Baiba Vanaga, Lauma Lancmane, Līga Beļakiene. Izstādes arhitektūru un tehnisko iekārtojumu veidoja Rundāles pils muzeja darbinieki.
