Jozefs Slavičeks

Jozefs Slavičeks (Joseph Slawitzek, arī Slawitzky, Schlawitzky) strādājis Kurzemē no 18. gs. 50. gadiem līdz 80. gadu vidum. No 1770. gada līdz 1772. gadam bijis Kurzemes hercoga galma tēlnieks. Baznīcas dokumentos minēts kā tēlnieks, turklāt ierakstos viņa vārdam arvien pievienots “Herr” (kungs), kas norāda, ka minētais cilvēks ir Lielās Ģildes loceklis, tātad atzīts meistars, kurš strādā savā nozarē. Dzimšanas un miršanas dati nav zināmi. Baznīcas grāmatas liecina, ka laikā no 1773. gada līdz 1784. gadam viņa laulībā ar liepājnieci Mariju Elīzabeti Polenu piedzimuši un kristīti seši bērni.

Nozīmīgākie darbi
Blīdenes baznīcas kokgriezuma iekārta (1757-1759, baznīca sagrauta Otrā pasaules kara laikā),
Liepājas ģerbonis pilsētas rātsnamam (1757),
Liepājas Sv. Trīsvienības ev. lut. baznīcas kokgriezuma iekārta (18. gs. 3. ceturksnis), Liepājas katoļu baznīcas vecā kancele (ap 1760),
Kuldīgas katoļu baznīcas ērģeļu prospekts un altārtelpas barjera un sānu altāris (1775),
Zlēku baznīcas sānu luktas (18. gs. 70. gadi),
Cīravas baznīcas iekārta (1781),
Lipaiķu baznīcas altāris (1783),
Ēdoles baznīcas ērģeļu prospekts un luktas, biktssols un balkons (1784).

Trūkst ziņu par privātpersonām veiktajiem pasūtījumiem. Zināms vienīgi, ka Jozefs Slavičeks darinājis “Zaļās zāles” koka paneļus Puzes muižas kungu mājai un ārdurvis dzīvojamai ēkai Liepājā, Stendera ielā 13a.

 

Pēdējās izmaiņas
07.11.2016

Uz augšu