Muzeja hronika

Top priekšstati par Rundāles pils telpu iekārtojuma iespējamo izskatu, turpinās mākslas priekšmetu vākšana – iegūti 190 pamatfonda priekšmeti, to skaitā hercogienes Benignas Gotlības un hercoga Pētera portrets no Valsts mākslas muzeja, skapji no V. Muhinas Augstākās mākslas rūpniecības skolas muzeja Ļeņingradā, no Lestenes baznīcas postīšanas izglābtās un Valsts mākslas akadēmijā uzglabātās skulptūras.

Veiktas astoņas mākslas un arhitektūras pieminekļu apzināšanas ekspedīcijas, apsekoti 209 objekti, fotografēti 510 attēli. Turpināti vākt arhīvu materiāli pētījumiem: “Rundāles pils celtniecības vēsture”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “Mežotnes pils vēsture un celtniecība”, “Bauskas pils vēsture un celtniecība”.

24. maijā tiek atzīmēta pils pamatakmens likšanas 230. jubileja ar speciāli no šokolādes izgatavotu grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerboni. Rundāles pils apmeklētāju skaits sasniedz 20 500.

20.05.2022

Līdzīgi kā iepriekšējā, arī šajā gadā muzeja krājumu papildina dažādi mākslas priekšmeti (iegādāti 98 pamatfonda eksponāti), tiek veiktas astoņas mākslas un arhitektūras pieminekļu apzināšanas ekspedīcijas, apsekoti 390 objekti, uzņemtas 987 fotogrāfijas. Turpinās zinātniskie pētījumi: “Rundāles pils celtniecības vēsture”, “Bauskas pils vēsture un celtniecība”, “Mēbeļu vēsture Latvijā”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla 13.–19. gs.”, “Manufaktūru attīstība Kurzemes hercogistē”. Tiek izstrādāts ekskursiju vadīšanas teksts, kā arī sagatavota izstāde par Rundāles pils arhitekta Frančesko Rastrelli darbību.

20.05.2022

Pamatfondā iegūti 225 eksponāti, to skaitā saņemti eksponāti no A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja un Kuskovo pils muzeja Maskavā. No Latvijas Vēstures muzeja saņemta Tērvetes baznīcas predella. Liepājas muzejs nodevis Durbes baznīcas sv. Jāņa skulptūru. Saņemti baznīcu iekārtu priekšmeti no Līvbērzes, Lindes-Birzgales un Trikātas baznīcas, kā arī Mozus skulptūra no Slokas baznīcas. No Umurgas baznīcas iegūta ziedojumu lādīte, no Gramzdas baznīcas – skulptūras un kristāmtrauks, no Vānes baznīcas – cilnis “Sv. Vakarēdiens”, soli un vitrāžas, no Valkas-Lugažu baznīcas – epitāfija. Visi priekšmeti saņemti sliktā stāvoklī, tādējādi prasīja veikt nostiprināšanu vai tehnisko restaurāciju.

Turpinās pētniecības darbs par tēmām: “Rundāles pils celtniecības vēsture”, “Bauskas pils vēsture un celtniecība”, “Mēbeļu vēsture Latvijā”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla 13.–19. gs.”. Apsekoti 400 objekti, uzņemtas 1400 fotogrāfijas. Sagatavota izstāde “Vēsturiskais portrets Latvijā 17.–19. gs.”. Ekspozīcijai “Rastrelli Latvijā” pievienoti jauni teksti.

Šajā gadā izveidota LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskā padome, kuras uzdevums ir sastādīt līdz tam nebijušu arhitektūras un mākslas pieminekļu sarakstu. Sākot ar šo gadu, Rundāles pils muzejs regulāri piedalās padomes rīkotajās ekspedīcijās pa Latviju. Tas ļauj ievērojami papildināt muzeja zinātnisko arhīvu ar materiāliem par Latvijas muižām un baznīcām, vienlaikus ar Kultūras ministrijas atbalstu pārņemot tos mākslas priekšmetus vai arhitektūras detaļas, kas palikušas bez saimnieka vai ir apdraudētā stāvoklī.

20.05.2022

Muzejā sāk strādāt pirmā gleznu restauratore Ieva Šmite (no 1971. gada Lancmane), kura arī veic zondāžas un izpēti gan pilī, gan ekspedīciju objektos, pārrauga visu, kas saistās ar pils restaurācijas metodisko pusi.

Šai gadā iegūti 255 pamatfonda eksponāti, veiktas 11 ekspedīcijas mākslas, arhitektūras un kultūrvēstures objektu apzināšanā (apzināti 500 objekti, iegūts 1500 fotogrāfiju).

Turpinās pētniecības darbs par tēmām “Rundāles pils celtniecības vēsture”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla 13.–19. gs.”.

Muzeja apmeklētāju skaits pieaudzis līdz 23 245.

20.05.2022

Attiecības starp LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldi, pils jauno īpašnieci, un muzeju kļūst ļoti saspringtas, jo pārvalde sāk iemiesot dzīvē jau 1965. gada dokumentā ietverto pils sadalīšanas programmu. Arhīva pārvaldes plašā programma paredz pilī ne tikai uzglabāt arhivālijas, kā tas bija pirms kara, bet arī pārvietot uz Rundāli vairākas arhīva struktūrvienības. Kopā ar administratīvo aparātu uz Rundāli vajadzētu pārcelties 58 cilvēkiem. Lai pilī izvietotu arhīva dokumentus, pirmā stāva telpas būtu pilnīgi jāpārbūvē, izveidojot starpstāvu pārsegumus un nodalot pusi no centrālās galerijas, tādējādi daļa no mākslinieciski vērtīgākajām telpām kļūtu publikai nepieejama.

Turpinās mākslas priekšmetu iegūšana – tostarp saņemti kokgriezumi, skulptūras un siluetizzāģējumi no Feimaņu katoļu baznīcas –, kā arī veiktas trīs ekspedīcijas mākslas, arhitektūras un kultūrvēstures objektu apzināšanā. Arī pētnieciskā darbība turpinās, apskatot tādas tēmas kā “Rundāles pils celtniecības vēsture”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla 13.–19. gs.” un “Eiropas lietišķi dekoratīvā māksla”.

20.05.2022

Lielā mērā pateicoties direktora Laimoņa Liepas un Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskās padomes pūliņiem, tiek panākts tas, ka LPSR Ministru padome 26. augustā pieņem lēmumu, kas nosaka vairākus konkrētus pasākumus ēkas saglabāšanai un restaurēšanai. Pēc vairāku šķēršļu pārvarēšanas 8. oktobrī tiek parakstīta Kultūras ministrijas pavēle par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāles Rundāles pils pārvēršanu republikāniskas nozīmes muzejā ar pirmās kategorijas darbinieku algām.

Šai gadā muzeja krājumam iegūti 675 pamatfonda priekšmeti, tostarp altārglezna no Umurgas baznīcas, veiktas trīs ekspedīcijas mākslas, arhitektūras un kultūrvēstures objektu apzināšanā, apsekoti 530 objekti, kā arī turpināta pētnieciskā darbība par šādām tēmām: “Eiropas lietišķi dekoratīvās mākslas vēsture”, “Rundāles pils celtniecības vēsture” un “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla 13.–19. gs.”.

20.05.2022

No 1. janvāra sāk darboties Rundāles pils muzejs, par kura direktoru kļūst Laimonis Liepa. Veidojas muzeja struktūra, tiek meklēti darbinieki galvenajiem amatiem. Janvārī muzejā sāk strādāt fotogrāfs Pēteris Vanags, drīz viņam pievienojas grāmatvede Biruta Ģirupniece, augustā tiek pieņemta darbā galvenā fondu glabātāja vēsturniece Daira Klepere (prec. Līdaka), jo no Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja tiek pārņemti visi eksponāti, kuri filiāles laikā savākti topošajam Rundāles pils muzejam. Oktobrī par restauratori sāk strādāt māksliniece keramiķe Maija Banķiere, kura iepriekšējā periodā iepazīta kā Kultūras ministrijas pārstāve pieminekļu apsekošanas ekspedīcijās. Kopā šajā gadā muzejā strādā 11 darbinieki.

Līdz ar muzeja dibināšanu sākas plašs restaurācijas un projektēšanas darbs, kurā iesaistītas daudzas iestādes Latvijā un Krievijā. Darbu plānošanu, organizēšanu un pārraudzīšanu veic muzeja darbinieki. Pils izpēti iesāk piecās austrumu korpusa telpās un hercoga guļamistabā, lai precizētu uzdevumu alkova atjaunošanas projektam. Visās telpās regulāri veic stāvokļa fotofiksāciju. Izveido nepieciešamo eksponātu sarakstu pils interjeru iekārtošanai. Līdztekus tam domā par Latvijas senās mākslas ekspozīciju staļļu ēkās un sagatavo ekspozīcijas pirmās skices. Sagatavo arī izpētes materiālus krāšņu kopiju un tapešu audumu pasūtīšanai. Muzeja restauratore Ieva Lancmane veic sešu gleznu tehnisko restaurāciju, jo visas no dažādiem muzejiem saņemtās gleznas ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Muzeja krājuma papildināšanai saņemtas gleznas un iekārtu priekšmeti no Brunavas, Skaistkalnes, Vecsaules, Valles, Baldones, Iecavas, Ambeļu, Krimuldas, Annenieku, Sakas, Nīgrandes un Struteles baznīcas, Salgales baznīcas skulptūras, Tērvetes baznīcas kancele un vitrāžas, Balgales un Iģenes baznīcas krucifiksi, Zeltiņu baznīcas kanceles pildiņi, epitāfija no Lindes-Birzgales baznīcas. Šie priekšmeti galvenokārt ir sliktā stāvoklī, tāpēc prasa tūlītēju virsmas nostiprināšanu. Arhitektūras pieminekļi apzināti un fotografēti 11 ekspedīcijās Rīgas, Ogres, Stučkas, Madonas, Gulbenes, Balvu, Daugavpils, Dobeles, Saldus, Talsu un Tukuma rajonā.

