Tikumu alegorijas no Feimaņu Romas katoļu baznīcas

Sākot darbu Rundāles pils muzejā, iepazinu šeit esošo priekšmetu kolekciju, un manu uzmanību piesaistīja četru gleznotu sieviešu figūru komplekts. Tas apskatāms dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” Latvijas baznīcu mākslai veltītajā telpā. Figūras muzejam 1970. gadā nodeva Feimaņu katoļu draudze, kura šos atveidus glabāja baznīcas bēniņos un sen vairs neizmantoja. Iepriekš, strādājot ar Latgales sakrālās mākslas mantojumu un apmeklējot visu konfesiju dievnamus, šādus gleznojumus nebiju sastapusi. Tās ir četras brīvi stāvošas figūras, kas gleznotas uz siluetā izzāģētiem koka dēļiem. Un interesanti, ka sievietes tērptas ampīra stila kleitās, kas Eiropā bija modē salīdzinoši īsu brīdi (1795–1820).

Aplūkojot gleznojumus, radās jautājumi – kas ir šīs sievietes, un kāpēc to atveidi bija izvietoti katoļu baznīcas interjerā?

Šeit jāatzīmē, ka Feimaņos, kas bija Korfu (Korff) dzimtas īpašumā laikposmā no 1558. līdz 1715. gadam, pastāvēja luterāņu draudze, bet līdz ar Feimaņu īpašnieku maiņu izveidota Romas katoļu draudze. Pēc 1715. gada Feimaņi nonāca Ofenbergu (Offenberg) valdījumā, vēlāk Bergu (Berg) dzimtas īpašumā. Pašreizējā katoļu baznīca celta 1756.–1760. gadā ar Jana Gedeona un Domicelas Bergu atbalstu un ir viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Feimaņu katoļu baznīca. 1756 –1760. Foto: Ints Lūsis

Precīzāk noteikt no Feimaņu baznīcas nākušo gleznoto figūru datējumu palīdz laicīgajā modē 19. gadsimta sākumā valkātās kleitas. Un, tā kā 1833. gada Feimaņu katoļu baznīcas inventāra uzskaitījumā minēti četri uz izgrieztiem koka dēļiem gleznoti tikumi, kļūst skaidrs, ka tie tapuši laikposmā starp 18./19. gadsimta miju un 1833. gadu. Kopā ar tikumu alegorijām Rundāles pils muzejam tika nodots arī apgleznots siluetgriezums ar Ābrama upura atveidu. Jau minētajos inventāra sarakstos pievienots paskaidrojums, ka tas izmantots Kristus kapa rotāšanai, tātad Lieldienu dekorācijās, bet alegoriju atveidiem to lietojums minēts netiek.

Lai noskaidrotu iespējamo siluetgriezumu funkciju un novietojumu baznīcā, nepieciešams veikt to atribūciju – noskaidrot, kādus tikumus šīs sievietes atveido un simbolizē. Inventāra sarakstos dotā norāde, ka tās ir tikumu alegorijas, apstiprinājās, tomēr jāatzīst, ka divu figūru atribūti ir diskutējami un retāk sastopami.

 

Tikumu alegorijas sakrālajā mākslā

Sakrālajā mākslā atveido trīs dievišķo jeb teologālo un četru galveno jeb kardinālo tikumu alegorijas – tradicionāli kā sieviešu figūras ar katram tikumam raksturīgiem atribūtiem. Dievišķie tikumi ir šādi:

  • ticība (visbiežāk atveidota ar krustu un kausu rokās);
  • cerība (lielākoties ar enkuru);
  • mīlestība (parasti kopā ar bērniem).

