Pēc Rundāles pils muzeja nodibināšanas vajadzēja izlemt arī pils parka likteni. Tolaik baroka dārzs bija aizaudzis, cirptie koki – izstīdzējuši, partera vietā bija skolas sporta laukums. Teorētiski visi bija vienisprātis, ka Rundāle ir vienīgā vieta Latvijā, kur iespējams rekonstruēt regulāro franču stila baroka dārzu. Taču praksē nācās saskarties arī ar lielu pretestību, jo vecie koki bija jāizcērt un stādījumi jāveido no jauna. Izciršanu veica no 1975. līdz 1978. gadam, koku stādīšanu varēja sākt 1984. gadā.
Projektu realizācija bija lēna un sarežģīta, jo nevarēja atrast organizāciju, kas lauku apstākļos spētu kompleksi paveikt visu nepieciešamo. Daļu darba uzņēmās muzeja darbinieki, daudz palīdzēja talcinieki. 1983. gada septembrī parkā norisinājās vislielākā talka muzeja vēsturē – 2180 talcinieku turpināja veidot celiņu tīklu, kas bija iesākts 1978. gadā.
1985. gadā, iestādot 8900 skābaržu, sākās augsto dzīvžogu veidošana, kas ietver aleju un šķērsaleju veidotos laukumus – bosketus. Visus stādīšanas un kopšanas darbus veica muzejs.
Parka atjaunošanas intensitāte pieauga pēc 1998. gada, kad sākās Dārznieka mājas restaurācija, un 2002. gadā pēc pils dienvidu fasādes restaurācijas. 2003. gadā tika atklāts rekonstruētais Zaļais teātris. 2005. gadā sāka īstenoties vērienīgā rožu dārza iecere.
16.07.2019