Sižetiskā glezniecība

Juriāns Jakobss. Mednieki ar suņiem. Holande, 1647. gads
Juriāns Jakobss. Mednieki ar suņiem. Holande, 1647
Adriāns de Greifs. Medību trofeja. Flandrija, ap 1700. gadu
Adriāns de Greifs. Medību trofeja. Flandrija, ap 1700
Jans Franss Solmakers. Pie pilsētas akas. Holande, 17. gs. 2. puse
Jans Franss Solmakers. Pie pilsētas akas. Holande, 17. gs. 2. puse
Filips Vauvermans. Tirgotāji ostā. Holande. 17. gs. vidus
Filips Vauvermans. Tirgotāji ostā. Holande, 17. gs. vidus
Nezināms mākslinieks. Junona pie Argusa līķa. Itālija, 17. gs. beigas
Nezināms mākslinieks. Junona pie Argusa līķa. Itālija, 17. gs. beigas

 

Džulio Karpioni. Fauni un bakhnantes. Itālija, 17.gs.vidus.
Džulio Karpioni. Fauni un bakhantes. Itālija, 17. gs. vidus
Jans de Brejs (?). Artemisija. Holande, 17. gs. vidus
Jans de Brejs (?). Artemisija. Holande, 17. gs. vidus
Nezināms mākslinieks. Nīderlande. Kristus zaimošana (Ecce Homo), 16.gs.2.puse.
Kristus zaimošana (Ecce Homo). Nīderlande, 16. gs. 2. puse

Gleznā attēlots sižets no Jaunās Derības, kad Poncija Pilāta kareivji, apsmiedami Kristu, liek viņam galvā ērkšķu vainagu, tērpj purpura mētelī un ņirgādamies sauc par jūdu ķēniņu. Tā ir viena epizode no Dieva Dēla labprātīgo ciešanu ceļa. Kristus figūra ar niedres rīksti rokās reliģiskajā ikonogrāfijā pazīstama ar nosaukumu Ecce Homo.

Nezināms mākslinieks. Latvija, Bauska. Altārglezna „Pasā maltīte”. 16.gs.b.
Pashā maltīte. Latvija, Bauska, 16. gs. beigas

Glezna sākotnēji rotājusi 16. gs. beigās Bauskas Svētā Gara baznīcā novietoto altāri. Tajā attēloti svētki, kurus Vecajā Derībā svin par godu izraēliešu iziešanai no Ēģiptes gūsta. Tie ir vieni no senākajiem jūdu svētkiem. Gleznas kompozīcijas pamatā ir 1523. gadā darināta gravīra pēc H. Holbeina Jaunākā  zīmējuma, kas tikusi izmantota arī 17. gs. Rietumeiropas mākslinieku gravīrās. Altārglezna ir viena no vecākajām vietējās izcelsmes gleznām Latvijā.

Nezināms mākslinieks. Vācija. Svētā  Sakramenta skapīša durvis ar Ciešanu Kristus figūru. 15.gs.
Svētā Sakramenta skapīša durvis ar Kristus figūru. Vācija, 15. gs.

Ar šādām ozolkoka durvīm gotikas laikmetā slēdza Svētā Sakramenta skapīti, kas atradās baznīcas altārtelpas ziemeļu sienā un kurā uzglabāja iesvētītu hostiju un vīnu. Durvju iekšpuse apgleznota; te attēlots Kristus ar asiņojošām brūcēm, no kurām asinis šļācas Svētā Vakarēdiena kausā. Cauri gleznojumam saskatāma agrīnāka gotikas laikmeta kompozīcija, kurā Svētā Vakarēdiena kausu nes divi lidojoši eņģeļi.

Salomona epitāfija, Vānes baznīca, 17. gs. otrā puse
Salomona fon Henninga epitāfijas centrālā daļa. Latvija, 1670

Glezna ir viena no divām Vānes muižas īpašnieku fon Henningu epitāfijām ar vairāku dzimtas paaudžu portretiem, kas kādreiz atradušās Vānes baznīcā Kurzemē. Epitāfija pasūtīta vienlaikus ar Gotharda fon Henninga epitāfiju. Mākslinieks gleznās apvienojis poļu t. s. sarmātu portreta gleznieciskos paņēmienus ar holandiski vācisko reālismu, kas raksturīgs Dancigas skolas glezniecībai.

Salomons fon Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes-Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un “Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam” autors.

Heironīma Frankena II sekotājs. Kristus pie kolonas. Flandrija, 17.gs.sākums.
Hieronīma Frankena II sekotājs. Kristus pie kolonas. Flandrija, 17. gs. sākums

20.06.2017