Turpinās materiālu vākšana un pētīšana jau filiāles periodā aizsāktām tēmām “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi”, “Rastrelli darbība Latvijā” un “Lietišķi dekoratīvā māksla Latvijā”.

20.05.2022

Būtiski palielinās darbinieku skaits – muzeja iekārtotajā restaurācijas darbnīcā Rīgā Dannenšterna namā sāk strādāt gleznu restauratores Dzintra Kalandarova (prec. Temerova) un Rita Plaude, pilī darbu sāk mēbeļu restaurators Vilnis Līdaka, fotogrāfe Māra Brašmane, bet Centrālā valsts vēstures arhīvā (tag. Latvijas Valsts vēstures arhīvs) speciāliste Valda Kvaskova iesāk regulāru arhīva ziņu vākšanu muzeja pētniecības tēmām, kas saistās ar Latvijas arhitektūras pieminekļiem, tēlotājmākslu un amatniecību, kā arī par Kurzemes hercogu un muižnieku dzimtām. Par direktora vietnieku saimnieciskajā darbā pieņem Edgaru Gasūnu, lai ne tikai pārraudzītu saimniecību un mehānismus, bet arī veiktu padomju laikā sarežģīto materiālu sagādes darbu, savukārt Anna Gasūna strādā par sekretāri. Rundāles pils muzejā kopā strādā 20 darbinieki. Līdz ar to palielinās arī padarītā darba apjoms, tostarp restaurēto priekšmetu skaits.

Krājumam iegūti priekšmeti no Prezmas, Sventes, Bukmuižas, Nautrēnu, Balvu un Varkavas baznīcas un muižu ekspedīcijām, saņemts Elkšņu baznīcas cilnis “Svētais vakarēdiens”. Lielākoties no Latgales baznīcām saņemto gleznu stāvoklis ir ļoti slikts, jo tās glabātas nepiemērotos apstākļos.

Pilī veiktas zondāžas 10 hercoga apartamentu telpās, lai noteiktu paneļa augstumu, tapešu līstu stiprināšanas vietas. Sagatavoti materiāli pasūtījumiem durvju rokturu, rāmju un lustru kopiju izgatavošanai. Aizsākas arī garais un grūtais kolekcijā iegūto Latvijas baznīcu lustru fragmentu izpētes un projektēšanas darbs, lai varētu restaurēt un rekonstruēt gaismas ķermeņus, kas nepieciešami pils telpu izgaismošanai.

Izpētes ekspedīcija norisinās vienā no Kurzemes hercoga pilīm – Lustes pils drupās. Tur veikti uzmērījumi un demontētas saglabājušās stuka sienu dekoratīvās apdares detaļas, kam veikta konservācija. Pārrakts visu telpu smilšu aizbērums un būvgruži, atrasti flīžu un krāsns podiņu fragmenti.

Lielākais kokgriezumu konservācijas darbs veikts Tukuma muzejā, sagatavojot Lestenes baznīcas iekārtas priekšmetus pārvešanai uz Rundāles pili, kur paredzēts iekārtu izstādīt, apvienojot ar iepriekš saņemtajām skulptūrām. Nostiprināts birstošais krāsojuma un zeltījuma slānis.

Pēc kapeņu aizmūrēšanas 1946. gadā pirmoreiz tiek atvērtas Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī, un Rundāles pils muzeja darbinieki tajās veic inventarizāciju.

Pieredzes gūšanai muzeja direktors Laimonis Liepa un direktora vietnieks zinātniskajā darbā Imants Lancmanis apmeklē Versaļas pili un dārzu Francijā. Līdztekus praktiskai darbībai arī restauratori stažējas keramikas, tekstiliju un stājglezniecības restaurācijā Maskavā. Pēc apmācībām krājumu glabātāja Daira Līdaka sāk Kurzemes hercogu kapeņu arheoloģisko tekstiliju konservāciju. Restaurē mēbeles, fajansa vāzes un flīzītes.

Muzeja pētnieciskā darbība turpinās ar galvenajām pamattēmām “Rastrelli darbība Latvijā”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla”, bet iesāktas pētīt arī vairākas jaunas atvasinātas tēmas: “Hercoga piļu būvvēsture”, “Rokoko stils Latvijā”, “18. gadsimta piļu analoģijas”, “Kurzemes baznīcu arhitektūra 13.–18. gadsimtam”.

20.05.2022

Muzejā strādā jau 26 darbinieki, viņu vidū parka nodaļas vadītājs Ints Lūsis, pils izpētes un dokumentēšanas darbam vēsturniece Ieva Buša; Andris Matīss pieņemts darbā par direktora vietnieku restaurācijas darbu koordinēšanai un pārraudzīšanai, bet Maija Matīsa – zinātniskā arhīva veidošanai. Lai uzturētu telpas kārtībā, pieņemtas piecas apkopējas. Tā kā izdodas iegādāties autobusu, darbā pieņem šoferi Hariju Zemtauti.

Pamatfondā iegūti 284 priekšmeti. Augustā notiek ekspedīcija uz Dundagas baznīcas kapenēm, no kurienes uz muzeju atved sarkofāgus. Iegūtas vērtīgas Feimaņu baznīcas lustru detaļas. Muzejs veic arī vērtīgu gleznu un mēbeļu iepirkšanu. Mākslas priekšmetu apzināšanas ekspedīcijas norit 178 objektos Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas, Liepājas un Rīgas rajonā. Arhitektūras izpētes ekspedīcija norisinās Vilzēnu muižā, kur nojauc klasicisma krāsni, kas mūsdienās apskatāma dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, un iegūst rokoko stila durvis. Muzeja darbinieki piedalās arheoloģiskajos izrakumos pēc ugunsgrēka Rūjienas baznīcā. Lielākais restaurācijas pasākums veselu mēnesi notiek Ungurmuižā, kur trīs muzeja restauratores Ieva Lancmane, Rita Plaude un Dzintra Kalandarova veic kāpņu vestibila sienu gleznojumu konservāciju.

Pils izpēte saistīta galvenokārt ar Rožu istabu, kurā sagatavotas puķu tipu shēmas vītņu zudušajām daļām un veiktas krāsojumu zondāžas. Hercoga ģērbistabā atsedz, izpēta un nozīmē pauzes ar veidojumu pēdām atjaunošanas projekta izstrādei. Muzeja darbinieki strādā pie kariešu pagalma vēsturiskā bruģa atsegšanas, kas gadu gaitā pārklājies ar caurmērā metru biezu augsnes slāni.

Lai gūtu pieredzi vēsturisko dārzu atjaunošanā, tiek organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Ļeņingradas pilīm. Gatavojot interjeru projektus, Imants Lancmanis pēta iekārtas priekšmetu kolekcijas Potsdamas Jaunajā pilī, Sansusī pils iekārtojumā un Kēpenikas pilī Vācijā. Tiek izstrādāti lustru restaurācijas un rekonstrukcijas projekti un sākta sadarbība ar Baltkrievijas stikla rūpnīcu “Neman” Bjarozavkā un lustru detaļu izgatavošana.

Turpinās darbs un arhīva materiālu vākšana galvenajām tēmām: “Latvijas arhitektūras un mākslas priekšmeti”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “18. gadsimta piļu analoģijas”. Tiek uzsākta jauna tēma – “Kurzemes hercogu kapenes”.

Muzejā iedibinās tradīcija 2. janvārī svinēt muzeja dibināšanas jubileju, bet 24. maijā – pils pamatakmens likšanas gadskārtu. Tos parasti sarīko kā svētkus ar noteiktu tēmu. Šajā gadā tā ir Cepuru balle pils parkā, kurā piedalās arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja kolēģi. Savukārt rudens balle, kurā tiek svinētas Ievas un Inta Lūšu kāzas, šogad ir Skrandu balle.

20.05.2022

Muzeja darbiniekiem, kas veic ēkas apdares zondāžas un aprakstus, pievienojas speciāliste Lauma Lancmane, viņa arī izstrādā skices un projektus interjera detaļu rekonstrukcijai, ekspozīciju un izstāžu inventāram un noformējumam. Palielinoties restaurējamo gleznu skaitam, pieņem darbā restauratoru Oļegu Predibailo. Papildinās arī muzeja grāmatvedība ar jaunu darbinieku – Gunāru Krūmiņu. Telpu kopšanai pieņem vēl vienu apkopēju.