 

Savukārt četri galvenie tikumi ir šie:

  • apdomība jeb gudrība (lat. prudentia, biežāk atveidota ar spoguli un čūsku, retāk ar grāmatu, tīstokli, divām sejām, cīņā ar čūsku vai pūķi);
  • taisnīgums (lat. justitia, visbiežāk tai rokās svari, zobens, galvā kronis);
  • drosme jeb stiprums (lat. fortitudo, tās atribūtu vidū ir zobens, runga, bruņas, vairogs, lauva, nolauzta kolonna, palma, tornis);
  • mērenība (lat. temperantia, atveidota lejam no krūkas kausā vai citā traukā ūdeni, retāk ar ratu, iemauktiem, dārzeņiem, zivīm).
Apdomības alegorija no Feimaņu katoļu baznīcas. Latgale, 19. gs. I trešdaļa. Koks, eļļa, h – 224 cm. RPM kolekcija
Taisnīguma alegorija no Feimaņu katoļu baznīcas. Latgale, 19. gs. I trešdaļa. Koks, eļļa, h – 222 cm. RPM kolekcija
Drosmes alegorija no Feimaņu katoļu baznīcas. Latgale, 19. gs. I trešdaļa. Koks, eļļa, h – 222 cm. RPM kolekcija
Mērenības alegorija no Feimaņu katoļu baznīcas. Latgale, 19. gs. I trešdaļa. Koks, eļļa, h – 223 cm. RPM kolekcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Feimaņu draudzei piederējusī taisnīguma alegorija atveidota ar svariem rokās, bet mērenības alegorija – ar krūku, no kuras kausā tiek liets ūdens, atšķaidot vīnu. Jau sarežģītāk ir ar drosmes alegoriju, kurai rokās zobens, kas ir atbilstošs atribūts, bet mulsinoša ir vīrieša galva pie sievietes figūras kājām. Sakrālajā mākslā zobens un nocirsta vīrieša galva ir Judītes atribūti, jo, kā vēsta Judītes grāmata, viņa, lai glābtu savu dzimto pilsētu, savaldzināja ienaidnieku karavadoni Holofernu un tam miegā nocirta galvu. Tomēr šķiet maz ticams, ka vienā laikā tapušais un stilistiski vienotais četru figūru komplekts blakus tikumu alegorijām ietvertu Judītes atveidu. It īpaši tāpēc, ka minētajā 1833. gada inventāra sarakstā tas nosaukts par tikuma alegoriju, un, tā kā ieraksts veikts tuvu priekšmetu izgatavošanas laikam, jādomā, ka tolaik draudzes rīcībā bija precīzāka informācija par to, kas atveidots siluetgriezumos. Ceturtā alegorija ir apdomība, kurai trūkst biežāk sastopamo atribūtu. Tās rokās ir cirkulis un mērinstruments. Šādi atribūti vairāk raksturīgi tādu zinātņu kā ģeometrija, arhitektūra un astronomija alegorijām. Cirkulis mēdz simbolizēt arī visu lietu sākumu, ja tiek attēlots Dieva rokās. Ir atrodami neparastāki paraugi, kuros apdomības atribūti ir cirkulis un zemeslode.

Drosmes alegorija, fragments
Apdomības alegorija, fragments

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Feimaņu baznīcas alegorijas Latvijas teritorijā ir vienīgie zināmie šāda veida galveno tikumu atveidi, bet ir vairāki paraugi ar dievišķo tikumu alegorijām. Piemēram, mīlestības

Mīlestības alegorija no Skaistkalnes katoļu baznīcas. Kurzeme, 18. gs. RPM kolekcija

alegorija no Skaistkalnes katoļu baznīcas, kā arī ticības un mīlestības alegorijas no Garkalnes luterāņu baznīcas. Acīmredzot dievišķie tikumi sakrālajā mākslā bijuši vairāk iecienīti.

 

 

 

Siluetgriezuma dekorāciju izmantojums Latvijas baznīcās

Sarežģītāks un grūtāk noskaidrojams ir jautājums par to, kādam nolūkam no Feimaņiem nākušo alegoriju atveidi tika izmantoti. Aplūkojot Eiropas valstu piemērus, kā arī citu Latvijas teritorijas dievnamu interjerus, jāatzīst, ka apgleznoto siluetgriezuma paraugu saglabājies maz. Tomēr tie ļauj izvirzīt divas iespējamās versijas – tikumu alegorijas varēja papildināt kādu altāri vai arī tika izmantotas Lieldienu dekorācijās.

