Fajanss

Fajansa ražošanu Eiropā 18. gs. būtiski ietekmēja porcelāna manufaktūru veidošanās un attīstība, ko īpaši izjuta Holandes fajansa ražotāji. Lejupslīdi paātrināja lētākas angļu fajansa produkcijas ienākšana tirgū 18. gs. vidū. Dažas Delftas darbnīcas centās pielāgoties un Ķīnas vāžu kopiju vietā sāka piedāvāt rokoko formās darinātas vāzes ar polihromu apgleznojumu. Toties visu 18. gs. joprojām ļoti pieprasītas bija apgleznotas sienu flīzes, plaši lietotas arī Latvijā.  Līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai viena Holandes fajansa darbnīca – „De Porceleyne fles”, kas dibināta 1653. gadā. Francijā fajansa ražošanu veicināja vietējo porcelāna izstrādājumu dārdzība. Fajansa manufaktūru attīstība bija sākusies jau 17. gs., kad pēc Luija XIV rīkojumu masveidā pārkausēja sudraba traukus, lai finansētu karaļa karagājienus. Par populārāko fajansa ražotni Francijā 18. gs. uzskatāma Hanongu manufaktūra Strasbūrā. To dibinājis Šarls Fransuā Hanongs, darbu turpināja viņa dēls Pols, bet augstāko māksliniecisko līmeni izdevās sasniegt Žozefa Hanonga laikā (kopš 1762. gada). Sevišķi virtuozi bija šā perioda ziedu gleznojumi.

Šķīvis. Francija, Strasbūra, J. Hannonga manufaktūra. 18. gs. 2. puse
Šķīvis. Francija, Strasbūra, Ž. Hanonga manufaktūra. 18. gs. 2. puse
Alegoriskas figūras. Francija. Strasbūra. Ž. Hanonga modeļu kopijas. 19. gs.
Alegoriskas figūras. Francija. Strasbūra. Ž. Hanonga modeļu kopijas. 19. gs.

Plaši pazīstama kļuva atraitnes Perēnas darbnīca Marseļā. Tajā ražotie trauki izcēlās ar ekspresīvu rokoko ornamentu un veiklu gleznojumu.

Tintnīca. Francija, Marseļa, atraitnes Perēnas fajansa darbnīca. 18. gs. 2. puse

 

Ziemeļeiropā ievērojamākās bija lielās fajansa manufaktūras Vācijā – Kellinghūzenā, Štokelsdorfā, Ķīlē, Magdeburgā un Štrālzundā. Populārākā bija Štrālzundas manufaktūra (1755-1792). Stilistiski tuvi Štrālzundas izstrādājumiem bija Mariebergas manufaktūras (Zviedrija) darbi. Galvenais produkcijas veids – galda trauki. To vidū izceļas terīnes ar izteiksmīgi modelētām rokoko formām un atturīgu kobalta apgleznojumu (t. s. zviedru dekors). Štrālzundā darināja terīnes ar īpatnu vāka formu, kas atgādina bīskapa cepuri. Kellinghūzenas traukus raksturo koši dzeltena krāsa šķīvju apmalēs un tautiski ziedu gleznojumi, Magdeburgas izstrādājumus – zaļas un violetas krāsas pretstatījums un popūriji ar ažūru treljāžu. Štokelsdorfai tipiskas ir apaļas rokoko stila krāsnis. Anglijā 18. gs. vidū attīstījās t. s. creamware produkcija, kas bija izturīga un lēta un tāpēc ļoti iecienīta. 1759. gadā dibinātā Džosaijas Vedžvuda manufaktūra ieviesa tehniskus jauninājumus, radot t. s. pearlware masu, kas bija baltāka par dzeltenīgo creamware un vairāk līdzinājās porcelānam. 1775. gadā Vedžvuda manufaktūrā izgatavoja servīzi – 952 priekšmetus – kā dāvanu Krievijas ķeizarienei Katrīnai II. Vedžvuda manufaktūrai bija liela nozīme klasicisma formu un dekora izplatīšanā Eiropā. Tika radītas jaunas keramiskās masas – Black Basalt (melna) un Jasper Ware (krāsains fons ar baltu ornamentālu un figurālu dekoru). Vienīgo fajansa manufaktūru Baltijā 1772. gadā nodibināja Tallinas aptiekārs Karls Kristians Fiks, kurš bija uzaicinājis speciālistus no Ķīles. Manufaktūra pastāvēja līdz 1782. gadam. Nedaudzo Fika manufaktūras izstrādājumu vidū, kas saglabājušies līdz mūsdienām, var viegli pazīt šķīvjus ar rokoko ornamenta kartušām zaļā krāsā. Lai slēptu vietējā māla zilgano toni, izstrādājumi klāti ar biezu, baltu alvas oksīda glazūru.

Putti figūras. Igaunija, Tallina, Karla Kristiana Fika manufaktūra. 18. gs. 70. gadi
Putti figūras. Igaunija, Tallina, K. K. Fika manufaktūra. 18. gs. 70. gadi

 

16.08.2018