Tiek turpināta pētniecība un vākti arhīva materiāli galvenajām tēmām: “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “Rokoko stils Latvijā”, “18. gadsimta piļu analoģijas”. Par izrakumiem Rūjienas baznīcā publicēts raksts Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta materiālos.

Arhitektūras izpēte veikta divās 18. gadsimta muižās. Galtenes muižas ekspedīcijā iegūta krāsns, bet Lādes muižas izpētes ekspedīcijā atsegti klasicisma laika sienu gleznojumi, izpildītas šo gleznojumu kopijas.

Pilī veiktas zondāžas Rožu istabas spogulim, atsegti un demontēti 20. gadsimta 30. gadu veidojumu papildinājumi. Uzsāktas zondāžas otrajā hercoga rakstāmkabinetā, kur, meklējot kamīna robežu, atsegts sienas gleznojuma fragments.

Pirmo reizi muzejā sarīkota atvērto durvju diena un seminārs, kurā iepazīstina ar priekšmetu restaurācijā paveikto un dārza atjaunošanas projektu.

Laika gaitā pils ieaugusi kokos, tāpēc tiek nocirsti 19. gadsimtā stādītie koki kariešu pagalmā, lai varētu atgriezties pie 18. gadsimta situācijas, kad visa pils bija pārskatāma. Muzeja darbinieki talkās turpina atsegt sākotnējo bruģi kariešu pagalmā.

Tradicionālās 24. maija svinības notiek pils parkā par tēmu “Čarlstona balle”.

Rundāles pils muzeja apmeklētāju skaits pieaug līdz gandrīz 32 000.

21. novembrī Rundāles pils muzejs piedzīvo smagāko brīdi – Krustpils stacijā traģiski iet bojā muzeja direktors Laimonis Liepa.

20.05.2022

Par jauno Rundāles pils muzeja direktoru kļūst Imants Lancmanis, līdzšinējais muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā; savukārt viņa vietu ieņem Leopolds Mārcis Kļaviņš, kas līdz tam bija Latvijas mākslas nodaļas vadītājs. Rundāles pils muzejā kopā strādā jau 36 darbinieki. Nomainoties dažiem pils darbiniekiem, direktora vietnieka par restaurāciju amatā stājas Kārlis Siliņš, par viņa palīgu plaši izvērstajos restaurācijas darbos – inženieris Rimants Buzēns. Tiek izveidota Pils ansambļa nodaļa pils restaurācijas darbu izpētes un fiksācijas materiālu vākšanai un apkopošanai ar vadītāju Marģeru Vītolu priekšgalā. Sāk veidot pils ansambļa arhīvu. Tiek pieņemts jauns Parka nodaļas vadītājs Gunārs Ozols, parka atjaunošanas darbiem izveidots sektors ar vadītāju Nelliju Lagzdiņu, kura atbild par augu kolekcijām. Parka darbu veikšanai kolhoza “Uzvara” priekšsēdētājs Ivars Jansons uzdāvina traktoru, un tiek pieņemti darbā traktoristi. Arhīva sektora vadīšanu pārņem Valērija Liepa. Darbu sāk divas restauratores Maruta Tālante un Jūra Avinaite-Pēkale. Latvijas mākslas nodaļā sāk strādāt mākslas zinātniece Laura Liepa. Palielinās arī fotografēšanas apjoms, veicot ne tikai pils ansambļa restaurācijas fiksāciju, bet arī priekšmetu restaurācijas procesu fiksāciju, tāpēc pieņem darbā fotogrāfi Veltu Leijeri.

Muzeja pamatfondā iegūti 305 pamatfonda priekšmeti. Gleznas un mēbeles nodevusi Valsts Ermitāža Ļeņingradā, tādējādi palielinās restaurācijas darbu apjoms. Iegūti vairāki priekšmeti no baznīcām. No Burtnieku baznīcas pārved altāra rentablu un kanceli, jo tā pēc draudzes likvidēšanas ir bojāta. Tiek veikta Kurzemes hercogu kapeņu sakārtošana, inventarizācija un fotografēšana.

Pilī veic zondāžas Lielajā galerijā, Spoguļu kabinetā un Ovālajā porcelāna kabinetā. Krāsojuma zondāžas veic staļļu ēkai un izgatavo krāsojuma shēmu. Rožu istabas spoguļa apakšdaļas veidojuma atjaunošanai izstrādā projektu. Nepieciešams izveidot visu pils telpu tehnoloģisko projektu.

Apmeklētāju skaits šajā gadā sasniedz rekordu – 48 867.

20.05.2022

Šajā gadā pieņem darbā divas restauratores – metāla priekšmetu restauratori Annu Matisoni, jo ekspedīcijās iegūtas durvju atslēgas kārbas, vairodziņi un viras, kā arī vējrādītāji un citi metāla priekšmeti ir sarūsējuši un sliktā stāvoklī, un restauratori keramiķi Baibu Pīru, jo pieaudzis porcelāna un keramikas priekšmetu skaits, savukārt porcelāna restauratorei Maijai Baņķierei vairāk laika nākas veltīt lustru projektēšanai un to detaļu izgatavošanai. Lai paātrinātu izrakstu veikšanu par plašo muzeja pētniecības tēmu loku, Centrālajā valsts vēstures arhīvā sāk strādāt vēl viena muzeja speciāliste – Nora Sadovska. Paplašinoties pils kompleksa restaurācijas darbiem, palielinās arī fotografēšanas apjomi darba procesu fiksēšanai, kas jāveic līdztekus krājuma priekšmetu un to restaurācijas procesu fotografēšanai. Šajā laikā filmu attīstīšanai un fotokopiju izgatavošanai pieņem darbā vēl vienu fotogrāfu, bet, lai veikto fotofiksāciju dokumentētu un izgatavotu uzskaites kartītes, fotonodaļā uzaicina strādāt tehniķi Velgu Ansoni. Tā kā dārza ierīkošanas darbu veikšanai nopirkti divi traktori, pieņem darbā traktoristu Jonasu Meškausku. Pils kompleksa restaurācijas darbu uzraudzīšanai elektrotīklu ierīkošanas jomā darba pienākumus sāk pildīt enerģētiķis Imants Grunde.
Muzejā strādā jau 44 darbinieki, tāpēc svarīgi kļūst nodrošināt labus dzīves apstākļus. Daļa muzeja darbinieku jau pametuši Rīgu un dzīvo atsevišķās pils pirmā stāva telpās ar krāsns apkuri, āra ateju parkā un ūdens ieguves vietu – no akas pie Baltās mājas. Tikai reizēm ir iespējams dabūt ūdeni no skolas virtuves. Tāpēc iespēja izbūvēt trīsstāvu 18 dzīvokļu dzīvojamo māju ir ilgi gaidīts pasākums. Lai māju varētu nodot, darbinieki ēkas apdares darbos nostrādā 2000 stundu. Tikpat svarīga ir ēdināšanas tēma, tāpēc muzejā tiek izveidots kopgalds, kuram speciāli ierīko sakņu dārzu.
Pieaug muzeja krājums, pamatfondā iegūtas 198 vienības. Daudz vērtīgu priekšmetu saņemti no Maskavas mākslas vēsturniekam Vladimiram Morozam konfiscētās kolekcijas. Šo priekšmetu nodošanu Rundāles pils muzejam bija panācis direktors Laimonis Liepa vēl 1975. gadā. Muzejā deponētas mākslinieka Ģederta Eliasa mēbeles. Krājumu papildina arī pirkti priekšmeti. Izstrādā projektu ratnīcās paredzēto krājuma glabātavu plauktiem.
Intensīvs priekšmetu restaurācijas darbs turpinās visās jomās, veic 16 gleznu tehnisko restaurāciju, restaurē Bula tehnikā darinātu pulksteņa korpusu, konservē 44 metāla priekšmetus, 12 arheoloģisko tekstiliju fragmentus, restaurē četras porcelāna vāzes un uzsāk Ķīnas vāžu kopiju izgatavošanu porcelāna fabrikā Rīgā. Tehnisko restaurāciju veic 300 krāsns podiņiem, lai sagatavotu pils krāšņu oriģinālos podiņus krāšņu mūrēšanai. Ļeņingradā tiek veiktas konsultācijas par krāšņu kopiju izgatavošanu. Restauratori metāla un tekstiliju restaurācijā stažējas Maskavā un konsultējas Viļņā pie ķīmiķes Kaminskienes Viļņas restaurācijas institūtā. Valsts vēstures muzejā Maskavā tiek nokopēts apdrukāta 18. gadsimta auduma paraugs kopijas izgatavošanai, kas nepieciešama hercoga bibliotēkā 1800. gada inventarizācijā minētajam audumam.
Kuskovo pilī un Ostankino pilī pie Maskavas Maija Baņķiere veic lustru uzmērīšanu un izstrādā projektus lustrām un bra.
Parka nodaļas darbinieki konsultējas par dārza ierīkošanas tēmām Piejūras parkā Ļeņingradā. Nellija Lagzdiņa izgatavo parka regulārās daļas rietumu puses maketu. Muzeja darbinieki kokaudzētavā, kas ierīkota mežaparka austrumu malā, sastāda vairākus simtus Viborgā ataudzētu Rundāles pils parka liepiņu stādu. Līgo dienā muzeja darbinieki sien lapu slotiņas, ar ko ziemā barot stirnas, un svin svētkus.
Turpinās pamattēmu “Rokoko stils Latvijā”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “18. gadsimta Eiropas pilis” materiālu vākšana arhīvos.
Arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcija notiek Lustes pilī, veicot uzmērīšanu un fotofiksāciju, tā papildinot 1973. gadā iegūtos materiālus. Kurzemē ekspedīcijas notiek Cērkstes un Puzes muižā, ēkās, kuras paredzētas nojaukšanai.
Pilī izpēte notiek vairākās austrumu korpusa telpās un pils uzbrauktuvei – pandusam pie centrālās pagalma ieejas. Tiek izstrādāts makets Spoguļu kabineta treljāžas panno spoguļu un veidojumu rekonstrukcijai. Lauma Lancmane izstrādā reprezentācijas telpu interjeru iekārtojumu skices.
Imants Lancmanis muzeja darbiniekiem nolasa 11 lekcijas par dekoratīvās mākslas vēsturi. Ārpus muzeja tiek nolasītas lekcijas par Rundāles pils būvvēsturi un restaurāciju. Par šo tēmu publicēti raksti laikrakstos.
Muzeja apmeklētāju skaits sasniedz 54 322. Tiek izstrādāts ekskursiju vadīšanas teksts. Budžeta līdzekļi – 831 178 rubļi. No tā lielākā daļa – 725 326 rubļi – piešķirti pils restaurācijai.
Pils dzimšanas dienas svinības atkal rīko parkā, izraudzītā tēma – tērpi kantri stilā. Rudens balles sarīkojums notiek oktobrī Zelta zālē, dekorējot ar apgleznotām drapērijām monumentālās glezniecības restauratoriem izbūvētās sastatnes kā Austrumu teltis. Sarīkojums nodēvēts par “Austrumu harēmu”, tajā tiek svinētas arī divu muzeja darbinieku Lauras Liepiņas un Elmāra Liepas kāzas.
Šajā gadā muzeja darbinieki dodas ekskursijā uz Karpatiem. Vasaras beigās rodas iespēja skatīt Ļeņingradā izstādi “Tutanhamona zelts” un apmeklēt Katrīnas pils kompleksu Carskoje Selo Krievijā.