Baroka laikā katoļticīgajās Dienvideiropas zemēs Lieldienu dekorācijas varēja sasniegt īpaši grandiozus izmērus. Tās būvēja no iluzori apgleznotām kulisēm un prospektiem un papildināja ar brīvi stāvošām figūrām. Izmantoja arī apgleznotus siluetgriezumus ar Kristus dzīves ainām un sižetiem no Vecās Derības. Parasti apgleznotās dekorācijas bija apskatāmas no Zaļās Ceturtdienas līdz Lieldienām, novietotas baznīcas altārdaļā. Bieži tās sniedzās līdz pat griestiem, vai nu pilnībā aizsedzot centrālo altāri, vai arī iekļaujot to.

Lai saprastu, kāpēc Lieldienu dekorācijās varēja izmantot arī sižetus no Vecās Derības, jāatzīmē, ka Romas katoļu Baznīcā eksistē uzskats, ka pastāv dievišķā nodoma vienība Vecajā un Jaunajā Derībā. Tātad Vecajā Derībā atrodami tipoloģiskie paraugi – persona vai notikums, kas atbilst kādai Kristus dzīves norisei. Piemēram, vara čūskas izveidošana (4. Mozus 21:6–9) ir paraugs Kristus krusta pacelšanai, Simsons ar Gazas vārtiem (Soģu 16:1–3) ir Kristus augšāmcelšanās paraugs, bet atsevišķos Latgales siluetgriezumos biežāk attēlotais Ābrama upuris ir paraugs Kristus upurim.

Tas palīdz rast lielāku skaidrību par to, kur izmantotas citas apgleznotās siluetgriezuma figūras, kas saglabājušās līdz mūsdienām un šobrīd glabājas Rundāles pils muzejā. Šeit tās nonākušas tāpēc, ka baznīcās vairs netika izmantotas un glabājās palīgtelpās. Draudzes locekļi 20. gadsimta 70. gadu sākumā tās nodeva muzeja darbiniekiem, kuri apmeklēja dievnamus savu ekspedīciju laikā.

Lieldienu dekorācijām atbilstošas šķiet divas 18. gadsimtā gleznotas sargkareivju figūras no Brunavas katoļu baznīcas. 

Sargkareivis no Brunavas katoļu baznīcas. 18. gs. RPM kolekcija
Sargkareivis no Brunavas katoļu baznīcas. 18. gs. RPM kolekcija

Tāpat 19. gadsimta sākumā darinātā Golgātas ainas kompozīcija no Vārkavas katoļu baznīcas, kuru veido trīs siluetgriezumi – Krustā sistā atveids, apustulis Jānis un Dievmāte. Arī “Ābrama upuris” no Feimaņu katoļu baznīcas un “Īzaks uz sārta” no Pušas katoļu baznīcas, visticamāk, izmantoti Lieldienu dekorācijās kā atgādinājums par Kristus upuri.

Golgātas kompozīcija no Vārkavas katoļu baznīcas. 19. gs. sākums. RPM kolekcija, apskatāma muzeja izstādē “Pompa funebris” (“Apbedījumu māksla”)
Golgātas kompozīcija no Vārkavas katoļu baznīcas. 19. gs. sākums. RPM kolekcija, apskatāma muzeja izstādē “Pompa funebris” (“Apbedījumu māksla”)
Golgātas kompozīcija no Vārkavas katoļu baznīcas. 19. gs. sākums. RPM kolekcija, apskatāma muzeja izstādē “Pompa funebris” (“Apbedījumu māksla”)

 

 

Ņemot vērā, ka 19. gadsimta inventāru sarakstos Feimaņu katoļu baznīcas siluetgriezumam ar Ābrama upura atveidu ir norādīts lietojums, bet alegorijām ne, atliek secināt, ka Lieldienu dekorācijām tās tomēr netika izmantotas.

“Ābrama upuris” no Feimaņu katoļu baznīcas. 18. gs. II puse/19. gs. sākums. RPM kolekcija

Tāpat jāņem vērā, ka figūras ir aptuveni divus metrus augstas. Lai papildinātu kompozīciju ar šāda izmēra figūrām, dekorācijām būtu jābūt iespaidīgām izmēru ziņā. Arī baznīcas inventāra sarakstā parādītos vēl kādas apgleznotu siluetgriezumu detaļas vai figūras, tomēr tur atrodamas tikai jau minētās. 19. gadsimta otrās puses inventāra sarakstos četru tikumu alegorijas vairs nav pieminētas. Acīmredzot jau tolaik šīs figūras baznīcas dekorēšanai vairs neizmantoja.

