1710. gada 23. janvārī ar Saksijas kūrfirsta un Polijas karaļa Augusta II dekrētu tika atvērta porcelāna manufaktūra Meisenē – Albrehtsburgas pilī. Kopš 1722. gada tās marķējuma zīme ir divi zili, sakrustoti zobeni. Pirmajos porcelāna izgatavošanas mēģinājumos līdz 1708. gadam bija iegūta sarkanbrūna masa. Neilgu laiku to lietoja, atdarinot metāla priekšmetu formas un dekoru. Savukārt, veidojot traukus no baltās masas, sākotnēji centās panākt maksimālu līdzību Tālo Austrumu porcelāna paraugiem. Mākslinieks Johans Gregoriuss Hērolds (Höroldt; 1696-1775) izstrādāja virsglazūras krāsu paleti ar 16 krāsām agrāko piecu vietā un jaunu tehnoloģiju. Tā ļāva radīt brīvu un detalizētu gleznojumu, kas nebija iespējams zemglazūras tehnikā. Ap 1720. gadu J. G. Hērolds izstrādāja vēlā baroka lentes ornamentam atbilstošu apgleznojuma veidu – simetrisku ornamentālu kartušu, parasti gleznotu ar zeltu, kas ietver ainavu vai sižetisku kompozīciju.
Ap 1740. gadu gan ķīniešu un japāņu dekora stilizāciju, gan Hērolda sarežģītos ornamentālos ierāmējumus nomainīja t. s. “vācu puķes”, kas jau agrāk bija parādījušās Vīnes manufaktūras izstrādājumos. Senākas ir t. s. “sausās vācu puķes” (trockene deutsche Blumen) – no botānikas zīmējumu paraugiem pārņemti naturālistiski ziedu gleznojumi. Pakāpeniski tos nomainīja t. s. “manierīgās puķes” (Manierblumen) – spraigas stilizētu ziedu kompozīcijas, kuras raksturo līniju plūdums, brīvi otas vilcieni un spožas krāsas. Iecienīti bija trauki ar zemglazūras kobalta apgleznojumu un t. s. “sīpolu dekoru” (Zwiebelmuster), kas atvasināts no ķīniešu porcelāna apgleznojumiem.
Nozīmīga vieta Meisenes manufaktūras produkcijā ir figūrām – gan lieliem reliģiska vai mitoloģiska satura tēlniecības darbiem, gan miniatūrām skulptūriņām, kas nereti veido tematiskas grupas (četri gadalaiki, četras pasaules daļas, “pērtiķu kapela”, commedia dell’ arte personāži, galantas situācijas). Izcilu māksliniecisko līmeni noteica Johans Joahims Kendlers, Johans Jakobs Kirhners un Johans Frīdrihs Eberleins. Daudzi izstrādājumi – dekoratīvās vāzes, svečturi, lustras, popūriji – apvieno ekspresīvu figurālo plastiku, rokoko ornamentu un reljefu puķu aplikācijas, zeltu un apgleznojumu.
18. gadsimta vidū Meisenes izstrādājumi kļuva par etalonu Eiropas porcelānam vispār. 1774. gadā manufaktūras vadību pārņēma grāfs Kamillo Markolini, kurš ieviesa klasicisma formas un dekoru. Meisenes manufaktūra bija ļoti ražīga arī 19. gadsimtā, taču galvenokārt nodarbojās ar savu slaveno 18. gadsimta modeļu kopēšanu un variēšanu, ko turpina līdz mūsdienām.
24.10.2017