12.07.2022

Muzejā strādā 49 darbinieki. Daļa darbinieku nomainījušies, bet daļa – pieņemti no jauna, paplašinoties darbu apjomam. Parka nodaļā sāk strādāt dārzniece Dace Damberga. Tiek izveidota Masu nodaļa – tagadējā Apmeklētāju apkalpošanas nodaļa. Par nodaļas vadītāju pieņem Dagniju Lejnieci. Mehānikas nodaļā amata pienākumus sāk veikt mehāniķis Imants Augstkalns, jo nopirkts vēl viens traktors un ecēšas. Fotonodaļas laboratorijai, kas iekārtota pils kompleksa rietumu puses klēts ēkās, izgatavo speciālas lielizmēra vannas, lai muzejā būtu iespējams kopēt arī liela izmēra fotoattēlus, tāpēc pieņem darbā foto laboranti Mariju Soļeckovu un tehniķi Ilgu Buzēnu. Uzlabo apstākļus galdnieku darbnīcā – nopērk darbgaldus. Iegādāti darbgaldi arī lustru detaļu slīpēšanai. Muzeja darbinieki var pāriet uz dzīvi jaunuzceltajā muzeja dzīvojamā mājā.
Muzeja apmeklētāju skaits stipri sarucis – 13 800, jo arī apskatāmo telpu skaits atjaunošanas darbu dēļ ir daudz mazāks. Muzeja budžets – 923 556 rubļi, no tiem pils restaurācijai piešķirti 791 703 rubļi.
Krājuma pamatfondā iegūts 171 priekšmets. Veikti vairāki eksponātu pirkumi Mežotnē, Rīgā un Ļeņingradā. Atsevišķus priekšmetus nodod Valsts Ermitāža Ļeņingradā. Puzes draudzes pārstāvji nodod muzejam alvas svečturus.
Lai atbrīvotu krājuma plauktus austrumu korpusa gaitenī, priekšmetus pārvieto uz atbrīvotajām skolotāju dzīvokļu telpām pirmajā stāvā. Tur plauktos novieto krāsns podiņus, stuka priekšmetus un kokskulptūras, bet lustru detaļas saliek hercoga bibliotēkas telpā. Krājuma glabāšana jāveic pat ārpus pils, izmantojot Bērsteles baznīcu kā lielo arhitektūras detaļu glabātavu. Austrumu puses ratnīcā ierīko mēbeļu karantīnas telpu, kurā var turēt priekšmetus pēc saņemšanas iespējamo kaitēkļu iznīcināšanai.
Tiek veikta 13 gleznu tehniskā un septiņu gleznu mākslinieciskā restaurācija, restaurēta kumode un trīs krēsli, veikta astoņu porcelāna vāžu, divu keramikas trauku un 51 krāsns podiņa restaurācija. Izgatavotas Ķīnas vāžu kopijas, par kuru apgleznošanu Baiba Pīra konsultējas Ļeņingradā “Rosrestavracija” darbnīcās. Anna Matisone stažējas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un Vissavienības centrālā restaurācijas kombināta zinātniskās izpētes laboratorijā Maskavā. Turpinās lustru detaļu izgatavošana stikla fabrikā “Neman” Baltkrievijā.
Tiek vākti materiāli muzeja pētnieciskām tēmām “Rokoko stils Latvijā”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “Eiropas piļu analoģijas” un “18. gadsimta regulārie parki”. Turpinās pils telpu izpēte austrumu korpusā. Ieva Lancmane sāk darbu pie izstādes kataloga “17. gadsimta portrets Latvijā” gatavošanas. Izstrādāti mēbeļu projekti un aizkaru izšuvumu skices banketu zālei. Arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijā Kokapuzes muižā veikti uzmērījumi un atsegti sienu gleznojumi.
Bieži muzeja darbinieki izpalīdz dažādu Latvijas ēku restaurācijas problēmu risināšanā, tā Ieva Lancmane veic zondāžas Vircavas kavalieru nama fasādē un izgatavo krāsojuma shēmas. Veic arī krāsojumu izpēti Zentenes pils telpās un izpēta Pētera-Pāvila baznīcas fasādes skārda rotājumu krāsojumu un restaurē divus fragmentus. Muzeja darbinieki palīdz izpētīt Ungurmuižas tējas namiņa krāsojumu un piedalās krāsu jaukšanā.
Pieaug arī nolasīto lekciju skaits. Imants Lancmanis turpina lekciju ciklu muzeja darbiniekiem par dekoratīvās mākslas attīstību. Ārpus muzeja darbinieki lasa lekcijas par Rundāles pils restaurāciju, dārza veidošanu, Bauskas vēsturiskā centra apbūvi, sniedz intervijas televīzijā un radio. Izdevums “Muzeji un kultūras pieminekļi” veltīts Rundāles pilij ar četriem rakstiem par restaurāciju un krājuma kolekcijām.
Zelta zāles priekštelpā iekārto izstādi “Rundāles pils restaurācija”.
Aprīlī Maskavā Imantam Lancmanim PSRS Kultūras ministrijā jāpierāda Rundāles pils muzeja augstākas kategorijas statuss.
Muzeja darbinieki regulāri strādā kopgalda dārziņa kopšanā. Talkas sarīkotas austrumu puses ābeļdārza atjaunošanai, kad iestāda jaunās ābelītes. Stādīšanas talka organizēta arī ziemeļpuses augļu dārza norobežošanai. Tur gar lielceļa malu iestāda vilkābeļu dzīvžogu.
Jūlijā muzeja darbinieki dodas studiju braucienā uz Igauniju apskatīt lielu daļu no Igaunijas ziemeļrietumu daļas muižu kompleksiem, tostarp arī Peltsamā pili, kurā strādājis tēlnieks Johans Mihaels Grafs pēc stuka veidojumu apdares pabeigšanas Rundāles pilī. Braucienā iekļauta arī baznīcu apskate Sāmsalā.