Dienvideiropas katoliskajās zemēs baroka laikā iecienīta bija iluzorā glezniecība, kur uz dievnamu sienām vai siluetā izgrieztiem dēļiem gleznoti altāri ar perspektīvā atveidotiem arhitektūras elementiem, tādējādi radot telpiskuma ilūziju. Latgales teritorijā iluzoro altāru piemēri ieraugāmi Krāslavas un Piedrujas katoļu baznīcās.

Piedrujas katoļu baznīcas centrālais altāris. 18. gs. 70. gadi. Foto: Anita Bistere. Altāris gleznots freskas tehnikā uz sienas
Gurniešu katoļu kapličas altāris. 18. gs. II puse. Foto: Anita Bistere

 

 

 

Savukārt apgleznoti siluetgriezuma koka altāri savulaik atradās Stoļerovas un Višķu vecajā baznīcā, kas nav saglabājušās, un joprojām ieraugāmi Terehovas un Gurniešu katoļu kapličās. Tajos saskatāmas dažas paralēles ar Lieldienu svētku dekorācijām, un šādus altārus varēja papildināt arī apgleznotas siluetgiezuma figūras.

Rundāles pils muzeja kolekcijā atrodami vairāki siluetgriezumi, kas, domājams, tika izmantoti tieši altāru dekorēšanai. Tādas ir apustuļu un evaņģēlista figūras no Otrajā pasaules karā sagrautās Gramzdas luterāņu baznīcas, kā arī Mozus figūra no Bukmuižas katoļu baznīcas.

Tikumu alegoriju atveidi, visticamāk, papildināja Feimaņu katoļu baznīcas sānu altārus, kas darināti 19. gadsimta sākumā uz siluetgriezuma dēļu pamatnes ar iluzoru gleznojumu. Arī alegoriju skaits un figūru atveidojums ¾ pagriezienā pret skatītāju (divām uz vienu pusi, divām uz otru) norāda, ka tās varēja izvietot simetriski abu altāru sānos.

Feimaņu katoļu baznīcas interjers. Foto: Anita Bistere
Feimaņu katoļu baznīcas sānu altāris. 19. gs. sākums. Foto: Ints Lūsis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šādu pieņēmumu apstiprina ne tikai Latgalē, bet arī citviet Latvijas teritorijā saglabātie apgleznotie siluetgriezumi. Piemēram, Mazsalacas luterāņu baznīcas veco altāri papildina sānos novietotās apgleznotās siluetgriezuma figūras ar Ābrama un Noasa atveidiem. Otrs šāda tipa paraugs ieraugāms Iģenes luterāņu baznīcā, kur centrālā altāra abās pusēs atrodas svēto apustuļu Pētera un Jāņa siluetgriezuma figūras, kas, līdzīgi Feimaņu katoļu baznīcas tikumu alegorijām, izvietotas uz postamentiem.

Iģenes luterāņu baznīcas altāris. 17. gs. beigas/18. gs. vidus. Foto: Anita Bistere
Iģenes luterāņu baznīcas altāris. 17. gs. beigas/18. gs. vidus. Foto: Anita Bistere
Iģenes luterāņu baznīcas altāris. 17. gs. beigas/18. gs. vidus. Foto: Anita Bistere

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aplūkojot visus iepriekš minētos apgleznoto siluetgriezuma paraugus, jāatzīst, ka Feimaņu katoļu baznīcas tikumu alegoriju atveidi ir unikāli gan retāk atveidoto galveno tikumu gleznojuma dēļ, gan tāpēc, ka ir saglabājies pilns visu četru alegoriju komplekts, ko vienreizīgu dara arī tas, ka sieviešu figūras gleznotas toreiz laicīgajai modei atbilstošos ampīra stila tērpos.

Lai arī gribētos sniegt precīzu atbildi uz jautājumiem, kur četru tikumu alegoriju atveidi tika novietoti un kādam nolūkam izmantoti, atbildes joprojām ir tikai pieņēmumi un minējumi.

 

Autore: Anita Bistere,
RPM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas pētniece

20.05.2024

Footer menu LV