Hercogienes senču vidū ir Prūsijas, Polijas-Lietuvas un Austrijas valdnieki. Salaulājusies Kēnigsbergā 1609. gada janvārī, Kuldīgā ieradās tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mirusi drīz pēc pirmajām dzemdībām. Apglabāta Kuldīgas pilī un tikai 1643. gadā – reizē ar vīru Vilhelmu – Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā.
Sarkofāgs sākotnēji krāsots un zeltīts, vāku rotā gravēti Braunšveigas, Brandenburgas, Prūsijas un Jīlihas-Klēves ģerboņi. Senāk uz tā bijis krucifikss. Pa mazu, stiklotu lodziņu bijusi redzama nelaiķe ar tumšu plīvuru un zīda vainadziņu galvā. Tērps – balta atlasa mētelis ar smalku tīkla mežģīni. Saglabājušies fragmenti ir vieni no senākajiem zvaigžņu mežģīnes paraugiem Latvijā.
Sarkofāga restaurācija pabeigta 2015. gadā, apbedījumu iesvētījis LELB arhibīskaps Jānis Vanags.
21.11.2016