13.07.2022

Muzejā strādā jau 57 darbinieki. Par Latvijas mākslas nodaļas vadītāju pieņem darbā Daini Bruģi, šajā nodaļā sāk strādāt zinātniskais līdzstrādnieks vēsturnieks Jānis Baltiņš un mākslas vēsturniece Indra Liepa, Pils ansambļa nodaļā – Gazis Habibuļins, Fondu nodaļā – Līga Sāne, Restaurācijas nodaļā – Ilga Galviņa. Pieņem darbā arī divus tehniķus dažādu tehnisku darbu veikšanai. Parka nodaļā amata pienākumus sāk pildīt dārzniece Ilzīte Enkmane. Tā kā muzejs Armēnijā iegādājas kravas autobusu ERAZ-762 un nepieciešamos mehānismus parka ierīkošanas darbiem, Mehānikas nodaļā pieņem darbā trīs mehāniķus un šoferi Jāni Vasiļausku. Arvien vairāk procesu dārza atjaunošanā jāveic pašu spēkiem. Arī vairums saimniecisko darbu ir uz muzeja darbinieku pleciem, tāpēc galdnieku darbnīcā uzaicina strādāt amatnieku Vili Štelmaheru. Lai gan muzejs visu gadu ir slēgts, pieņem divus zāļu uzraugus – sargus. Katlu mājas darbināšanai amata pienākumus sāk pildīt divi kurinātāji.
Muzeja budžets ir 849 709 rubļi, no kuriem pils restaurācijai piešķirti 684 132 rubļi. Krājuma pamatfondā iegūti 409 priekšmeti. Gleznu “Junona pie Argusa līķa” nodevis Aizrobežu mākslas muzejs, no Valsts Ermitāžas Ļeņingradā saņemti Ķīnas porcelāna priekšmeti. Veikti atsevišķi eksponātu pirkumi Rīgā un Ļeņingradā. Krājums kārtējo reizi tiek pārvietots uz dažādām pils telpām atkarībā no pilī veiktiem restaurācijas darbiem.
Veikta tehniskā un mākslinieciskā restaurācija sešām gleznām. Konservāciju veic 32 metāla priekšmetiem un 49 arheoloģiskajiem audumiem. Sagatavo oriģinālos kāpņu balustrus uzstādīšanai. Tiek nolemts izsniegt pienu restauratoriem, jo restaurācijā izmanto ķimikālijas, kas var būt kaitīgas veselībai.
Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvos. Speciālisti strādā pie tēmām “Rundāles pils plafonu ikonoloģija”, “Baltās zāles veidojumu tematika”, “Gleznotāja F. H. Barizjena portreti”, “Spāres baznīcas lustru analīze”.
Veikta arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcija Veismaņu muižā pēc Valmieras pieminekļu inspektores Daces Puķītes ierosinājuma. Izpēti un fotofiksāciju veic arī Liepājas pilsētā – tas nepieciešams plānotajam izdevumam “Liepāja no baroka līdz klasicismam”.
Izgatavoti trīs austrumu korpusa telpu iekārtojuma projekti, paneļa pildiņu projekts mazajiem Baltās zāles kabinetiem, skices banketu kompleksa aizkaru lambrekenu izšuvumiem un interjera projekta skice pils virtuves telpai pirms pavardu atsegšanas.
Sastādīts perspektīvais eksponātu plānojums baznīcu mākslas ekspozīcijai staļļu ēkās. Veiktas zondāžas vairākās skolas atbrīvotās pils telpās. Telpā pie hercoga ēdamzāles atklāts uz sienas joslā pie krāsns uzgleznots ķīniešu zīda apgleznojuma stilistikas tapešu motīvs. Veicot komunikāciju ierīkošanas darbus, atrod vēsturiskā ūdensvada paliekas. Identificēti oriģinālie pils krāsns podiņi pēc fotogrāfijām, lai varētu sākt krāšņu atjaunošanu sākotnējās vietās.
Ārpus muzeja tiek nolasītas lekcijas “Rastrelli darbība Latvijā”, “Rundāles pils kompleksa restaurācija”, sniegta intervija radio. Žurnālā “Arhitektūra, Celtniecība, Dizains” publicēts raksts “Interjera apdares veidi un materiāli”.
Pils jubileju atzīmē braucienā pa hercoga pilīm Vircavā, Zaļeniekos, Lustē un Svētē.

13.07.2022

Muzeja darbība izvēršas arvien plašāka, te strādā jau 76 darbinieki. Darbā pieņem divas speciālistes – mākslas vēsturnieci Dzintru Miķelsoni un darbam Maskavas arhīvos Valdu Vilīti. Gleznu restaurācijas nodaļā aizgājušās restauratores vietā pieņem Velgu Lazdiņu. Grāmatvedībā rodas nepieciešamība pēc vēl vienas grāmatvedes, tāpēc darbu sāk Julijana Bitaitiene. Sekretāres amatu pilda Ligita Ābolniece, jo Anna Gasūna pārņem atbildību par restaurācijas darbu uzskaites dokumentāciju. Pieņem vēl trīs tehniķus – Foto nodaļā Veroniku Vasiļausku, Pils ansambļa nodaļā Inesi Sprinci un Restaurācijas nodaļā Juri Spilneru. Nepieciešams vēl inženieris tehnisko ierīču uzturēšanai, kurinātājs un mehāniķis dārza tehnikas labošanai. Ruta Zaķe sāk strādāt par dežuranti sardzi.
Muzeja apmeklēšana iespējama tikai speciālistu grupām. Budžeta līdzekļi palielinājušies līdz 1 061 099 rubļiem, no kuriem restaurācijai piešķirti 822 715 rubļi.
Tiek nopirkts traktors T-40. Pilsrundāles ciematā pabeidz muzeja otro dzīvojamo māju “Kurši”, kurā darbiniekiem piešķir dzīvokļus. Iedalīti tiek arī mazdārziņi pie Bērsteles upes.
Turpinās krājuma papildināšana, pamatfondā iegūti 116 priekšmeti. Saņemtas trīs gleznas ar alegoriju tēmām no Aizrobežu mākslas muzeja, gleznas līdz 1919. gadam atradušās Paula fon Tranzē-Rozeneka kolekcijā.
Uzsāk krājuma iekārtošanu jaunajā pastāvīgajā krājumu glabātavā austrumu puses ratnīcas ēkā, uz kurieni pārved kokgriezumus, kas glabājušies pils virtuves telpā.
Intensīvi notiek krājuma priekšmetu restaurācija – veic 11 gleznu tehnisko restaurāciju, restaurē 38 vāzes un 39 mēbeļu priekšmetus. Konservāciju pabeidz 58 arheoloģisko audumu fragmentiem. Apglezno 11 porcelāna Ķīnas vāžu kopijas. Notīrīti misiņa kroņlukturi un sagatavotas izstādīšanai trīs stikla lustras un 30 misiņa blakeri.
Četrus mēnešus gandrīz visi muzeja darbinieki strādā Baltajā zālē, lai pabeigtu restaurācijas darbus, kurus nepietiekamu finanšu dēļ nebija paveikusi Ļeņingradas restauratoru brigāde. 17. jūnijā Kultūras ministrijas arhitektūras pieminekļu restaurācijas komisija var pieņemt pabeigtos restaurācijas darbus.
Muzeja darbinieki tapsē pirmo telpu pilī ar audumu, parastu puszīda oderdrēbi, kas gan ir pagaidu risinājums, kamēr nav noausti īstie zīda tapešu audumi. Telpu pie Zelta zāles iekārto ar mēbelēm un gleznām, bet Ovālajā porcelāna kabinetā izliek Ķīnas porcelāna vāžu kolekciju. Iekārtojums tiek veidots arī reprezentācijas telpu kompleksā pils pirmajā stāvā, tā ka ir iespējams svinīgi atzīmēt darbu pabeigšanu kopā ar Zinātniskās restaurācijas pārvaldes restauratoriem.
Turpinās arhīva materiālu vākšana Centrālajā valsts vēstures arhīvā, un tiek sākta materiālu vākšana Maskavas arhīvos. Leopolds Mārcis Kļaviņš turpina strādāt pie tēmas ”Bauskas vēsturiskā centra apbūve”, bet Gunārs Ozols – pie tēmas “18. gadsimta regulārie parki”. Ārpus muzeja tiek nolasītas lekcijas par lietišķi dekoratīvās mākslas vēsturi un Rundāles pils restaurāciju. Muzeja darbinieku raksti par Rundāles pils restaurāciju parādās vairākos laikrakstos.
Sarīko ekspedīciju Elejā muižas kalpu mājas izpētei un uzmērīšanai, jo ēku paredzēts nojaukt. Notiek izpēte arī hercogu pilī Vircavā. Viena no pirmajām fasādes krāsojumu sistēmas izpētēm tiek veikta ēkai Rīgā, I. Sudmaļa ielā 1, tagadējā Grēcinieku ielā. Maija Baņķiere restaurē Ventspils rātsnama krāsni.
Par godu muzeja 8. dibināšanas gadadienai notiek diskoballe ar NLO maskas parādīšanos. Sarīkojuma noformējumam griestu gleznotāju sastatnes dekorētas ar slaveno mūzikas grupu nosaukumu transparentiem. Muzejā nostiprinās tradīcija – Jaungada eglītes pasākuma rīkošana darbinieku bērniem.
Oktobrī muzeja darbinieki aizbrauc ekskursijā uz Prado muzeja gleznu izstādi Ermitāžā, pie reizes apskatot Ļeņingradas piepilsētas pilis un vienu no Frančesko Rastrelli celtnēm Smoļnija klosteri.

