Platons Zubovs

Platons Zubovs
(1767-1822)

1804. gadā – pēc Valeriana Zubova nāves – Rundāles pili mantoja viņa brālis kņazs Platons Zubovs, kurš arī bija ķeizarienes Katrīnas II favorīts. 1795. gadā viņam bija piešķirts Sv. Andreja ordenis, kopš 1799. gadā viņš bija ģenerālfeldcehmeistars (artilērijas priekšnieks) un kavaliergvardes korpusa šefs. 1801. gadā viņš piedalījās sazvērestībā pret Pāvilu I un pēc tās patvērās pilī.

1812. gadā, krievu-franču kara laikā, Rundāles pili izdemolēja. Pa ceļam uz Krieviju Rundālē iekārtojās Napoleona I armijas artilērijas pulks, pilī atradās lazarete un kazarmas. Tajās izmitinātais maršala Makdonalda korpuss iznīcināja auduma tapetes, spoguļus, stuka veidojumus, mēbeles un gleznas, bet bibliotēku izlaupīja.

1813. gadā pēc pils īpašnieka Platona Zubova rīkojuma notika vienkāršots telpu remonts, tās pielāgojot laikmeta gaumei. Izdauzīto spoguļu laukumus un sienu plaknes apmeta un dekorēja ar šablonētām ampīra stila frīzēm. Lielajā galerijā aizkrāsoja sienu gleznojumus, telpu pārvēršot par gleznu galeriju. Nojauca vairākas zilbalti apgleznotās krāsnis, lai uzmūrētu citas – ar reljefiem ampīra stila ornamentiem. Likvidēja arī 18. gadsimta kamīnus un uzbūvēja jaunus – ar marmora un malahīta aplikācijām.

1822. gada 7. aprīlī kņazs Platons Zubovs nomira pēkšņā nāvē. 19. gadsimta leģendas vēsta par dīvānu, uz kura viņš it kā noindējies, bet 20. gadsimta sākuma nostāstos jau figurē āķis, uz kura kņazs pakāries. Nostāsti vēsta, ka Platona Zubova sirds apglabāta uz saliņas dīķa vidū. 1824. gadā kņaza atraitne Tekla apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu, taču ģimene pilī nedzīvoja.

Rundāles pilī atradies liels J. B. Lampi gleznots kņaza Zubova portrets kaujas laukā.

08.10.2018

Footer menu LV