Būvvēsture

Grāfs Ernsts Johans Bīrons  nopirka Rundāles muižas kompleksu 1735. gada 26. jūnijā. Tā paša gada augustā Kurzemē ieradās Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. No septembra līdz decembrim tika slēgti līgumi ar namdariem, mūrniekiem, ķieģeļu dedzinātājiem, būvmateriālu piegādātājiem, podniekiem un krāšņu izgatavotājiem.
1736. gada janvārī bija gatavs būvprojekts. Projekta astoņas lapas atrodas grafikas krājumā “Albertina” Vīnē. Tajā ietilpst situācijas plāns, divi stāvu plāni, četru fasāžu un pils baznīcas altāra mets.

Pirmais būvperiods (1736 – 1740)

1736. gada 24. maijā tika ielikts pils pamatakmens. 6. jūlijā pabeigta pamatu būve, 13. oktobrī centrālais korpuss bija uzbūvēts līdz otrā stāva palodzei. Jūnijā bija pabeigta 12 ķieģeļu cepļu un 12 ķieģeļu noliktavu celtniecība. Pilī strādāja 268 mūrnieki, bet Rastrelli pieprasīja 500 cilvēku. 1. novembrī darbi pārtraukti sala dēļ.

1737. gadā būvdarbi turpinājās no 12. aprīļa. 28. maijā bija pabeigts centrālais korpuss, 18. jūnijā sāka likt pārsegumu sānu korpusiem, jūnija beigās bija pabeigta centrālā korpusa jumta konstrukcija. Kad 10. oktobrī darbus pārtrauca, bija apjumts viens sānu korpuss, otro nosedza ar pagaidu jumtu. Bija gatavi arī staļļu pamati. Mūrēšanas darbus pabeidza 1737. gada 1. oktobrī. Kad Bīronu ievēlēja par hercogu, viņš pievērsās iecerētajai Jelgavas pilij un Rundāles būvi lika vienkāršot. Apdares materiālus izgatavoja Pēterburgas Ķeizariskās celtniecības kancelejas galdniekmeistari un kokgriezējs A. Kamajevs, Ņevas ķieģeļu rūpnīcas podniekmeistars I. Ušakovs ar brigādi un gleznotājiem I. Mizinovu, I. Piluginu un I. Jevdokimovu. Vircavā strādāja austriešu podnieki. Apdares materiālus izgatavoja arī Pēterburgā.

1738. gadā sākās Jelgavas pils celtniecība, darbu apjoms Rundālē saruka. Uz Jelgavu pārveda daļu izgatavoto detaļu. Taču darbi turpinājās – mūrēja skursteņus un telpu velves, pabeidza apjumšanu. Kopš 14. jūnija, kad sākās galvenās rezidences būve Jelgavā, darbi Rundālē turpinājās lēnāk. Galdniekmeistars Egers bija pabeidzis ozolkoka paneļus 33 telpām un 13 ozolkoka parketus. Telpās ieklāja dēļu griestus, lai varētu sākt apmešanas darbus. Septembrī namdari ķērās pie ārējām kāpnēm. Bija iesākta arī vārtu torņa būve.

Rastrelli projekts, pils ziemeļu fasāde ar vārtu torni

1739. gadā vajadzēja veikt iekšējos apmešanas darbus, bet hercogs lika samazināt apmetēju skaitu un darbus vienkāršot. Stuka dekorus izgatavoja vienīgi parādes kāpņu telpām un zālēm, citas telpas palika ar gludiem griestiem. Rundālē strādāja tikai desmit amatnieku. 1. februārī pēc Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas pavēles uz Kurzemi nosūtīja visus Pēterburgas celtniecības kancelejas mūrniekus. Uz galveno rezidenci Jelgavā pārveda Rundālei iecerētās detaļas – kokgriezumu durvis, paneļus, parketus, austriešu podnieku darinātās krāsnis, Bartolomeo Tarsias uz audekla gleznotos plafonus un  fasādes rotājumus no čuguna, kas tagad redzami Jelgavas pils fasādē. Rastrelli būvdarbu vadīšanā palīdzēja N. Vasiļjevs. Par finansēm un organizēšanu bija atbildīgs Krievijas galma kambarkungs Ernsts Johans fon Butlars, kurš sūtīja uz Pēterburgu atskaites par darbu gaitu.

Fasādes čuguna rotājumi

1740. gadā uz Jelgavu pārveda pils baznīcas kokgriezuma altāri. Domājams, telpu apdare pilī tika pabeigta, taču nepielika visus sienu paneļus un arī daļa krāšņu palika neuzmūrētas, jo daudz materiālu atradās noliktavās.