01.09.2022

Gatavojoties muzeja atvēršanai un uzsākot apmeklētāju pieņemšanu, ievērojami palielinās pieņemto darbinieku skaits. Muzejā strādā 93 darbinieki. Restaurācijas nodaļā pieņemta restauratore Aina Balode, viens no Ļeņingradas tēlniecības restauratoru brigādes locekļiem Valērijs Andrējevs, restauratore Silvija Orbidāne un tehniķe restauratore Ligita Antīpina. Darba gaitas sāk vairāki tehniķi: Latvijas mākslas nodaļā arhīviste Aina Dubrovska, Fondu nodaļā Sniegbaltīte Augstkalne, Foto nodaļā Ieva Brašmane, Parka nodaļā Daina Atāla. Galdniecībā sāk strādāt Arnis Skujiņš, par šoferi – Andris Petrauskis, par elektriķi – Margonis Jaunākais. Pieņem darbā divus zāļu uzraugus un vienu apsardzes darbinieci Valēriju Brezinu. Tā kā Burtnieku mācītājmuižas ēka tiek paņemta muzeja bilancē kā filiāle Vidzemē, par uzraugu pieņem Martu Devīti.
Muzeja apmeklētāju skaits sasniedz 74 200. Budžeta līdzekļi veido 1 062 644 rubļus, no kuriem pils restaurācijai izlietoti 840 209 rubļi.
Krājums papildinās ar 165 pamatfonda priekšmetiem, kas nonākuši muzejā gan ar pirkumiem, gan dāvinājumiem, gan ekspedīcijās iegūtiem eksponātiem (piemēram, Kukšu krāsns podiņi). Baznīcas iekārtu demontē arī Ziemupes baznīcā, kas atrodas PSRS armijas aizsardzības zonā.
Krājuma ēkā austrumu puses ratnīcā izbūvē sliedes gleznu stelāžām. Uz rietumu puses ratnīcu pārvieto krāsns podiņus un metāla priekšmetus no pils pirmā stāva telpām. Krājuma priekšmetu pārvietošana notiek vairākās pils telpās atkarībā no pils restaurācijas darbu gaitas.
Turpinās intensīva krājuma priekšmetu restaurācija. Restaurētas trīs gleznas, septiņi porcelāna priekšmeti un viena mēbele. Konservācija veikta 14 kokgriezuma un 94 metāla priekšmetiem, 11 arheoloģiskajiem audumiem. Keramikas restauratore stažējas Maskavā. Pieci restauratori nokārtojuši atestāciju.
Tāpat turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvos Rīgā un Maskavā. Muzeja darbinieki strādā pie pētījumiem: “17. gs. portrets Latvijā”, “Apgleznojums zemnieku mēbelēs” , “Melnais metāls tautas amatniecībā” un “Stikla lustru ražošana Latvijā”. Laikrakstos publicēti raksti: “Mantojumā pils”, “Rundāles pils ansambļa restaurācijas principi un metodika”, “Mežotnes pils”, “Svitenes pils”, “Arhitektūras pieminekļi Codes ciemā”. Lekcijas nolasītas par dažādām tēmām: “Rundāles pils muzeja kolekcijas”, “Rundāles pils muzeja zinātniskais darbs”, “Mākslas darbu kolekcijas restaurācija”. Izdots ceļvedis “Rundāles pils”.
18. maijā apmeklētājiem atvērta pils ekspozīcija ar sešām iekārtotām austrumu korpusa telpām. Vienlaicīgi atvērtas arī izstādes pirmā stāva gaitenī “Pils būvvēsture” un “Rundāles pils restaurācija no 18. līdz 20. gadsimtam”. Novadīta arī konference, kas veltīta restaurācijas problēmām.
Arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijas notiek Burtnieku baznīcā un mācītājmuižā. Atkārtota ekspedīcija norisinās Elejas kalpu mājas izpētei, hercoga pilij Vircavā un Tiepeles muižā, kur atklāj sienu gleznojumus. Liepājas pilsētas ēkas tiek pētītas Dabas un pieminekļu biedrības izdevumu sērijas izdevumam “Liepāja no baroka līdz klasicismam”. Papildus izpēti veic arhīva materiāliem Liepājas muzejā.
Muzeja darbinieki veic izpēti, uzmērīšanu un būvdetaļu demontēšanu ēkai Bauskā, A. Upīša ielā 26/30, pirms nojaukšanas. Sekojot arhitekta Pētera Blūma uzaicinājumam, izpētes ekspedīcijas noorganizē arī ēku Skārņu ielā 8 un 6, Rīgā, fasādes krāsojuma izpētē.
Parkā muzeja darbinieki piedalās pirmā celiņa izšķūrēšanas pasākumā. Lai atrisinātu muzeja darbinieku apgādi ar pārtiku, rietumu korpusa 1. stāvā izveido kiosku, kuru vada Ilga Buzēna.
Atsākas tematisko masku baļļu rīkošana. Tā muzeja 9. gadadienas svinības notiek viduslaiku noskaņās – balle Burgundijas galmā. Muzeja darbinieki izgatavojuši viduslaiku tērpus. Šajā laikā atzīmē arī Starptautisko sieviešu dienu, kurā vīrieši sagatavo aizkustinošu čigānu teātri – pantomīmu, kurā arī sieviešu lomas spēlē vīrieši, bet runas ierakstītas svešās balsīs.
Pils dzimšanas dienu atzīmē ar izbraukumu uz Pažaisles klosteri. Arī ikgadējais studiju brauciens organizēts Lietuvas arhitektūras pieminekļu iepazīšanai.

01.09.2022

Muzeja apmeklētāju skaits pieaug līdz pat 124 600, tāpēc strauji palielinās nepieciešamo darbinieku skaits – līdz pat 100 personām. Darbā pieņem četrus zāļu uzraugus, trīs speciālistus Masu nodaļā – Jeļenu Kuzņecovu, Astrīdu Forsti un Andreju Alksni, kas galvenokārt vada grupas kā gidi. Svarīgi risināt drošības jautājumus, tāpēc amata pienākumus sāk pildīt signalizācijas inženieris Imants Forsts un sakaru inženieris Gunārs Eglītis, kas ierīko apsardzes signalizāciju ar pulti, pie kuras darbojas pults operatori. Darbā pieņem arī ugunsdzēsēju ugunsdrošības uzraudzīšanai. Par direktora vietnieku saimnieciskā darbā sāk strādāt Juris Lazdāns, par santehniķi – Imants Augstkalns. Mehānikas nodaļā darba gaitas sāk divi mehāniķi – Arnis Behmanis un Mintauts Buzēns. Pieņem vēl divas apkopējas un divus tehniķus un kasieri. Dzintra Dreimane uzņemas muzeja dzīvojamās mājas dzīvoklī ierīkotajā bērnu rotaļu istabā bērnudārza vadīšanu muzeja darbinieku bērniem.
Budžeta līdzekļi ir 943 475 rubļi, no kuriem restaurācijai izlietoti 682 512 rubļi. Krājuma pamatfondā iegūti 120 priekšmeti. Eksponāti pirkti par 102 742 rubļiem. Nopirkta Itālijas ziloņkaula kāzu lādīte, renesanses lāde – sols, K. F. Leitnera gleznots portrets, M. de Hondekūtera klusā daba u. c. priekšmeti. No Bauskas Sv. Gara baznīcas saņemta altārglezna “Pasā maltīte”. F. de Mušerona ainavu saņem kā dāvinājumu.
Krājuma priekšmeti kārtējo reizi tiek pārvietoti, šoreiz no otrā stāva hercoga apartamentu telpām uz pirmo stāvu rietumu korpusā. Mēbeļu krājuma telpa ierīkota hercoga bibliotēkā.
Aktīvi notiek krājuma priekšmetu restaurācija, kas nepieciešami interjeru iekārtošanai. Veikta 24 gleznu tehniskā restaurācija un daļai mākslinieciskā restaurācija, restaurēti porcelāna un fajansa priekšmeti, kā arī vairākas mēbeles. Konservētas arheoloģiskās tekstilijas, un izšūts bīskapa kurpju pāris. Sagatavota piekāršanai viena lustra.
Restauratori stažējas keramikā un ķīmisko analīžu veikšanā Viļņas pieminekļu restaurācijas institūtā un uzzina daudz jauna par gleznu fizikālās izpētes metodēm un audumu restaurāciju Viļņas restaurācijas centrā. Divas restauratores stažējas Ļeņingradā par polihromā krāsojuma, zeltījuma konservāciju, kas kļuva aktuāls pēc baznīcu iekārtu nonākšanas muzejā. Restauratori piedalās konferencē Ļvovā “Kaļķakmens skulptūru restaurācija” un Maskavā “Jaunākie sasniegumi restaurācijā”. Svarīgs notikums ir republikas restaurācijas izstāde Rīgā, kur iespējams demonstrēt muzeja restauratoru sasniegumus.
Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvos, iesākti jauni pētījumi “Rastrelli pēdējā celtne (Sv. Annas un Sīmaņa pareizticīgo baznīca Jelgavā)”, “Arhitektūras terminoloģija”, un turpinās tēma “17. gadsimta portrets Latvijā”. Tiek nolasīti divi referāti: “Monumentāli dekoratīvo gleznojumu un krāsojumu sistēma” un “Rundāles pils ansambļa restaurācijas problēmas”. Laikrakstos parādās vairāki raksti: “Bauskas pils”, “Bauskas luterāņu baznīca”, “Bauskas rātsnams”, “Rundālē jūt pavasari”, “Bornsminde – gadsimtu arhitektūra Ziedoņos”. Izdod Rundāles pils ceļvedi krievu valodā. 1. jaunieguvumu izstāde, kuru iekārto pils virtuvē un divās reprezentācijas kompleksa telpās, ir kā izaicinājums, lai parādītu savas kolekcijas, kurām vēl nav restaurētas paredzētās telpas.
Pils izpēti veic telpās, kuras nebija pieejamas skolas pastāvēšanas laikā. Svarīgs atradums ir hercoga guļamistabas krāsns balustra veida kāju stuka masas fragmenti.
Nozīmīga arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcija pēc arhitekta Pētera Blūma uzaicinājuma notiek Rīgā, I. Sudmaļa ielā 18 – Mencendorfa namā, kur tiek atsegti vairāku periodu sienu gleznojumi. Muzeja plānotā ekspedīcija norisinās Zlēku muižā, Popervāles muižā un pēc Valmieras rajona pieminekļu aizsardzības inspektores Daces Puķītes ierosinājuma Jaunraunas muižā.
Muzeja darbinieki piedalās divās konferencēs: “Pils ansambļu restaurācija” Kuskovo pilī pie Maskavas un “Vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzība” Klaipēdā. Tiek apmeklēti semināri Pieminekļu aizsardzība inspektoriem un Kvalifikācijas celšanas institūtā zinātniskajiem direktoriem.
Muzeja 10 gadu jubilejas pasākums “Spoku balle” tiek atcelts avārijas dēļ – plīsis apkures ūdensvads virs Lielās galerijas un nopludinājis griestu gleznojumu.
Pilī aizsākoties koncertdarbībai, mūziķi pārliecinās par Baltās zāles labo akustiku un labo skanējumu pils goda pagalmā.
Muzeja darbinieku studiju brauciens veltīts Kurzemes arhitektūras pieminekļiem Zlēkām, Ugālei, Piltenei un Kuldīgai.

02.09.2022

Daži muzeja darbinieki aiziet no muzeja, to vietā nāk citi, bet darbinieku skaits paliek nemainīgs – 100 personu. Tā kā apmeklētāju skaits pieaudzis līdz 179 tūkstošiem, darbā pieņem vēl astoņus zāļu uzraugus. Parka nodaļā amata pienākumus sāk pildīt dārzniece Dzintra Kociņa.
Budžeta līdzekļi – 1 013 104 rubļi, no tiem restaurācijā izmantoti 724 982 rubļi. Krājums papildināts ar 285 pamatfonda priekšmetiem, no kuriem 196 pirkti par 56 042 rubļiem no muzeja līdzekļiem, tostarp vairākas gleznas – Johana Lēberehta Eginka gleznots portrets, Krievijas lielkņazes Marijas Fjodorovnas portrets un glezna “Apollons”. Saņemti dāvinājumi no mākslinieka Leo Svempa mantiniekiem. Nojaukta un pārvesta Bērzaunes mācītājmuižas krāsns. No Ugāles baznīcas saņemta Jelgavas sudrabkaļa Josta Hermaņa Glandorfa dālderu kanna. Pils būvdarbos atrasts akmens kalums ar Grothusu dzimtas ģerboni no vecās Rundāles pils.
Restaurācijas nodaļā turpinās intensīvs restaurācijas darbs. Veikta septiņu gleznu tehniskā restaurācija un vienas gleznas mākslinieciskā restaurācija. Restaurētas trīs mēbeles un pieci porcelāna priekšmeti. Strādāts pie hercoga ģērbistabas krāsns podiņu restaurācijas. Konservēti arheoloģiskie audumi un 101 metāla priekšmets. Nostiprinātas divas epitāfijas un 10 kokgriezumi.
Daira Līdaka stažējas par audumu restaurāciju restaurācijas centrā Viļņā. Februārī restauratori brauc uz restaurācijas izstādi Tartu.
Izstrādāts projekts kāpņu telpu un pirmā stāva gaiteņu laternām pēc Kuskovo pils parauga. Iekārtota jauna ekspozīcija telpā aiz Zelta zāles pēc oriģinālo tapešu uzvilkšanas. Pils izpētē, lai varētu uzsākt veidojumu puķu vītņu restaurāciju, veic vītņu krāsojumu zondāžas Rožu istabā.
Starptautiskajā muzeju dienā atklāj izstādi “Ventspils koktēlnieki”. Tās sagatavošana prasa visu restauratoru un muzeja darbinieku iesaistīšanos, lai Lestenes baznīcas iekārtas priekšmetus izstādītu samontētā veidā un pasniegtu arī informatīvo materiālu. Tajā pašā laikā muzeja darbinieki strādā pie republikas muzeju krājumu porcelāna kopizstādes iekārtošanas Rīgā, izstāžu zālē “Latvija”, kur muzejs piedalās ar 117 eksponātiem.
Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvos. Daira Līdaka un Dzintra Gasūne, strādājot pie tēmas “Alva Latvijas mākslas amatniecībā”, apzina priekšmetus Rīgas, Viļņas, Tartu, Tallinas un Vīlandes muzejos un Tukuma, Talsu, Kuldīgas, Stučkas, Jēkabpils, Daugavpils, Krāslavas un Rēzeknes rajonos, veicot arī fotofiksāciju. Imants Lancmanis strādā pie grāmatas “Liepāja no baroka līdz klasicismam” sagatavošanas, Valda Vilīte uzsāk tēmu “Rundāles pils krāsnis”, izmantojot arhīvos Maskavā iegūtos uzziņas materiālus. Ieva Lancmane turpina strādāt pie tēmas “Gleznotāji Latvijā 17., 18. gs.”, un Dainis Bruģis – pie tēmas “Ventspils skolas koktēlnieki”.
Muzeja darbinieki piedalās konferencē “Baroka skulptūra 18. gs.” Ļvivā un konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā, bet Imants Lancmanis delegācijas sastāvā piedalās Latvijas kultūras dienu pasākumos Francijā. Muzeja darbinieki nolasa vairākas lekcijas: “Monumentāli dekoratīvās mākslas paraugi”, “Rundāles pils I būvperiods”, “Rastrelli un viņa laiks”, “Liepājas arhitektūra 16.–18. gs.”, “Latvijas arhitektūras pieminekļi”, “Bauskas rajona arhitektūras pieminekļi”, “Rundāles muižas ekonomika”.
Laikrakstos un žurnālos publicē dažādus rakstus: “Koktēlnieka A. Rimavičus kolekcija”, “Ventspils kokgriezēji”, “Rundāles parks”, “Senā arhitektūra Iecavā”, “Pārdomas drupu priekšā par projektu konkursu Elejas pilij”, “Скульптор декоратор И. М. Графф”.
Arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijas notiek Gatartas, Codes, Kukšu un Vecapguldes muižā, kā arī Bērzaunes mācītājmuižā. Ieva Lancmane veic zondāžas Iģenes baznīcas kanceles gleznojuma atsegšanai un Krūtes baznīcā.
Augustā tiek noorganizēts grupas “Credo” koncerts pils pagalmā – tas ir pirmais pārbaudījums lielam cilvēku pieplūdumam pilī. Septembrī pils parkā notiek Lielā talka, kuras laikā tiek izveidoti celiņi. Talciniekiem, kas sabraukuši no visas Latvijas, balvās tiek sagatavotas ģipsī atlietas pils veidojumu puķes.
Muzeja jubilejai par godu sarīko “Japāņu balli” pils staļļu ēkā, tajā piedalās citu iestāžu restauratori un viesi no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja. Martā notiek vēl viens tematisks sarīkojums kopā ar Brīvdabas muzeja darbiniekiem – “1908. gada balle”. Šī draudzība turpinās ar uzaicinājumu svinēt Līgo svētkus “Vēveros”.
Muzeja darbinieki aizbrauc uz Petrodvorecas strūklaku svētkiem un konsultējas par restaurācijas jautājumiem Meņšikova pilī Ļeņingradā.

13.09.2022

Muzeja darbinieku skaits pieaug līdz 112 personām. Muzejā nodarbināto iestāžu skaits ar katru gadu palielinās, tāpēc dokumentācijas kārtošanai pieņem vēl vienu grāmatvedi Brigitu Buzēnu un mašīnrakstītāju. Bibliotēkas pārzināšanai pieņem darbā Birutu Šogolovu, Foto nodaļā fotogrāfu un Restaurācijas nodaļā vienu restauratori. Muzeja apmeklētāju skaits pieaug līdz 246 tūkstošiem, tāpēc muzejā sāk strādāt vēl septiņi zāļu uzraugi.

Budžeta līdzekļi – 1 174 085 rubļi, no tiem restaurācijai izlietoti 259 902 rubļi. Krājums papildināts ar 190 eksponātiem, no kuriem 173 nopirkti par 61 404 rubļiem.

Pabeigti celtniecības un remonta darbi rietumu spārna ziemeļu daļas šķērskorpusā, tāpēc var sākt iekārtošanos jaunajās darba telpās.

Apmeklētājiem kinolektorija zālē pils staļļu ēkā regulāri rāda filmas. Domājot par ugunsdrošību, tiek nopirkts ugunsdzēsēju auto, lai varētu paši ātri rīkoties, novēršot iespējamu negadījumu.

Restaurācija notiek ļoti intensīvi, tiek pabeigta 24 gleznu, 314 metāla priekšmetu, 18 keramikas priekšmetu un arheoloģisko tekstiliju restaurācija. Nostiprināti 32 baznīcu iekārtu koka priekšmeti. Metāla restaurācijas darbnīcā izbūvē velkmes skapi. Restauratori stažējas Viļņas restaurācijas centrā.