Darbus pārtrauca pēc 20. novembra galma apvērsuma Krievijā un hercoga Ernsta Johana apcietināšanas un izsūtīšanas. Sagatavotie apdares materiāli un būvdetaļas aizsūtītas uz Pēterburgu, turklāt izlauzta arī daļa iebūvēto detaļu – durvis, sienu paneļi un parketi.

Pils būvdarbos kopumā bija nodarbināti vairāk nekā tūkstoš dažādu profesiju amatnieku un strādnieku.

Otrais būvperiods (1764 – 1770)

1762. gadā Ernsts Johans Bīrons tika apžēlots un 1763. gada janvārī atgriezās Kurzemē.

1764. gada janvārī par hercoga galma arhitektu tika pieņemts Johans Gotfrīds Zeidels, bet augustā hercoga dienestā atgriezās Frančesko Bartolomeo Rastrelli, kurš ieņēma hercoga būvju virsintendanta amatu. Viņš sakārtoja savus būvprojektus un veica vispārīgu hercoga būvdarbu uzraudzību.

Tika nojaukts nepabeigtais vārtu tornis un iesākta staļļu celtniecība. Latviešu galdnieki un namdari no hercoga domēņu muižām tika sūtīti uz Rundāli līdz pat 1768. gadam. 1765. gadā pilī strādājis galdnieks Blanks, tēlnieks Zībenbrods, atslēdznieks Šreibfogels, zeltītājs Johans  Endress, podnieks Šēfers, galdnieks Ekhofs, atslēdznieks Horstmanis un kapara kalējs Mēmels.

1766. gadā par galma arhitektu kļuva dānis Severīns Jensens. Viņa stils konstatējams vārtu stabu veidojumā un puslokā izvietotajās staļļu ēkās, kas atšķiras no Rastrelli projektētā taisnstūra plānojuma. Pils ziemeļu fasādes loga atslēgas akmenī redzams datējums – 1766. gada 16. maijs.

Fasādes loga atslēgas akmens ar datējumu.

1768. gadā bija uzmūrēti vārti un uzstādīti kalumi.

Pils interjeru plānojums tika mainīts nedaudz. Apvienojot piecas mazākas telpas, izveidota parādes ēdamzāle jeb Lielā galerija, bet pils baznīcas vietā izveidota deju zāle – Baltā zāle. No sākotnējiem pirmā būvperioda interjeriem saglabātas abas parādes kāpnes, Mazā galerija, pirmā stāva vestibils un galerijas.

Interjeru dekoratīvo apdari stukā no 1765. līdz 1768. gadam veica Berlīnes tēlnieks un stuka marmora meistars Johans Mihaels Grafs ar brigādi – savu brāli Jozefu un palīgiem Baumani un Lancu. Divdesmit septiņās telpās izveidoti tēlnieciski dekorējumi, bet divās hercoga apartamentu telpās un zālē – mākslīgā marmora paneļi. Pirmie darbi notika centrālajā korpusā. 1767. gadā pabeigta Marmora zāle un Zelta zāles marmora panno, kur datējums iegravēts durvju apmalē. 1768. gada jūlijā Grafs saņēma naudu par pēdējiem darbiem – Balto zāli, Ovālo kabinetu, hercogienes buduāru un 22 kāpņu margu vāzēm.

Griestu gleznojumu autori ir itāļu gleznotāji no Pēterburgas Frančesko Martīni un Karlo Cuki. Abi strādāja no 1766. gada augusta, bet no 1768. gada marta dokumentos parādās tikai Martīni vārds. Frančesko Martīni pēdējo algu saņēma 1769. gada  martā. Astoņās telpās apgleznoti griesti, divās telpās – arī sienas. Viens no griestu gleznojumiem gājis bojā. Vēlākā laikā aizkrāsotie sienu gleznojumi atsegti Lielajā galerijā un otrajā hercoga  darba kabinetā.

Hercogs Rundāles pilī ieradās 1767. gada aprīlī un ar pārtraukumiem te uzturējās līdz decembrim, kaut gan apdares darbi vēl turpinājās. Arī 1768. gadā pils bija apdzīvota. Pēdējie darbi veikti vēl 1770. gadā, kad J. M. Grafa zellis ielika spoguļus Baltajā zālē.

Pēdējās izmaiņas
27.07.2016

Uz augšu