Muzeja darbinieki strādā stikla fabrikā “Neman” pie lustru detaļu slīpēšanas. Tiek nokomplektētas trīs lustras.

Pils izpētei veiktas zondāžas pils dienvidu fasādē. Izstrādā skici kabineta pie Baltās zāles starplogu spoguļa veidojuma rekonstrukcijai.

Arhitektūras pieminekļu ekspedīcijas notiek Apriķu muižā, Ēdoles pilī un Krāslavas pilī, kur atklāj sienu gleznojumus. Ekspedīcija Neretas baznīcā noorganizēta, lai veiktu kapa plāksnes konservāciju un sakārtotu baznīcas kapenes, no kurām restaurēšanai tiek izņemts alvas sarkofāgs.

Svarīgs notikums ir piedalīšanās vissavienības izstādē “Mākslas priekšmetu restaurācija PSRS” Maskavā. Ar restaurētajiem priekšmetiem noformē veselu izstādes boksu. Restauratori piedalās arī republikāniskajā restaurācijas izstādē un muzeju krājumu izstādes “Pulkstenis interjerā” iekārtošanā izstāžu zālē “Latvija”.

Turpinās pamattēmu materiālu vākšana arhīvā. Strādā pie tēmām: “Rastrelli darbība”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla”, “Latvijas amatniecības vēsture”. Tēmai “17. gs. portrets Latvijā” materiālus vāc Tartu; tēmai “Sudrabs lietišķi dekoratīvā mākslā” priekšmetu apzināšana norisinās Saldus, Dobeles, Tukuma, Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Jelgavas rajonā; tēmai “Alva Latvijas mākslas amatniecībā” eksponātus vāc Sakā, Pāvilostā un Liepājā; tēmai “M. Berči” izpētes ekspedīcija notiek Liepājā.

Muzeja darbinieki nolasa vairākas lekcijas: “Mākslas priekšmeti arhitektūras pieminekļos”, “Latvijas mazo pilsētu vēsturiskās ainavas saglabāšana”, “Latvijas sakrālā arhitektūra manierisma laikā”, “Liepājas Sv. Trīsvienības baznīca”, “Latvijas lietišķi dekoratīvā māksla”, “Izrakumi pilī”. Imants Lancmanis piedalās Latvijas kultūras dienu pasākumos Grācā, Austrijā, nolasot referātu par Jelgavas un Kuldīgas pilsētu apbūves problēmām pēc Otrā pasaules kara.

Laikrakstos un žurnālos tiek publicēti raksti: “Bauska – pilsētbūvniecisks piemineklis”, “Kas noticis ar mākslas darbu”, “Pulkstenis mums uz rokas un…”, “Pēdējos gados republikā atrastie monumentāli dekoratīvās glezniecības paraugi”.

Izdoti Rundāles pils bukleti piecās valodās. Imants Lancmanis uzraksta tekstu katalogam “Pulkstenis interjerā”. Ieva Lancmane izstrādā izstādes “17. gs. portrets Latvijā” maketu.

Parka nodaļas darbinieki iepazīstas ar Igaunijas parkiem. Svarīgs notikums ir pirmās centrālās alejas liepiņas iestādīšana, ko veic pirmie muzeja darbinieki Imants Lancmanis un Leopolds Mārcis Kļaviņš.

Muzeju dienām veltīti vairāki kamermūzikas koncerti. Opermūzikas koncertu rīko goda pagalmā. Pils dzimšanas dienas atzīmēšana notiek staļļu iekšpagalmā – “Luksemburgas dārzā” ar atbilstoši brīvu noskaņu pie improvizēta baseina. Muzeja studiju braucienam izvēlēta Biržu pils. 

17.07.2024

Muzeja darbinieku skaits palielinās galvenokārt sezonas laikā, kad pieņem darbā 11 zāļu uzraugus. Papildinās arī citas nodaļas. Restaurācijas nodaļā sāk strādāt restauratore Inese Sakne, Latvijas mākslas nodaļā – speciālistes Inita Dzelme un Liene Voroncova, Pils ansambļa nodaļā – arhitekte Baiba Zasa, Foto nodaļā – fotogrāfs Gerards Dzelme. Tehnisko ierīču apkopei pieņem darbā Vladislavu Grunasu, remontatslēdznieku Agri Ģirupnieku un ugunsdrošības inženieri Aināru Melderi.

Apmeklētāju skaits pieaug līdz 266 tūkstošiem, jo aktīvi attīstās tūrisma firmas organizētas grupu ekskursijas no visas Padomju Savienības. Muzeja budžeta līdzekļi – 902 623 rubļi, no kuriem restaurācijas darbiem izlieto 664 899 rubļus.

Tā kā tiek saņemti Rīgas mēbeļu fabrikā izgatavotie arhīva un bibliotēkas sarkankoka skapji, rodas iespēja pārvietot bibliotēku uz pastāvīgajām telpām un arhīva materiālus salikt vienuviet skapjos. Koncertiem nopērk 200 finierētus krēslus. Muzejs iegādājas automašīnu ЛУАЗ-96 MM.

Krājums papildinās par 196 eksponātiem. Pilsrundālē nopērk salauztu krēslu, kas nācis no hercoga Pētera laika pils apmēbelējuma. Maskavā iegādājas Limožas emaljas krūku, Lietuvā –Liepājas sudrabkaļa Johana Lautenzaka izgatavotus svečturus. Muzejs tiek arī pie Edītes Paulas-Vīgneres gobelēna “Ainava ar putniem”, viena no Kultūras ministrijas veiktajiem pasūtījumiem Latvijas tekstilmāksliniekiem izgatavot gobelēnus vēsturisko gobelēnu manierē. Domājot par vēsturisku koncertu rīkošanu, tiek nopirkta 1587. gada Hansa Rukera virdžināla kopija (izgatavota Ukrainā).

Krājumu pārvieto, izmantojot rietumu korpusa telpas, lai netraucētu restaurācijas darbus centrālajā korpusā. Krājuma priekšmetu restaurācija veikta visās jomās: 11 gleznu tehniskā un deviņu gleznu mākslinieciskā restaurācija, karoga un vēdekļa restaurācija, restaurētas trīs porcelāna vāzes, viena skulptūra, pulksteņa korpuss, četri krēsli, galds un 17. gadsimta skapis. Veikta konservācija pieciem apgleznotiem dēļiem, veikta viena tērpa konservācija, tīrīti, konservēti un restaurēti 43 metāla, astoņi sudraba un astoņi alvas priekšmeti. Izgatavotas piecu lustru un bra kopijas – lai to paveiktu, muzeja darbinieki strādā pie detaļu slīpēšanas fabrikā “Neman” un pilī iekārtotajā darbnīcā. Tiek veikta Zlēku baznīcas kapeņu inventarizācija.

Atestēti seši III kategorijas restauratori. Stažēšanās notiek Viļņas restaurācijas centrā, Valsts mākslas muzejā un Vissavienības zinātniskās restaurācijas pētniecības institūtā Maskavā par temperas restaurāciju.

Strādājot pie tēmas “Sudrabs Latvijas lietišķi dekoratīvajā mākslā”, materiālu apzināšana notiek Maskavā, Ļeņingradā, kā arī Ilūkstē, Rūjienā, Jelgavā, Kuldīgas un Daugavpils rajonā. Tēmai “Alva Latvijas amatniecībā” eksponātu vākšana notiek Ļeņingradā, Viļņā, Kuldīgā, bet tēmai “17. gs. portrets Latvijā” materiālu vākšana norit Ļeņingradā. Ieva Lancmane izstrādā projektu izstādei “17. gadsimta portrets Latvijā”, Dainis Bruģis strādā pie tēmas “Historisms Latvijas muižu celtniecībā”, Imants Lancmanis – “M. Berči Liepājā”.

Muzeja darbinieki nolasa vairākas lekcijas: “Pēterburgas krāšņu podnieki Kurzemē”, “Baroka, klasicisma, ampīra, eklektikas un jūgendstila sakrālā māksla”, “M. Berči darbība Latvijā”, “Rundāles pils restaurācija”, “Elejas pils parks”.

Publicēti raksti: Imants Lancmanis “Unbekannte Bauzeichnungen von K. F. Schinkel für das Schloss Eleja” (Berlīnes Valsts muzeju izdevumā “Forschungen und Berichte, Bd. 25: Kunsthistorische, numismatische und restauratorische Beiträge”), “Rastrelli pēdējā celtne”, “Jaunumi Rundāles pilī”. Izdots salokāms buklets “Rundāles pils”.

Svarīgs notikums, kam gatavojas visi muzeja darbinieki, ir 2. jaunieguvumu izstāde, kuru iekārto cokolstāvā ar 490 eksponātiem, veidojot improvizētus stila interjerus. Izstādei nodrukā arī plakātu.

Muzeja dibināšanas gadadienai par godu notiek Johana Sebastiāna Baha koncerts. Janvārī koncertu sniedz ģitārists Andris Kārkliņš. Zelta zāli pēc restaurācijas atklāj ar Ainas Kalnciemas koncertu.

Pirmais muzeja studiju brauciens tiek rīkots uz Jaunpili, Lesteni un Eleju, otrs – uz Bīriņiem un Sējas muižu, bet trešais – uz Kauņu un Pažaisles klosteri.

17.07.2024